tag:blogger.com,1999:blog-10313458015471880062024-02-19T08:35:45.154-08:00 Par darbiem, nedarbiem un citiem krikumiemLaurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.comBlogger66125tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-35946387417923712372023-04-26T07:03:00.000-07:002023-04-26T07:03:33.473-07:00apsēstība<p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgWwieozACUY4n-uPO4XF0WnFPS590aVgpHKnWg4IWGvKc6CA-rgWXW3G5-Fj_e37Tsla_EvLq8AgCIESqKSRjPSA_Vd4qLTbwDlg7t3lBci8aVbFqk1VsiqTywWljuD11Mhw4pC0Le-mEC/s1600/1682517643226846-0.png" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;">
<img border="0" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgWwieozACUY4n-uPO4XF0WnFPS590aVgpHKnWg4IWGvKc6CA-rgWXW3G5-Fj_e37Tsla_EvLq8AgCIESqKSRjPSA_Vd4qLTbwDlg7t3lBci8aVbFqk1VsiqTywWljuD11Mhw4pC0Le-mEC/w480-h640/1682517643226846-0.png" width="480" />
</a>
</div>Bija trīs fices ļoti sen iegādātas Ogres trikotāžas bukle dzijas knapi zaļā krāsā. Kopš apņēmos krājumus nepapildināt, pirms nav kaut kas no tiem izmantots, šis senais pirkums ik pa brītiņam nozibēja gar acīm. Izmantošanai tīrā veidā ideju nebija nemaz. Pirmais mēģinājums pielasīt citas dzijas acij tīkamam rezultātam beidzās bez rezultāta. Fices jau bija pārceļojušas uz maisu, kur salieku to, kas jānogādā labdarības veikalam. Dienā, kad darbi veda uz pilsētas otru pusi, prātā pazibēja doma, ka mājupceļā varu iegriezties vēl vienā bodē, pamēģināt vēlreiz piemeklēt kompāniju šai dzijai. Otrais piegājiens bija veiksmīgs - izdevās salikt komplektu, ātrai adīšanai (adīšanai ar resnām adatām 😁), kas neapēd buklētās dzijas burvību.... <p></p><p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfRQW8vJXIsisFRjuEebt5XaVdX9fIUcbUpXm2xY_UfyasStWV6R99dToKcLKFRUZT-ATkGI4NPQZNyiMVcGlYhF5ptreVLF0xpCLW0PkcovRr2Gzegr3rzJE54QLcR4-cJME5hoQZ_Mod/s1600/1675336694922722-0.png" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;">
<img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfRQW8vJXIsisFRjuEebt5XaVdX9fIUcbUpXm2xY_UfyasStWV6R99dToKcLKFRUZT-ATkGI4NPQZNyiMVcGlYhF5ptreVLF0xpCLW0PkcovRr2Gzegr3rzJE54QLcR4-cJME5hoQZ_Mod/w300-h400/1675336694922722-0.png" width="300" />
</a>
</div><br /><p></p><p>Doma, ko adīt, līdz galam skaidra nebija, bet bija zināms virziens - tam jābūt džemperim bez vīlēm! Kādu laika sprīdi pavadīju ravelry.com plašumos, līdz mana izvēle krita par labu <a href="https://www.ravelry.com/patterns/library/the-twist-adult" target="_blank">šādam<span style="color: black;"><span style="background-color: white;"> džemperim.</span></span></a><span style="background-color: white;"> </span>Un tad sākās apsēstība - sākumā gribējās ātrāk tikt uz priekšu, jo ļoti patika tehnika, kā ar katru pieaudzējuma rindu pīnes paliek lielākas. Kad nodalīju piedurknes, metos baudīt taisnā gabala maratonu. Pēc pāris uzlaikošanām sapratu, ka izvēlētā dziju kombinācija ir tik silta un aukstumu aizturoša, ka gribu dabūt gatavu iespējami ātrāk, lai pasargātu sevi no normatīvu diktētās telpu temperatūras izraisītās drebināšanās mājās un darbā... Citi darbi un rokdarbi pacietīgi gaidīja rindā 😆</p><p>Uzadījās ātri, valkājas čakli - laikapstākļi un gaisa temperatūra aizvadītajā ziemā bija tieši laikā, lai teju ik pārdienas roka pastieptos pēc šī džempera! Bilžu skaits gaužām pieticīgs - tieši viena, fotografēta uzreiz pēc pēdējā diega gala paslēpšanas. <br /></p>Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-25715911185376340262022-10-27T02:18:00.001-07:002022-10-27T02:18:47.980-07:00divi ar astīti metri tamborētas mežģīnes<p style="text-align: justify;"></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiRmsK69N2pLnxiGNMGwHyf-ykiHVluPvhL_AteCtTyvRJlV9Jn_yJSn2DCmmPo7qJz9JzV_qgT5geH-x31whRKIscMmdvxksRRuthZQritR1VX6vj7CER9ZFue5pz3hFKDCwr9WHUx7uBwGtusHe-wWLOR8qmKUUndysukp4UfXf88FvMHsiYD3Kt4Wg/s4032/20220925_145725.jpg" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiRmsK69N2pLnxiGNMGwHyf-ykiHVluPvhL_AteCtTyvRJlV9Jn_yJSn2DCmmPo7qJz9JzV_qgT5geH-x31whRKIscMmdvxksRRuthZQritR1VX6vj7CER9ZFue5pz3hFKDCwr9WHUx7uBwGtusHe-wWLOR8qmKUUndysukp4UfXf88FvMHsiYD3Kt4Wg/w240-h320/20220925_145725.jpg" width="240" /></a></div><div style="text-align: right;"> Arī šajā reizē viss bija tāpat kā daudzos citos manos projektos - sarunājām sen, tapa gandrīz par vēlu. Vienīgā atšķirība bija tā, ka šī projekta realizācijai netika noteikts nekāds konkrētam gadam piesaistīts termiņš. Solījums - uzdāvināšu tev dzimšanas dienā - bija drīzāk kā nekonkrēts atskaites punkts man pašai, ne saņēmējai. </div><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: right;">Kopš TĀS sarunas biju paspējusi iestāties, mācīties un pabeigt tehnikumu, pārdzīvot pandēmiju un piedzīvot vēl viskautko. Kad saņēmām ielūgumu uz pusgadsimta jubileju, man nebija divu domu - ir pēdējais laiks realizēt to, ko reiz biju solījusi... <span></span></p><a name='more'></a><p style="text-align: right;"></p><p style="text-align: right;">Ar ko sākt, nebija pat mazākās nojautas. Sev pieejamajās grāmatās biju atradusi, ka viņas izvēlētā novada tautas tērpa galvas rota sastāv no 3 daļām - lina galvsegas ar tamborētu mežģīni (aprakstos saukts arī par `lupats`), sinepju krāsas zīda lakata ar ieaustu ziedu rakstu un vilnas lakata. Tomēr tādas pilnas pārliecības, ka šādi ir pareizi, nebija. Nebija arī laika, lai meklētu, domātu, izdomātu un vienatnē pieņemtu pareizo lēmumu pareizajam rezultātam. Sapratu, ka būs jāmeklē padoms pie zinošiem cilvēkiem. </p><p style="text-align: justify;"></p><p style="text-align: left;"><span style="font-size: small;"></span></p><table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: right;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><br /></td></tr></tbody></table><p></p><p style="text-align: left;"><span style="font-size: small;"></span></p><table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: right;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><br /></td></tr></tbody></table><p></p><p style="text-align: left;"><span style="font-size: small;"></span></p><table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: right;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><br /></td></tr></tbody></table><p></p><p style="text-align: left;"><span style="font-size: small;"></span><span style="font-size: small;"> </span></p><p style="text-align: left;"></p><table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: