ceturtdiena, 2015. gada 29. janvāris

līgums ar Rūķi

Reizēm Ziemassvētku rūķis savus aģentus sūta uz bodēm. Reizēm aģentus pieņem darbā darbu apvienošanas kārtībā. Man jau vairākus gadus tiek otrais variants. Šogad mūza vēl pamanījās uz to laiku aizklīst brīvdienās. Mēģināju pārslēgt darba līgumu ar Rūķi un mesties iekšā bodēs, bet Rūķis nebija ar mieru - zāģēja mani no visām pusēm un neļāva pārkāpt līgumu. Un tad, sajutusi manu izmisumu, Mūza nolēma pārtraukt savu atvaļinājumu un glāba manu darba līgumu :D Nedaudz neinteresanti no malas vērotājiem, jo viena ideja tika realizēta 3 reizes -  trīs cepures un šalles komplekti.
 
Bildes gan ir tikai no pēdējā uzšūtā komplekta. Pirmie aizgāja dzīvē neiedokumentēti manā foto arhīvā

otrdiena, 2015. gada 27. janvāris

šūšanas seriāla pidžamu sērija

Tad, kad biju saēdusies drosmi un nokaitināta par veikalu piedāvājuma - cenas attiecību, izlēmu, ka pidžamas puikām šūšu pati - audumu lielveikalā atradu piemērotu trikotāžu, no esošas pidžamas pārzīmēju piegrieztni un ķēros pie darba. Ar pirmo biju puslīdz apmierināta es pati, savukārt laimīgais valkātājs no tās šķirties negribēja nemaz. Protams, uzreiz ieslēdzās otra "signalizācija"  - arī gribot! Tā nu jau gandrīz 4 gadus visiem labi pazīstamajā audumu lielveikalā medīju puišu gaumei daudz maz atbilstošu trikotāžu, lai laiku pa laikam atjaunotu pidžamu krājumus. Bija pienākusi kārtējā reize darbu sarakstā iekļaut puišu pidžamas.
 

Lielajam puikam šoreiz 
tika flaneļa pidžama, jo tāds bija viņa sapnis kopš laika, kad mazais veikalā izvēlējās sev tādu siltu, mīkstu un rūtainu audumu pidžamai. Izvēloties audumu no flaneļa kastes, šķita, ka būs pietiekami, bet piegriežot nācās secināt, ka jāpieaicina būs radošais gars - piedurknēm pietrūka. Tām tika noziedots viens tēta Tkrekls, kurš labi piestāvēja pie zaļajām Simsonu Barta galvām auduma apdrukā.

Mazajam šoreiz ierastā trikotāža ar lidmašīnām. Kā ierasts, iepriekšējās pidžamas piegrieztnei pieliku platākas vīļu tiesas un pagarināju detaļas vajadzīgajos virzienos. Viena vakara stunda tika veltīta piegriešanai, nākamajā - pāris stundas pie overloka. Un  darbiņš padarīts - džekiem jaunas pidžamas gatavas!
Savukārt pati lielākā pateicība laikam ir bērnu nepacietība, kuras vadīti viņi procesa vidū pienāk man pa brītiņam pajautāt - mamm, šovakar būs gatavs? Un rādās, ka būšu ieguvusi vēl vienu klientu - tagad arī tētim vajag pidžamu!

trešdiena, 2015. gada 7. janvāris

pašai savs sniega vīrs

Laikā, kad sniegam vajadzētu jau būt, bet viņš nav, bērnu dārzā uzzināju, ka man šogad bērnam būs jāsarūpē sniegavīra kostīms. Un uzreiz sekoja maza piebilde no audzinātājām - mēs zinām, ka jūs noteikti to spēsiet! Nedaudz šokēta, nedaudz apmulsusi no uzticētā uzdevuma un saskumusi par to, ka nevarēšu viegli tikt cauri, bridu interneta plašumā meklēt idejas. Cik labi, ka ir tāda burvīga virtuāla vieta kā Pinterest! Pēc pirmajiem apskatītajiem attēliem doma, kā to dabūt gatavu, bija skaidrāka par skaidru - vajadzīgs balts flīss un nedaudz melna un oranža filca. 
Realizācijas procesā ar savu domu iejaucās mūsu ome, piedāvājot savus krājumus, tādējādi palīdzot man samazināt pasākuma izmaksas līdz minimumam, jo kā jau kārtīgam kāmim, viss pārējais vajadzīgais mājās bija atrodams. Flīss tika nomainīts pret blīvu kokvilnas audumu un padomu, kā to padarīt stingrāku! No sākuma raucu degunu, bet pēc tam priecājos - tā man ir iespēja ietaupīt - tā jau tās maskas pēcāk stāv bez pielietojuma - un iemācīties kaut ko jaunu, jo līdz šim stērķelēšanas procesu man nebija nepieciešamība apgūt. 
Vienu vakaru šuvu tērpu, divus - pogas (tas ir varen apnicīgs process!). Un vēl viens tika veltīts stērķelēšanas eksperimentam. Un, kā teica mana vīra māte - sabojāt nav iespējams, jo vienmēr neizdevušos procesu var pārtraukt ar izstrādājuma izmazgāšanu un visu sākt atkal no jauna. Sīki pa soļiem iztincināju viņu par procesu, neskatoties uz to, veselu vakaru ar to noķēpājos, bet rezultāts, ko ieraudzīju no rīta pēc gludināšanas, mani pilnībā apmierināja - man viss izdevās!