svētdiena, 2016. gada 10. janvāris

lielo lietu kārtībai mazajās sieviešu somiņās

Jāatzīst, ka līdz brīdim, kad sev iegādājos neliela izmēra penāli, pildspalvas meklēšana somā vajadzīgajā brīdī mēdza izraisīt kā panikas, tā bezspēcības lēkmes un bieži vien ar lūdzoša suņa acīm nācās lūgt rakstāmo blakus esošajam sarunu biedram. Pēc gandrīz 4 gadu šī priekšmeta izmantošanas saprotu, ka ne man tagad bezcerīgi jārokas pa somu, ne kārtējo reizi jākonstatē, ka odere ar pildspalvu saplēsta vai sazīmēta.

Tikko pagājušo decembra svētku dāvanu darināšanas maratona laikā izdomāju, ka šīs mazais brīnums ir arī lieliska dāvana - ļoti noderīga ikdienā un tās darināšana ir ļoti vienkārša. Pat, ja šķiet, ka rāvējslēdzis vai formu veidojošās vīles ir kā no ķīnas ābeces, vienmēr var palūkoties interneta plašumos, kur ideju un paskaidrojumu ir pārpārēm. 

Ar pirmo no trijiem pērnajā decembrī darinātajiem penāļiem gribēju izmēģināt nedaudz savādāku paplatinājuma veidu ierastā stūra nošūšanas vietā. Biju Pinterest redzējusi vairākas somas un somiņas, kur paplatinājums bija risināts šādi. Tā ideja man tik ļoti patika, ka beidzot saņēmos izmēģināt pati. Tik tiešām vienkārši! Un skats arī tāds neparastāks. 
 

svētdiena, 2016. gada 3. janvāris

kad izvēli nosaka krāsa

Cik es viņu pazīstu, 99% viņai piederējušo somu ir bijušas sarkanā krāsā. Lai kādas ir somu aizdares, tās vienmēr ir bijušas vaļā un tajā vienmēr ir visa dzīve! Arī tad, ja dodamies tikai pastaigā uz mežu ar puikām.

Otra šī stāsta varone ir apbrīnojami talantīga šuvēja ar niku Jozikins, ar kuru man ir tas gods būt pazīstamai šuvēju virtuālajā pasaulē - forumā. Domāju, ne es viena tāda, kuru viņas talants iedvesmo - viņas radītais apģērbs vienmēr atstāj bez vārdiem, un somas, kuru darināšanai viņa ir aktīvi pievērsusies pēdējā laikā, iedvesmo ķerties klāt nezināmajam. Arī tad, kad nav ne mazākās nojautas, kā to dabūt gatavu, iestājas tāds kā "autopilots" - tu vienkārši dari - griez, šuj, ārdi, šuj atkal, izgriez jaunu detaļu utt, līdz esi sasniedzis izsapņoto rezultātu! Tad, kad viņa atrādīja savu sarkano, fantastisko somu, mans prāts sāka pārskatīt dažādus materiālus, zīmēt bildes, un klusībā plānot to brīdi, kad varēšu pati ar tādu iziet ielās. Šis sapnis vēl turpina manā zemapziņā briest.

Jau vairākus gadus novembra vidū es noslēdzu līgumu ar Rūķi. Šogad, izlasījusi apdāvināmā vārdu, pirmais, kas man ienāca prātā dāvanai, bija soma, kurai jābūt tieši tik ietilpīgai, lai tajā varētu paņemt līdzi dzīvi un noteikti sarkanā krāsā - nedrīkst taču lauzt tradīcijas! UN tad es atcerējos par redzēto Jozikins somu - tā bija tieši tāda, kādu varētu vēlēties viņa!

Saskatījusies bildes Jozikins blogā un iedomājusies, ka viss ir tik vienkārši, lēnā garā čubināju somu augšā. Pāris reizes nācās visu likt nost, jo nespēju ar savu mašīnu atrast vienotu valodu. Brīžam uzmācās doma, par to, ka droši vien nāksies mesties veikalos, jo diez vai paspēšu pabeigt laikā. Tiesa, šādas domas uznāk tikai tad, kad kaut kas nezidodas... Toties nākamajā vakarā, kad atkal ķeros vērsim pie ragiem un viss izdodas, uz bodēm iet vairs negribas - arī šogad mūza sēdēja uz pleca un man nenācās izgāzties, pasniedzot ne pašas gatavotu dāvanu.