right;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhKQCwuKN1Sd5Ht9RzEB8Tlwy7ltpobW2cRk-Vkbi-9S_18fh3o8Ugu1QGL8SG11JyoJP2uaeky20lRPvSmbT8EJ6NXFlo_KsWiIOlLt_mbzBE2daXe3qEdxV6bIycnRadwSS1WLgySX1kMxoaQg-FD10SB-Yn4OL3tHQmtINChHIW1HpyGnas7uKHR6A/s2880/20221025_124754.jpg" style="clear: right; margin-bottom: 1em; margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="2880" data-original-width="2880" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhKQCwuKN1Sd5Ht9RzEB8Tlwy7ltpobW2cRk-Vkbi-9S_18fh3o8Ugu1QGL8SG11JyoJP2uaeky20lRPvSmbT8EJ6NXFlo_KsWiIOlLt_mbzBE2daXe3qEdxV6bIycnRadwSS1WLgySX1kMxoaQg-FD10SB-Yn4OL3tHQmtINChHIW1HpyGnas7uKHR6A/w320-h320/20221025_124754.jpg" width="320" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"> Raksta paraugi un "mirklis" pirms beigām<br /></td></tr></tbody></table><span style="font-size: small;"> </span><p></p><p style="text-align: left;"><span style="font-size: small;"> </span></p><p style="text-align: left;"><span style="font-size: small;">Literatūrā pieejamajā aprakstā bija minēts, ka tamborētās mežģīnes rakstu veido rombi. Cik plata tā nepieciešama, bija dažādi skaitļi minēti. Savas raksta veidošanas prasmes vērtēju kā nekādas, tādēļ sākumā centos atrast gatavu rakstu. Ak, laimīgais grāmatu plaukts - tas ieguva papildinājumu dažu tamborējuma rakstu grāmatu izskatā. Bet es joprojām biju bez skaidrības, kā tikt tālāk par nulles punktu. Zīmēju pati, tamborēju paraugus un atkal prasījos pēc padoma. Mans pirmais variants tika atzīts par gandrīz labu... Priekšā bija Lieldienu brīvdienas - ideāls laiks, lai varētu iesākt ilgo procsu, tādēļ ātri vien papildināju rakstu</span><span style="font-size: small;">, saņēmu akceptu un varēju uzsākt tamborēšanas maratonu. Līdz pasniegšanai bija palikuši vien divi mēneši. </span></p><p></p><p style="text-align: center;"><span style="font-size: small;"> </span></p><p style="text-align: center;"><span style="font-size: small;"> </span></p><p style="text-align: center;"><span style="font-size: small;"> </span></p><p style="text-align: center;"><span style="font-size: small;"> </span></p><p style="text-align: justify;"><span style="font-size: small;">Turpmāk ar tamboradatu rokās mani v</span>arēja sastapt katrā man brīvā brīdī jebkurā vietā. Kad apnika tamborēt, sērfoju interneta plašumos, meklējot sinepju krāsas zīda audumu ar ieaustu ziedu rakstu par pieņemamu cenu. Zvaigznes bija man labvēlīgas un tik pat raiti, kā uz priekšu virzījās tamborējums, atradās arī zīda audums no tirgotāja, kas darbojas tepat Eiropā. Kad tas bija piegādāts, darbu sarakstam pievienojās arī lakata malu (4*85 cm) apšūšana. Nevarēju sev liegt to baudu un šuvu ar roku! <br /></p><p style="text-align: justify;"></p><p style="text-align: justify;">Divi mēneši bija gana pietiekams laiks sagatavošanās darbiem. Šo laiku izmantoju maksimāli lietderīgi. Tomēr pēdējais brīdis, kad sākt šūt kopā, pienāca ātrāk nekā es gribēju. Bet par to neko vairs neteikšu - esmu no tās cilvēku kategorijas, kurus dedzinoši termiņi mobilizē. </p><p style="text-align: justify;">Manu solījumu viņa jau bija aizmirsusi. Būtu es viņas vietā, droši vien arī aizmirstu... Un varbūt labi, ka tā, jo saņemšanas prieks bija vārdiem neaprakstāms. Man neko vairāk nevajag - saņēmējas prieks un lepnums valkājot - ir mana labākā alga! </p><p style="text-align: justify;">Jau minēju, ka pa brītiņam vērsos pēc padoma pie zinošiem cilvēkiem. Dažādās sarunās esmu teikusi un esmu gatava to atkārtot vēl un vēl - labākā vieta, kur apgūt etnogrāfisko tautas tērpu darināšanu un atsvaidzināt (vai iemācīties no jauna) latvisko rokdarbu prasmes, ir radošā māja <a href="http://www.latvietespurs.lv/" target="_blank">Latvietes pūrs</a>! Milzīgs paldies mājas dvēselei <a href="https://www.facebook.com/LatvietesPurs" target="_blank">Aivitai Heniņai</a> un skolotājai, pie kuras apgūstu jau trešo kursu, Antrai Šarlotei Blomei! Jūs esat iedvesmas un enerģijas avots un vienmēr priecājos tikties! Starpcitu, piesakoties 2 gadu programmai, šajā laikā var arī radīt sev tautas tērpu!</p><p style="text-align: justify;">Toreiz, kad meklēju, kur papārbaudīt, cik 'pareizi' esmu pašmācībā apguvusi tautisko kreklu šūšanu, manās soc tīklu ziņu lentēs iepeldēja informācija par Latvietes pūru, bet biedēja tas, ka jābrauc uz Lielvārdi... Tagad esmu ļoti priecīga, ka toreiz pārkāpu sev pāri - stunda mašīnā vai stunda vilcienā sev (ar grāmatu vai rokdarbu rokās) un esi klāt! Jau trīs gadus nedēļas nogalēs es pazūdu tur, kur viss pasaulīgais kļūst maznozīmīgs un varu iemācīties ko jaunu! <br /></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiucMInv993uZIMCDgFG0t-p6vKWBuW-GfoQCFSsSae7G-_53Gzznwf9QQ2kzmyjRrINj4SnglqBDObw5gufaEcbIZLPxgZv3IzJR3sspTJg3t_mKO0HU0kDB65sSxY2AgChYS7tvVzhZI5NhY9c7rDW_7hwrcpXWxWQrvSzWTImb91anc2QBqzrGhFGg/s4032/20220925_151716.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiB9rBRX_2hJ_TFCfCzzmUXBDRH57M2GmpXDZJM-rz7x5o0nX_y9EIm65rCpq-5RMo68Pt_FvXhtOInTOvLWoznOYIoQeJQ2jo-FBdv6GzRBJK_hFj46moGxgfmULF0VLruV6uLWVQLgAMbGCW7Pe2dwWVjQ2mflK1o_a-l-Zyo2DYVoGbyHfXZ61gs3g/w240-h320/20220925_150955.jpg" width="240" /> <img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiucMInv993uZIMCDgFG0t-p6vKWBuW-GfoQCFSsSae7G-_53Gzznwf9QQ2kzmyjRrINj4SnglqBDObw5gufaEcbIZLPxgZv3IzJR3sspTJg3t_mKO0HU0kDB65sSxY2AgChYS7tvVzhZI5NhY9c7rDW_7hwrcpXWxWQrvSzWTImb91anc2QBqzrGhFGg/w240-h320/20220925_151716.jpg" width="240" /> </a></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJi4aElBfi_UPrvFmiy4g0GkLtDlZGJ0SKRCMoFYKlYEtORyRrDAcYtPw-Jzn7JWogovwL0X3rOK1CaIqd_eC0fkjpENpVQb7jJzB1eNY0cNhm89XPhavvq3gWwmo4Lc3Z70dh2AEU7SoKulm0Cw64gq_ZJ1VbLPp1eQNR63k4QNPfyTlf0tscDlBFcQ/s4032/20220925_145644.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJi4aElBfi_UPrvFmiy4g0GkLtDlZGJ0SKRCMoFYKlYEtORyRrDAcYtPw-Jzn7JWogovwL0X3rOK1CaIqd_eC0fkjpENpVQb7jJzB1eNY0cNhm89XPhavvq3gWwmo4Lc3Z70dh2AEU7SoKulm0Cw64gq_ZJ1VbLPp1eQNR63k4QNPfyTlf0tscDlBFcQ/w240-h320/20220925_145644.jpg" width="240" /> </a><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjx2xP6Op9GQKDPM9Euq9bbSuWvx9SKx3w5AxQVUBCGg6i66UmmMHkDmi34YwYCBp5lfaQRAzJ9L9-D1m4wNUyo9RnQBSErJBIxV6yDqLAmsE316b8xz1tV3nwcDg-q9xdE1BlVLRLoslHMcRVqaQU7VQDrw2zRguJhzRohUTMfAERqW6oi_gw8F9u62Q/s3648/20220618_204350.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="2736" data-original-width="3648" height="300" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjx2xP6Op9GQKDPM9Euq9bbSuWvx9SKx3w5AxQVUBCGg6i66UmmMHkDmi34YwYCBp5lfaQRAzJ9L9-D1m4wNUyo9RnQBSErJBIxV6yDqLAmsE316b8xz1tV3nwcDg-q9xdE1BlVLRLoslHMcRVqaQU7VQDrw2zRguJhzRohUTMfAERqW6oi_gw8F9u62Q/w400-h300/20220618_204350.jpg" width="400" /></a></div><br /><br /></div><br /><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><br /></div></div><p></p><p style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em; text-align: justify;"> </p><p></p>Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-24117080283131225412022-07-05T06:50:00.004-07:002022-07-05T07:08:18.535-07:00bez aizķeršanās<p style="text-align: justify;">To, ka viņai šogad būs 12.klases izlaidums, es zināju. Kā nonācām līdz tam, ka es šūšu kleitu, precīzi aprakstīt nevarēšu. Iespējams, kādā sarunā dēlam būšu minējusi - ja ar gatavas meklējumiem galīgi nevedas, varu uzšūt. Tikai jāsaprot, ko! </p><p style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCqT9NUyTmCE4LcgJBAHiz_Jrc6b6PvRkjHXxwlJ65M76ASo790CF3y6vXux1w5JTK-L3MUjE_N8MhwKsUnIyPBShFFtnxhhACZ2L20MQzZFFXgEhm5CJcGLZQawMsmtx41AZHgZm73bQ-/s1600/1657027842674489-0.png" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCqT9NUyTmCE4LcgJBAHiz_Jrc6b6PvRkjHXxwlJ65M76ASo790CF3y6vXux1w5JTK-L3MUjE_N8MhwKsUnIyPBShFFtnxhhACZ2L20MQzZFFXgEhm5CJcGLZQawMsmtx41AZHgZm73bQ-/w240-h320/1657027842674489-0.png" width="240" /> <span></span></a></p><a name='more'></a> <br /><p></p><p style="text-align: justify;">Šis piedāvājums dzirdīgas ausis bija sasniedzis ļoti ātri. Kaut kad līdz manīm nokļuva internetā noskatītas kleitas bildes. Klāt komentārs, ka tik "plika" mugura gan nebūs pieklājīgi. Tā nemaz nebija problēma - ja jau jāšuj no nulles, tad mugurpusi varam sataisīt kā vajag. Audumu izvēlē gan mums domas atšķīrās. Es sliecos uz linu, viņa - kaut ko svinīgāku. No sirojuma kaimiņvalsts bāzē atvestie audumi tika izbrāķēti. Kad metāmies iekšā Rīgas veikalos, abas bijām vienisprāt - vajag kokvilnu! Un pirmajā veikalā arī atradām vispiemērotāko - baltu kokvilnas audumu ar ļoti skaistu spīdumu un lāsumiem... </p><p style="text-align: justify;">Mans prāta dators uzsāka ierasto, no ikdienas pienākumiem neatkarīgo, apsmadzeņošanas procesu, meklējot pareizos risinājumus, idejas, vīzijas, tehnikas un miljons citas ar kleitu saistītas nianses. Viņa, neskaitot neziņu par to, kādas kurpes vilkt, bija apbrīnojami mierīga. Savukārt es jau dzīvoju ar dzelžainu grafiku jūnijam - komandējums, darbs un vakaros - sākumā dāvana, pēc tam kleita. Dzīve šajā grafikā vēl pamanījās ietūcīt saslimšanu ar C19... Visi, kas mēģināja man piespēlēt ko citu šujamu/ gatavojamu, saņēma nelokāmu atteikumu - varu tikai pēc 29.jūnija! </p><p style="text-align: justify;">Piektdienā, Jāņu dienā, piedzīvoju teju panikas lēkmi - izlaidums jau trešdien, bet man tik vien kā audums šūšanai sagatavots! Plāni atlikušajām divām brīvdienām nebija, tādēļ metos iekšā procesā... Zinot, kā pēdējā brīdī šujot mēdz pīties pirksti un niķoties visa iespējamā tehnika, kaut kur tālā, bet manāmā apziņas stūrī sēdēja draugs stress. Tomēr skaidrs plāns padarīja procesu patīkami raitu. Trīs maketi augšdaļai, viena pielaikošana kleitai un pirmdienas vakarā plānoju jau atdot. Nesanāca - perfekcionistu pārim (arī mans Lieliskais ir sācis pamanīt manos šujamdarbos nianses, kuras ne katra sieviete pamana😆) svārku oderes garums bija pāris cm par īsu! Vakarā pirms izlaiduma kleita devās uz valkātājas mājām, papildināta ar romantisku mežģīni. </p><p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhBemqb7nN8NaFzm-rkJEwqfuhKEBTcebghGAavduEsx-YcWwi0xI5ITNgZsjdlmhA_cT1SLneo8j9IkfdIBKpBCf7eFsAMljz0W4XVgbAbZpgPKeUiuujMWUqDy2v5was3P2coyPHvRbFR/s1600/1657027833708386-2.png" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;">
<img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi5qEQ9xR5YGdbZzouppPIngDzW0Hl1U6AW9kb2YfEkWzxn1l82eA_efOmeBoHqQ00Yc7KzhfpsVv_YCdKQq23w_Ur3-xzMYZ-Ww31AvpVQfvPRZ7IGwnGk80XBXBmVT4GpoYSCKsj8DAZy/w300-h400/1657027838692497-1.png" width="300" /> <img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhBemqb7nN8NaFzm-rkJEwqfuhKEBTcebghGAavduEsx-YcWwi0xI5ITNgZsjdlmhA_cT1SLneo8j9IkfdIBKpBCf7eFsAMljz0W4XVgbAbZpgPKeUiuujMWUqDy2v5was3P2coyPHvRbFR/w300-h400/1657027833708386-2.png" width="300" /> </a></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgigeQ51fRk0yLWNgJttvC7KAim-86D7HCFRKFZKnC4XCS2JaUdcXfVIB5TIdaWomOww2Tw275-ZswlgKi3Geb5l7tkMaDCpEXER4-eWIE73wD10m3glY3D-Bk2VigT-eTorFcAYiY8pTa_/s1600/1657027828901350-3.png" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><br />
</a>
</div><br /><p></p><p><br /></p><p><br /></p>Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-13847513879038432132022-01-03T02:56:00.001-08:002022-01-07T02:39:43.853-08:00pie visa vainīgas atlaides<p style="text-align: justify;">Tā precīzi vairs neatceros, kurā 2021.gada brīdī manā prātā tapa šī apņemšanās, ka neko klāt nedrīkstu pirkt, pirms neesmu izmantojusi kaut ko no jau krājumā esošā. Skaidrs ir viens - tā noteikti nebija ierastā gada pirmā diena, bet gan cita diena kaut kad vēlāk. Ikreiz, kad prāts sāka rēķināt, ko no šī vai tā varētu uzdarināt, pie sevis atkārtoju, ka man neko nevajag, man visa kā ir gana. Ar atsevišķiem izņēmumiem decembra otrajā pusē, šo apņemšanos izdevās ievērot. Tomēr šis ir stāsts par nespēju turēties pretī... <br /></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0py22Rr1tvsX2SA-L9936_Z5Jc0sLaRLM0FdZbxtHLVqbsk1vn41kiZB7ItkctmOIQbEmDY4tUMbu5PT3f0TFySjcHw1AdhyQtjUQtHj1Y1OI5C0zUcOEoDZK9kna4MyJX5aYRiAvyAo7/s1600/1641205302857328-1.png" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;">
<img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0py22Rr1tvsX2SA-L9936_Z5Jc0sLaRLM0FdZbxtHLVqbsk1vn41kiZB7ItkctmOIQbEmDY4tUMbu5PT3f0TFySjcHw1AdhyQtjUQtHj1Y1OI5C0zUcOEoDZK9kna4MyJX5aYRiAvyAo7/s1600/1641205302857328-1.png" width="400" />
<span><a name='more'></a></span></a></div><p style="text-align: justify;">Neatceros, kad būtu pirkusi dziju pārtikas lielveikalā. Zināju, ka tur var nopirkt šo to arī rokdarbiem, bet nekad nedomāju, ka pircēja būšu es. Līdz šim ir bijis tā - sākumā ideja, pēc tam materiāla meklējumi. Sākumā piedāvājums krustu šķērsu tika pārskatīts internetā un tikai pēc tam notika konkrētu veikalu apmeklējums. Šoreiz, pavisam neplānoti, esot rimi, uzmanību pievērsa pelēkas dzijas fices. Un atlaide. Pirmajā piegājienā, mantra - man neko nevajag, man visa kā ir gana - uzvarēja. Trīs nedēļas vēlāk gājiens garām dzijas stendam tajā pat veikalā beidzās ar dzijas pirkumu. Zemapziņa šajās nedēļās bija jau arī uzzīmējusi projektu - brīvu džemperi ar augstu apkakli sev. <br /></p><p style="text-align: left;"></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjytB2GeGsrCBNKKLokIHJJG3x6lxd2x8M0DnxgSJkIubkM1UF7KP18ewONuZojUO4C6vNd0d3f82_zrwbxLr_pD3nCDMUG8C431dPi2dLvaQZLmxTFOofIU9sOogdOKyAoLsxTYtseP4dA/s1600/1641205307355524-0.png" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;">
<img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjytB2GeGsrCBNKKLokIHJJG3x6lxd2x8M0DnxgSJkIubkM1UF7KP18ewONuZojUO4C6vNd0d3f82_zrwbxLr_pD3nCDMUG8C431dPi2dLvaQZLmxTFOofIU9sOogdOKyAoLsxTYtseP4dA/w300-h400/1641205307355524-0.png" width="300" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1M3wxE5nSKpX9VW1WD30rtY6iafphaep5Yev60EdDfy4GH1nnFrHXv0FXatMqt8MtumtGmmD2JsDCaKehPfu2_Opv_VRKLSA8NA1mRvZEdv3DaWyhHWZV5r9-kob6CHAhtMl09YDaBWpn/s1600/1641205294266379-3.png" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1M3wxE5nSKpX9VW1WD30rtY6iafphaep5Yev60EdDfy4GH1nnFrHXv0FXatMqt8MtumtGmmD2JsDCaKehPfu2_Opv_VRKLSA8NA1mRvZEdv3DaWyhHWZV5r9-kob6CHAhtMl09YDaBWpn/w300-h400/1641205294266379-3.png" width="300" />
</a>
</div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div><p style="text-align: left;"></p><p style="text-align: justify;">Plāniņš galvā klasiskais - gatavu vajadzēja jau vakar! Tādēļ dzija likta divās kārtās, adīts ar lielām adatām un īpaši nemeklējot kādu aprakstu. Konstrukcijas izveidē izmantoju zināšanas, ko pandēmijas sākumā ieguvu IrbeKnits meistarklasē "Mākonis". Detaļas noteica mana vīzija par to, kādu iedomājos šo džemperi. Uzadīju triecientempā - sāku Ziemassvētku nedēļā, pēdējā puspiedurkne un diegu ievilkšana tika atstāta 1.janvāra rītam. </p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi_m__kLQysyOVNvRmR8RK0wE2H-fVCknrD2OQYWOPvkP9BTetqMLagdXQTJ7kZoiAtLNVgi6WZ94CBlR16lcxQlfB_sxFoOryAS-Zb-8KGpw8rnA_AQx8aFcJzFh-84MCOpNcFWLSEMBCb/s1600/1641205289615016-4.png" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;">
<img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi_m__kLQysyOVNvRmR8RK0wE2H-fVCknrD2OQYWOPvkP9BTetqMLagdXQTJ7kZoiAtLNVgi6WZ94CBlR16lcxQlfB_sxFoOryAS-Zb-8KGpw8rnA_AQx8aFcJzFh-84MCOpNcFWLSEMBCb/w300-h400/1641205289615016-4.png" width="300" /> </a></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">Tagad atkal varu skaitīt savu mantru - man neko nevajag, man visa kā ir gana! Un domāt, ko iesākt ar to, kas mājās sakrājies...<br /></div><p style="text-align: left;"></p><p style="text-align: left;"> <br /></p>Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-60819619365918585562021-12-01T12:36:00.001-08:002022-01-07T02:40:37.856-08:00pieauguša cilvēka piedzīvojumi tehnikumā<div style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica; font-size: small;">Tāds neierasti kluss ir izvērties šis rudens. Bērni atgriezušies skolas solos, vīrs turpina darbu, strādājot no mājām, bet es mācos dzīvot "parastajā" pieauguša cilvēka ritmā. Pēdējie divi mācību gadi man bija izaicinājumu pilni - savu ierasto darba rutīnu biju nolēmusi papildināt ar pilna laika mācībām tehnikumā. Tagad diploms ir kabatā, bet kārtīgai pabeigta darba sajūtai pietrūkst vien šī pieredzes, emociju un pārdomu apkopojuma.</span><br /></div><div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_jB2cI4HZWnd02xuKHPqvaCyMudMZouGQh-nGXFUUkOMs6QnUouATnwc74mbhk1fUpOH9TR0ABaz6XgAwqs8u7mOF17GYpPO-Iww9g1MqyN92E8poNzqBpCaLDE1wRkX2lfOUjzlq8udi/s1600/1632832565430686-0.png" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;">
<img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_jB2cI4HZWnd02xuKHPqvaCyMudMZouGQh-nGXFUUkOMs6QnUouATnwc74mbhk1fUpOH9TR0ABaz6XgAwqs8u7mOF17GYpPO-Iww9g1MqyN92E8poNzqBpCaLDE1wRkX2lfOUjzlq8udi/s1600/1632832565430686-0.png" width="400" />
<span><a name='more'></a></span></a>
</div><p style="text-align: justify;">
<span style="font-family: helvetica;"><span></span></span></p><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;">Doma, ka vēlos mācīties, urdīja jau kādu laiku. Kurp doties un ko mācīties, tas gan nebija skaidrs. Kādu brīdi šķita, ka tie varētu būt juristi. Pārdomāju. Darba vide bija pārņēmusi domas un vienu brīdi biju gatava mest sev īpašu izaicinājumu un doties uz RTU, lai iegūtu ar darbu saistītu izglītību. Biedēja ķīmija un fizika, ko pēdējoreiz mācījos pamatskolā, bet biju gatava izaicināt sevi. Dienā, kad sāku strādāt otrā darbiņā, uzzināju, ka jauniegūtie kolēģi pirms diviem mēnešiem jau sākuši mācības tur, kur apsvēru mācīties arī es. Kopā ar citiem būtu pieticis drosmes, bet viena nebiju un joprojām neesmu gatava iekāpt pilnīgi citā lauciņā. Tas vilciens bija aizgājis. Klausījos, kā kolēģiem iet, un nemiera gars turpināja savu darāmo. Dažādi kursi arī īsti nebija tas, ko gribās - izgāju kaligrāfijas kursus. Forši, bet bez turpinājuma. Apguvu tautisko kreklu šūšanu. Atkal jāsaka - ieliku ķeksīti un izmantoju iegūtās zināšanas, bet mieru neieguvu. <i><b> </b></i></span></div><p></p><p style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;"><i><b>Trīs zīmuļi, eksāmens un šoka terapija</b></i><br />
Uzkodas pie kafijas vietā, man parasti ir kāds lasāmraksts vai bilžu galerija. Todien - tehnikuma mājas lapa, kurā izlasīju, ka izsludināta papildus uzņemšana vairākās programmās, tostarp arī apģērbu dizaina programmā pēc vidusskolas pabeigšanas. Šaubu velniņi manā galvā sarīkoja ballīti - man jau par daudz gadu un es taču neko nemāku, bija galvenie saukļi tajā. Saņēmos un aizbraucu aprunāties. Pases dati un šaubas par savām spējām tiešām bija tikai manas iedomas. Sieviete, ar kuru todien runāju, šķiet, ticēja man vairāk nekā es pati un pārliecināja mani, ka man jāmēģina pat tad, ja šaubos! Tālāk virpulis iegriezās ļoti strauji - otrdienā iesniedzu dokumentus, trešdien nopirku trīs zīmuļus zīmēšanas eksāmenam, ceturtdien gāju uz eksāmenu. Piektdien sēdēju kā ar aukstu ūdeni aplieta - biju uzņemta pilna laika mācībām. Cita mācību forma netiek piedāvāta. Bija palikusi nedēļa laika līdz jaunā mācību gada sākumam. Sarunā ar vīru par to, kas mani un mūsu visus kopā sagaida, viņš pajautāja - "Ja es teiktu nē, vai tu mainītu savas domas un neietu?" Tad sapratu, ka tāpat ietu. Bija atlikusi vēl viena nopietna saruna - darbā, ar vadītājiem. Līdz pēdējam brīdim nevarēju saņemties. Viens no iemesliem bija tas, ka neviens skolas pārstāvis man nevarēja izstāstīt, kā tiek organizēts darbs, kāds ir lekciju grafiks, cik bieži tas mainās, utt. Man nebija ne mazākās nojautas, uz ko esmu parakstījusies un kas mani sagaida, līdz ar to arī nebija plāna, ko piedāvāt darba devējam, kā organizēšu savu darbu turpmākos gadus. Zināju tikai to, ka pirmajai mācību nedēļai ņemšu darbā atvaļinājumu. Man ir ļoti ļoti paveicies, ka strādāju atbalstošu un atsaucīgu cilvēku vadībā! Ja pati vēl kādu brīdi šaubījos, tad pēc sarunas ar viņiem, sajutos drošāk un drīz vien arī noticēju, ka izdosies! <br /></span></p><p style="text-align: justify;">
<span style="font-family: helvetica;"><i><b>Īpaši motivējoši noteikumi</b></i><br />
Ar pirmklasnieka centību metos iekšā savā jaunajā ikdienā! Pirmā nedēļa skolā iezīmēja jaunā laika plānojuma galvenos punktus - no rīta skola, pēc skolas darbs. Ja pirmajās lekcijās vēl kaut kur pavīdēja doma, ka varētu kādu skolas dienu izlaist, tad jau trešajā dienā bija vairāk kā skaidrs, ka šādi ne tikai iekļūšu skolotāju melnajos sarakstos, bet arī nevarēšu mierīgi gulēt naktīs. Viss notika tik strauji un intensīvi, ka vienu dienu izlaižot, astes pievilkt (izpildīt laicīgi neizdarīto) ir ļoti grūti. Savukārt skolotāju melnajos sarakstos iekļūt ir vieglāk par vieglu - tehnikuma skolēniem tiek maksātas stipendijas, kuru apmērs ir atkarīgs no iepriekšējā mēneša apmeklējuma un atzīmēm. Ja esi kaut vienu stundu neattaisnoti kavējis, automātiski saņem zemāko stipendiju. Un nevienu neinteresē, ka tev jau 40, ģimene un darbs! Vienīgais attaisnojuma dokuments ir ārsta zīme. Arī tad, kad mācību sākumā vērsos pie vadības ar iesniegumu, kurā uzskaitīju tās vienīgās katra mēneša piektdienas visa mācību gada garumā, kurās nekādīgi nevarēšu ierasties skolā darba pienākumu dēļ, saņēmu atbildi, ka noteikumi visiem vienādi un attaisnojumam nav nekā labāka par ārsta zīmi. Tā kā man ir divi spuraini pusaudži, piekrītu, ka šāda noteikumu stingrība šīs auditorijas gadījumā ir teju vienīgais līdzeklis kvalitatīva rezultāta sasniegšanai. Bet vai tie paši noteikumi ir jāattiecina arī uz pieaugušajiem, kas mācīties ir nākuši ar citu motivāciju? Par to es būtu gatava diskutēt. Lai nu kā man bija ar to katra mēneša vienīgo kavēto piektdienu, pati jau arī nebiju gatava palaist uzlikto latiņu zemāk - gribēju ņemt visu, ko man dod un mācīties visu, ko liek! Un saņemt teicamnieka stipendiju... </span></p><p style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;"></span>
<span style="font-family: helvetica;"><i><b>Priekš kam tev tas?!</b></i><br />
Lai ko es būtu sākusi mācīties, vienmēr esmu pieņēmusi visu, ko dod. Arī tad, ja uzdotais ir šķietami nevajadzīgs. Vairāki draugi manu mācību procesa sākumā man jautāja, vai nav garlaicīgi darīt to, kas šķiet bezjēdzīgs un tev jau zināms? Var jau būt, ka burtu mācība, zīmēšana, gleznošana un cilvēka un sabiedrības drošība nav tie priekšmeti, no kuriem sagaidām nepārprotamu ietekmi uz apģērba radīšanas prasmēm. Reizēm šķita, ka esmu atgriezusies 5.klasē. Reizēm galīgi nesapratu, kam man tas. Tā kā pati vien biju izvēlējusies šo mācību programmu, bija vien jādara tas, ko liek - rasēju burtus, zīmēju kubus, piramīdas, lodes u.c. priekšmetus, jaucu guašas un krāsoju dažādas krāsu pārejas, klausījos lekcijas par civilo aizsardzību un ekoloģiju, centos iemācīties gleznot un mācījos nosist laiku lekcijās, kur pasniedzēja nestāstīja neko. Šis pēdējais bija īpaši nežēlīgi, jo priekšmets ļoti vajadzīgs un vērtīgs. Mēģinājām protestēt, bet tam nebija rezultāta. Kaut kad vēlāk secinājām, ka ne mēs vienas tādas - arī citi kursi pie šīs pasniedzējas darīja to pašu. Kā ķirsis uz kūkas, protams, bija speciālie priekšmeti - apģērbu konstruēšana, prakse šūšanas darbnīcā un speciālā zīmēšana. Ja pirmie divi bija salda ķirša mīkstumiņš, tad tā zīmēšana - kauliņš. Negāja man tur viegli un joprojām nespēju kādu prātā izauklētu tērpa modeli uzzīmēt - mēģinu, bet bilde galvā joprojām ir izteiksmīgāka par to, kas sanāk uz papīra...</span> <span style="font-family: helvetica;"><i><b> </b></i></span></p><p style="text-align: justify;"></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcK_dAeQ2qOvu_N83keBIzEcLDHtggh-opleggZ1-IO_GBYk4zNiFmsINm4LI8kPmOfxM0Ox-SxvL0T5-CoX7g9C8C9ZqWsJM_Crcr0WF7IFGhHoR_2N7AYB56TsmOrUnIRfuImYUl1I8T/s1792/Presentation2.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1008" data-original-width="1792" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcK_dAeQ2qOvu_N83keBIzEcLDHtggh-opleggZ1-IO_GBYk4zNiFmsINm4LI8kPmOfxM0Ox-SxvL0T5-CoX7g9C8C9ZqWsJM_Crcr0WF7IFGhHoR_2N7AYB56TsmOrUnIRfuImYUl1I8T/w400-h225/Presentation2.jpg" width="400" /></a></div><span style="font-family: helvetica;"><i><b><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEhVrGxRqHwY5w5XkA2OPqyPlIayhD2mlh7VWCKSGmSV9OUOzTo4zrHKQlcJvCGH6Gud9fFKZbOUlOeEO3ibTYkrXN4D5u1jko3CQQ11vpG8vatvqH7dH-ctKiXylh58n3MAF1v4vTuG5bdQivuWnUDYA6iExFLDG3nR9oeUocyOATKj0KFSxOfP1Qylaw=s1280" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEhVrGxRqHwY5w5XkA2OPqyPlIayhD2mlh7VWCKSGmSV9OUOzTo4zrHKQlcJvCGH6Gud9fFKZbOUlOeEO3ibTYkrXN4D5u1jko3CQQ11vpG8vatvqH7dH-ctKiXylh58n3MAF1v4vTuG5bdQivuWnUDYA6iExFLDG3nR9oeUocyOATKj0KFSxOfP1Qylaw=w400-h225" width="400" /></a></div><br /> </b></i></span></div><div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;"><i><b>Un tad pasaule tika nolikta uz pauzes </b></i></span><br /><span style="font-family: helvetica;">
Visi gaidījām jaunākās ziņas par neredzamo ienaidnieku un mācījāmies dzīvot jaunā realitātē. Cīnījāmies ar to pašu, ar ko pārējie izglītības procesā iesaistītie - mācījāmies piedalīties tiešsaistes stundās; esot vienatnē ar savu sapratni par to kā ir pareizi, centāmies gleznot, zīmēt, fotografēt, radīt krāsu pārejas un grafiskas kompozīcijas Ilustratorā, utt.. Sūtījām darbus skolotājiem un gaidījām komentārus, labojām kļūdas un sūtījām atkal. Manu mācību kontekstā sāpīgākais bija samazinātie atsevišķos priekšmetos sasniedzamie mērķi. Pēc pirmajām attālināto mācību nedēļām biju gatava uz pauzes nolikt arī šīs mācības - galīgi nebiju gatava samierināties ar mazumiņu! Visvairāk tracināja neziņa, tādēļ biju gatava pagaidīt, līdz atkal varēšu dabūt visu. Iepauzēt ar mācībām man neļāva kursa biedrenes. Ja būtu pieņēmusi šo lēmumu, viņām nekas cits neatliktu, kā to pieņemt. Tikai pati nebiju gatava atteikties no viņu kompānijas. Tagad varu vien zīlēt kafijas biezumos, kā būtu bijis, ja tomēr izlemtu nogaidīt. Labi, ka to neizdarīju! </span></div><p></p><p></p><p style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;"></span></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-family: helvetica;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj4ODy0mB2FniCfET5gO_KB_n6w__ZZho1ySpvmwxitsS7cPycp_Rc2zWg6HeP-jaKjCHSx7HIVllrZkKKGfLi7E8cndPe21B21BZhG7HC7PHRaNBy31ean-HQ3WXuiVZ-_b6J2JdKPqgg3/s1280/MD_REKONSTRUKCIJA+%25E2%2580%2593+DEKONSTRUKCIJA.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj4ODy0mB2FniCfET5gO_KB_n6w__ZZho1ySpvmwxitsS7cPycp_Rc2zWg6HeP-jaKjCHSx7HIVllrZkKKGfLi7E8cndPe21B21BZhG7HC7PHRaNBy31ean-HQ3WXuiVZ-_b6J2JdKPqgg3/w400-h225/MD_REKONSTRUKCIJA+%25E2%2580%2593+DEKONSTRUKCIJA.jpg" width="400" /></a></span></div><span style="font-family: helvetica;"><br /></span><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxy5BzOcNlKn2hrwdrz8MoqEIf53oyfUkjwI5fSpw586ZUKQN2EOp8LLxhcwsE4Rzp7c5L_bdWDuYU7DW7xfJNs3i400-UbuJGiryYIgjQcMn-p2tC01kghd7LKSaOKwA4zBKMSx6GofLP/s1280/trencis_fotokol%25C4%2581%25C5%25BEa.jpg" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxy5BzOcNlKn2hrwdrz8MoqEIf53oyfUkjwI5fSpw586ZUKQN2EOp8LLxhcwsE4Rzp7c5L_bdWDuYU7DW7xfJNs3i400-UbuJGiryYIgjQcMn-p2tC01kghd7LKSaOKwA4zBKMSx6GofLP/w400-h225/trencis_fotokol%25C4%2581%25C5%25BEa.jpg" width="400" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;">Prakses darbs - trenčjaka<br /></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;"></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-family: helvetica;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiQ6jNixYiHTVe-Rckfl47YzzUkGtuSycAJvck7De_s3qRySPscAiT6hs40FEZuBpTRWyOPTI-a5GtVwwXrL7CUiijb6z8fsFw6E7qpIlZANvfhy44gk5b2Ig6tAa0-E5rHwf_wfcTE_AdNuSLbQOy2ImD_47aXzYYVrGMwbK-bv4xOHi3IDw7e18414Q=s1280" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiQ6jNixYiHTVe-Rckfl47YzzUkGtuSycAJvck7De_s3qRySPscAiT6hs40FEZuBpTRWyOPTI-a5GtVwwXrL7CUiijb6z8fsFw6E7qpIlZANvfhy44gk5b2Ig6tAa0-E5rHwf_wfcTE_AdNuSLbQOy2ImD_47aXzYYVrGMwbK-bv4xOHi3IDw7e18414Q=w400-h225" width="400" /></a></span></div><span style="font-family: helvetica;"><i><b> </b></i></span></div><div><span style="font-family: helvetica;"><i><b><br /></b></i></span></div><div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiAE-JyVa9SULGiaYwyN5ncpKzuG64kUXqPRD5p00nghobDc_5NuYYybMpG2VAJp1317yHKdNT2bsKdo9RBhCgkCqwBz-PToGJR8QTx5qLKMrik8ZXhj_pJc-v-sJfZZYNokhyJhb18e0gom8hWhQdMDkLq9Pro2my9U_zdSYhP7jK8hVwNIFXcAVnZow=s1280" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiAE-JyVa9SULGiaYwyN5ncpKzuG64kUXqPRD5p00nghobDc_5NuYYybMpG2VAJp1317yHKdNT2bsKdo9RBhCgkCqwBz-PToGJR8QTx5qLKMrik8ZXhj_pJc-v-sJfZZYNokhyJhb18e0gom8hWhQdMDkLq9Pro2my9U_zdSYhP7jK8hVwNIFXcAVnZow=w400-h225" width="400" /></a></div><span style="font-family: helvetica;"><i><b> </b></i></span></div><div><span style="font-family: helvetica;"><i><b> </b></i></span></div><div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEjwAmHD-j3muDc-KLkgZfmforUuXCTsIMvb7aNCTVsLWpfhXTVDQJCnGpPubeVIh_jmQVuUrOma138hRo31nJtdGV4Lp-1fdete5x3Dmax7fZ7SGLv9S2QZfhuoUegZPgIh78UajlOyL8X6CIERiuvgZ1Y1WefutSfUzPxBMAAKmXoSZ1a7yQ14CE0XiA=s1280" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEjwAmHD-j3muDc-KLkgZfmforUuXCTsIMvb7aNCTVsLWpfhXTVDQJCnGpPubeVIh_jmQVuUrOma138hRo31nJtdGV4Lp-1fdete5x3Dmax7fZ7SGLv9S2QZfhuoUegZPgIh78UajlOyL8X6CIERiuvgZ1Y1WefutSfUzPxBMAAKmXoSZ1a7yQ14CE0XiA=w400-h225" width="400" /></a></div><span style="font-family: helvetica;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEhI3qCjYyxRnaV2f0qIcy10H6kcoVsiX3w3YesCLWUVE_gA-hwwchugtneK6a-Plv-GHCdB8PlsZloUU97iRqUk9Gw8vEGZKzbSMfOmaPzxvJb7f0-maZg93S5Q7UA5WcUTROMn1w4723UqCM_LZK7BvvFXYmu3k6ZDrIeQl6XEXiofuzFCSrTwAqWNVw=s1280" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEhI3qCjYyxRnaV2f0qIcy10H6kcoVsiX3w3YesCLWUVE_gA-hwwchugtneK6a-Plv-GHCdB8PlsZloUU97iRqUk9Gw8vEGZKzbSMfOmaPzxvJb7f0-maZg93S5Q7UA5WcUTROMn1w4723UqCM_LZK7BvvFXYmu3k6ZDrIeQl6XEXiofuzFCSrTwAqWNVw=w400-h225" width="400" /></a></div><i><b> </b></i></span></div><div><span style="font-family: helvetica;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEjFf-eVIY2LprMMKecPpaf4zWluX7AYHNHq-SaO1p4UwScVpv7QvpV-x5Z34vmXplfWCLfYpI6g_LpLGpB5uEUs2bTf2oeVj0rPjIFdFKAmfvI_bspye-UkrIbsDHCdVco5z-IbkAipxoYG4yoTgbeMCjGzbm-FTAsfKtKcIqJOPbzmzUoFViH0VPUjZg=s1280" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEjFf-eVIY2LprMMKecPpaf4zWluX7AYHNHq-SaO1p4UwScVpv7QvpV-x5Z34vmXplfWCLfYpI6g_LpLGpB5uEUs2bTf2oeVj0rPjIFdFKAmfvI_bspye-UkrIbsDHCdVco5z-IbkAipxoYG4yoTgbeMCjGzbm-FTAsfKtKcIqJOPbzmzUoFViH0VPUjZg=w400-h225" width="400" /></a></div><i><b> </b></i></span></div><div><span style="font-family: helvetica;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgo8alw4H-5EO0xAyUDmu4VH0OGOzgl9gNklG0XijkOzqmWiT1QcgymkGGSW69I5UPaRFdFjGuJ8mOW1dSsYk1Da5Rqd4k0r0PRwSTG7GlP6q8WrQNp8JrvY1R8FCKP1V7LqxCt3pwqR--zMYKw3ulqYxKcg4DR3U1G9oDk6plMvJyozDo559dwPRWRog=s1280" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgo8alw4H-5EO0xAyUDmu4VH0OGOzgl9gNklG0XijkOzqmWiT1QcgymkGGSW69I5UPaRFdFjGuJ8mOW1dSsYk1Da5Rqd4k0r0PRwSTG7GlP6q8WrQNp8JrvY1R8FCKP1V7LqxCt3pwqR--zMYKw3ulqYxKcg4DR3U1G9oDk6plMvJyozDo559dwPRWRog=w400-h225" width="400" /></a></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiDtTHUhvQDEDzj5JAZuho3HecVyQbCVs3vy6R2YwYRWAKd8CmI4egsCMat5hMpFUpRWAUwLmd1AEpWGSjkRB3yU30CrH461PaP97MafwdBPVvUUpX8PGOIQ4zEzHZCzSr2zgcTxSruvn6WdPA6KUCVtziiYISQRYiACt2wieatU0avQozl8HHtz_MBnw=s1280" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="720" data-original-width="1280" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiDtTHUhvQDEDzj5JAZuho3HecVyQbCVs3vy6R2YwYRWAKd8CmI4egsCMat5hMpFUpRWAUwLmd1AEpWGSjkRB3yU30CrH461PaP97MafwdBPVvUUpX8PGOIQ4zEzHZCzSr2zgcTxSruvn6WdPA6KUCVtziiYISQRYiACt2wieatU0avQozl8HHtz_MBnw=w400-h225" width="400" /></a></div></span><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;"><i><b>Pēdējais līkums un finiša spurts</b></i></span><br /><span style="font-family: helvetica;">
Pirmos trīs semestrus dzīvoju tādā kā Skārletas noskaņojumā - darīju visu, kas jādara šodien, un par to, kas būs rīt, domāšu rīt. Bet pēdējā mācību pusgadā šis vairs nebija iespējams un tas izrādījās īpaši izaicinošs. To, ka mācību programmas sadaļa ar nosaukumu "Prakse uzņēmumā" būs laika plānošanas ziņā neiespējamā misija, es nojautu un gaidīju ar bažām. Ja lielai daļai cilvēku pandēmija dzīvi bija apstādinājusi, tad man tieši otrādi - tā bija ieskrējusies uz 200%. Tik ļoti gribējās samainīties ar kādu, kas garlaikojās... Brīdī, kad šķita, ka tūdaļ viss sakārtosies nedaudz mierīgākam ritējumam, saņēmu ziņu, ka prakses uzņēmums ir pārvērtējis savas spējas uzņemt praktikantu un ievērot noteiktos epidemioloģiskos nosacījumus. Atkal neziņa. Līdz tika atrasta jauna prakses vieta, ieguvu dažas dienas nosacīta miera. Tajā brīdī vēl nenojautu, ka mani gaida vērtīgākie manu mācību mēneši. Mana īstā prakse norisinājās kādas modes mākslinieces darbnīcā. Kļuvu par mākslinieces un viņas meistares ēnu un katru padomu un pieredzes drusku uzsūcošu sūkli. Nebija ne minūtes šīs prakses laikā, kad būtu garlaicīgi. Tā kā man bija zināma pieredze šūšanā, nebija tā, ka tikai stāvēju blakus un pavērtu muti vēroju. Stingrā dāmu uzraudzībā šuvu pa kādai vīlītei skatuves tērpos, kas tajā laikā bija pasūtīti; šuvu pogas, maketus un atšuvu apakšmalas; ja vajadzēja - ārdīju, lai pēc tam atkal sašūtu; utt.. Bija arī pasūtījumi, kas no pirmās līdz pēdējai darbībai bija uzticēti tikai man. Visu tagad nemaz nespēju atcerēties. Ja varētu, es gribētu būt zirneklis uz darbnīcas sienas, kas turpina vērot un mācīties. </span></div><p></p><p style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;"></span></p><p style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;">
Bija atlicis finiša spurts, jeb kvalifikācijas darba izstrāde. Te emocijas piedzīvoja pilnu spektru - no kategoriskas nevēlēšanās turpināt iesākto līdz absolūtai sajūsmai un staigāšanai pāris metrus virs zemes. Skumjākais ir tas, ka negatīvo emociju iemesls nav manas prasmes un zināšanas vai to trūkums, bet gan iesaistīto personu attieksme un ietekme un elementāru organizatorisku norāžu pilnīga neesamība un ignorēšana. Savām kļūdām tikt pāri ir vienkārši, bet, ja saņem destruktīvu kritiku un viedokli no malas no cilvēkiem, kam būtu jābūt atbalstošiem un uz risinājuma meklēšanu vērstiem, saņemties un pabeigt iesākto bija grūti. No stopkrāna noraušanas atturēja vienīgi pašas spītība un apziņa, ka palicis vairs astes galiņš. Un nedrīkstēju taču šo saspringto laiku tā vienkārši paslaucīt zem tepiķa! Procesa karstumā manas emocijas par kaitinošiem sīkumiem sita tik augstu vilni, ka biju gatava uz sitiena doties pie vadības. Un ziniet, kas apturēja? Apziņa, ka man vēl aizstāvēšana priekšā un neziņa, kā mana taisnības meklētāja daba var man tajā brīdī atspēlēties. Tautas valodā runājot - vai mani neiegāzīs. Aizstāvēšana bija veiksmīga, saņēmu augstāko vērtējumu. Vēlme dalīties ar saviem novērojumiem un ieteikumiem iespējamajiem risinājumiem savu aktualitāti strauji zaudēja. Kaut kur prātā vēl gruzd nepabeigta darba sajūta, tikai jautājums ir, vai manas pārdomas kādam ir vajadzīgas? Man piemīt netikums uzmākties ar saviem padomiem, kad tie netiek prasīti. Šī ir vēl viena epizode, kuru uzskatu par mācībstundu - ja neprasa, ir jāklusē. Jā, var aizbildināties ar sistēmas nesakārtotību, bet ticu, ka, arī tie mazie soļi, ko veic katrs iesaistītais, var būt par sākumu lielām pārmaiņām.</span></p><p style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;">Skumji, bet esmu nokļuvusi to cilvēku skaitā, kas šo pēdējo posmu vēlas aizmirst kā ļaunu murgu. Saņemt diplomu un aizmirst, ka esi tur mācījies. <br /></span></p><p style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;">Viens ieguvums - </span><span style="font-family: helvetica;"><span style="font-family: helvetica;">zināšanas un prasmes. Cik bieži nācās pārkāpt pāri savam "negribu
šito darīt"! Izaicināt sevi un pamēģināt kaut ko, ko līdz šim nebiju
darījusi. Kaut vai to pašu gleznošanu! Vai fotogrāfiju, kur pandēmijas pirmā viļņa noteikumu ieteikmē mācījāmies fotografēt ar telefonu. Nācās izkāpt no komforta zonas un taisīt arī selfijus. Vai tas man noder šobrīd? Nezinu. Vai noderēs nāktonē? Laiks rādīs. Bija jādara obligāti, tādēļ centos katra darba tapšanas procesā noķert kaifu.</span></span></p><p style="text-align: justify;"><span style="font-family: helvetica;"><span style="font-family: helvetica;"></span></span></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><span style="font-family: helvetica;"><span style="font-family: helvetica;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgShMe7DbiwweBQ1SO9OTtOXd9AWDDCRKiBEp8Eo-2CyOOeI54M_cU8zomMt0V2eCkf8rgC8e8xSx6Fr2DEbrqBxLg7h4KjVXKoIZLdRLr2RDujd1vSksXfSgZZaGB50ue6FxDp-zhQoB8BZgfsjleM-o9pEyh22MdCkkfY0JnfpgYcJ4cgN92yccqEwA=s2048" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1536" data-original-width="2048" height="300" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEgShMe7DbiwweBQ1SO9OTtOXd9AWDDCRKiBEp8Eo-2CyOOeI54M_cU8zomMt0V2eCkf8rgC8e8xSx6Fr2DEbrqBxLg7h4KjVXKoIZLdRLr2RDujd1vSksXfSgZZaGB50ue6FxDp-zhQoB8BZgfsjleM-o9pEyh22MdCkkfY0JnfpgYcJ4cgN92yccqEwA=w400-h300" width="400" /></a></span></span></div><span style="font-family: helvetica;"><span style="font-family: helvetica;"><br /><span style="font-family: helvetica;">Otrs, </span></span>kuru nespēj aizēnot nekas, ir cilvēki, kas bija ar mani kopā šajā procesā! Skolotāji, kuri savu priekšmetu ir spējīgi iemācīt pat lācim un tic tavām spējām vairāk nekā tu pats! Citi audzēkņi, kas koridoros mēdza sveicināt kā skolotāju, bet mācību procesā pieņēma kā vienaudzi. Daži iespiedušies atmiņā tik ļoti, ka būtu interesanti uzzināt, kurp dzīves līkloči viņus ir aizveduši. Manas ārējās prakses vadītājas - vēlreiz paldies! Un manas lieliskās kursa biedrenes - bez viņām process būtu bijis gaužām vienmuļš! Teju kā anekdote ir izveidojies mini stāsts par to, kāpēc gan man tajā augusta nedēļā bija jādodas uz iestājeksāmeniem? Tikai un vienīgi, lai sastaptu viņas! </span><p></p></div><div><font face="helvetica">Neskatoties uz visu, esmu bezgala pateicīga, ka bija iespēja pieaugušā vecumā piepildīt pusaudzes gados līdz galam neapzinātu sapni!</font></div><br /><br />Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-11925860882141149472020-08-17T13:33:00.001-07:002020-08-18T00:15:16.553-07:00Nojauta, intuīcija un nekādas saprašanas...<p style="text-align: justify;">... jeb tautas valodā runājot - <i>čujs, ņuhs un nekādas poņas</i></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg8nUNieENruTmh617FUJW0sQlLwykYnbIlYz_-GaXQnZiGuqdLwBKhAijsmrOUTW2uOmQ1p9p5wbTPzCWc4-oQBXyIWjGNTsoRa9F86CU3h9rAJd02Ha4BmlwCaZsPGA7RkclcTh4IFP4G/s4032/20200817_184321.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg8nUNieENruTmh617FUJW0sQlLwykYnbIlYz_-GaXQnZiGuqdLwBKhAijsmrOUTW2uOmQ1p9p5wbTPzCWc4-oQBXyIWjGNTsoRa9F86CU3h9rAJd02Ha4BmlwCaZsPGA7RkclcTh4IFP4G/s640/20200817_184321.jpg" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><br /></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;"><i> </i>Maisam gals ir vaļā - no neviena džempera kopš skolas rokdarbu uzdevumu laikiem, līdz ceturtajam reglānam kopš marta vidus. Un padomā ir vēl vairāki. Uzadījusi divus džemperus pēc IrbeKnits meistarklases parauga, pabeigusi pirms vairāk kā gada iesāktu smalkas dzijas džemperi ar skaista mežģīņraksta teili (reglāns no apakšas), sajutos varoša adīt izsapņoto jaku no dzijas visās varavīksnes krāsās, ko pirms pāris gadiem saņēmu Ziemassvētkos.<span></span></p><a name='more'></a><p></p><p style="text-align: justify;">Pirmais mēģinājums bija īsu brīdi pēc dāvanas saņemšanas - mēģināju klasisko variantu, kur katru detaļu ada atsevišķi. Pēc pirmajām mugurdaļas svītrām manī mītošais perfekcionists bļāva, ka šis nederēs - nebūs smuki krāsu salaidumi vīļu vietās. Mūzas sarakstos bija virkne citu projektu, tādēļ šis projekts nemanāmi tika pārvietots uz "varbūt kādreiz" sadaļu. Šīs vasaras sākumā, bruņojusies ar diviem (čuju un ņuhu) no trīs tautas valodā labi pazīstamajiem palīgiem - <i>čujs, ņuhs</i> un <i>poņa</i>, biju gana drosmīga ķerties klāt. Pirmais variants ar četrām reglāna līnijām arī cieta fiasko pēc pirmajām pāris līnijām - nebiju tik veikla izdomāt, kā izveidot smukas reglāna līnijas pelēkajās svītrās, kas adītas rievotajā adījumā. Bet biju gana drosmīga atkal mesties nezināmajā, izmēģinot adīt izklaidus reglānu. Precīzus aprēķinu paraugus un aprakstus nekur neizdevās atrast, tādēļ, ņēmusi talkā noajutu un pa kripatiņai no sev zināmajiem adījumu aprēķiniem un retajos aprakstos salasītajiem padomiem, sāku adīt. Intuīcija strādāja lieliski, jo ārdīt nācās tikai vienreiz, dažas svītras pēc piedurkņu nodalīšanas - par daudz biju atstājusi stāvam un piedurknēm par maz. Tālāk jau viss bija raiti, pelēkās strīpas mijās ar krāsainajām un drīz vien arī iedomātais garums klāt. </p><p style="text-align: justify;">Bija atlikuši divi līdz šim vēl nepieredzēti procesi - mugurdaļas kakla paaugstinājums (mēnestiņš) un aizdare. Aizdares klasiskais variants, kur uzlasa malas valdziņus, bet kreisajā pusē
paliek redzama savienojuma vīle, šķita pieņemams un būtu arī tādu adījusi, ja vien sociālajos medijos nebūtu izlasījusi par viltus ketelējumu. Šis vārdu salikums bija manīts jau iepriekš, bet uzmanību nepievērsu, jo nebija aktuāli. Perfekcionists sajūsmā spiedza un es devos instrukcijas video meklējumos. Viena pamācība angliski, viena krieviski, divi mēģinājumi paraudziņā un, adot viltus ketelējumu jakai, jau šķita, ka arī saprašana ir ieradusies 😉 Mugurdaļas kakla paaugstinājums gan tapa līdzīgi kā izklaidus reglāna teilis - ar nojautas un intuīcijas palīdzību, jo kā par spīti, lai paskatītos vēlreiz, visas atmiņā noglabātās bildes un aprakstu vietas pēkšņi vairs internetā nevarēju atrast. Augšas un apakšas pelēkās svītras, kā arī priekšpuses aizdares malas adītas vienlaidus. Bija arī padomā vieglāks variants, bet tagad pat īsti vairs neatceros, kādēļ sarežģīju sev dzīvi. 😂 To droši vien vajadzēja, lai uzzinātu, ka ir nopērkamas arī apaļadāmās adatas ar 3m garu kabeli! </p><p style="text-align: justify;">Pēc šī visa piedurkņu adīšana bija patīkams finiša spurts! Apakšmalas, kakla izgriezuma un piedurkņu noraukumam izmantots icord - vēl viens feins papildinājums manu prasmju sarakstā.<br /></p><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkIfFsr1hkKrBOlNDSGwibLyTyrQ-_pnw-KJ9vMmYbPo4AhoT8YSXMioTdyq6GnmFi7MPemt6q-0hZx3pXRE6uDFXST5BVNGal7009cKlCFNrdix7LkfAaUsE0XoBezSLQztwGnXPRS8V1/s4032/20200816_125425.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="3024" data-original-width="4032" height="480" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkIfFsr1hkKrBOlNDSGwibLyTyrQ-_pnw-KJ9vMmYbPo4AhoT8YSXMioTdyq6GnmFi7MPemt6q-0hZx3pXRE6uDFXST5BVNGal7009cKlCFNrdix7LkfAaUsE0XoBezSLQztwGnXPRS8V1/w640-h480/20200816_125425.jpg" width="640" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;">Tikko no adatām / pirms formēšanas<br /></td></tr></tbody></table><p style="text-align: justify;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj7Qpl4zmrqVZO_EX7GyVIn4gaZkayOPYKrOqG-v4JrvMGS9lwYxbUhJdmBTMUga7k3CWOwk62avkUI-eFj7rmgJPt2BhjTSw5vJbd3pri5HHyRU25GqZ-dWKMAeHILV_LFRTkoy7YVlzNa/s4032/20200817_184606.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj7Qpl4zmrqVZO_EX7GyVIn4gaZkayOPYKrOqG-v4JrvMGS9lwYxbUhJdmBTMUga7k3CWOwk62avkUI-eFj7rmgJPt2BhjTSw5vJbd3pri5HHyRU25GqZ-dWKMAeHILV_LFRTkoy7YVlzNa/w300-h400/20200817_184606.jpg" width="300" /></a><table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: left; margin-right: 1em; text-align: left;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiA0eokB-a19RKCJYI33pGOTNZB9UsEbyxGXF9RUZgxD3VCzP9pGZzin_r1rWBIDTf0fZnRMHh3QdtRECUQ9nl46cuQmja04tma2yXE-2Rm1tNbwbwsCZ2TbbUGA24dmMzqbKgvYbNJ-vm1/s4032/20200817_184325.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiA0eokB-a19RKCJYI33pGOTNZB9UsEbyxGXF9RUZgxD3VCzP9pGZzin_r1rWBIDTf0fZnRMHh3QdtRECUQ9nl46cuQmja04tma2yXE-2Rm1tNbwbwsCZ2TbbUGA24dmMzqbKgvYbNJ-vm1/w300-h400/20200817_184325.jpg" width="300" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;"><br /></td></tr></tbody></table></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjhRnHKSlq8HE5yojTTCZefq3qr_hVBwynjPF4PujPoAiLqhAhySydGwRyxbUFO72F1hGDvHU_W7GOUoJQpNx6C74ik94V9sw9_B_WHGa0k915XA90ArkZqt5M9XTbGlLpxyKDWQpCiUa_i/s4032/20200817_184359%25280%2529.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjhRnHKSlq8HE5yojTTCZefq3qr_hVBwynjPF4PujPoAiLqhAhySydGwRyxbUFO72F1hGDvHU_W7GOUoJQpNx6C74ik94V9sw9_B_WHGa0k915XA90ArkZqt5M9XTbGlLpxyKDWQpCiUa_i/w300-h400/20200817_184359%25280%2529.jpg" width="300" /></a></div></div><div style="margin-left: 40px; text-align: left;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpAdLjimV7M_AtzhuHEUt9B6I9UIOgvj_EMx2N0-0Ao1aW7a8KhYCjCmsQd5TwBTXH3GwnXTwqOrT5oTijpBbWhsVeBVFfxFn6gXiu-fSyXVT-t04b0IyUbE5o6ZTlzeMh6xG6IUDuTvh_/s4032/20200817_184301.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpAdLjimV7M_AtzhuHEUt9B6I9UIOgvj_EMx2N0-0Ao1aW7a8KhYCjCmsQd5TwBTXH3GwnXTwqOrT5oTijpBbWhsVeBVFfxFn6gXiu-fSyXVT-t04b0IyUbE5o6ZTlzeMh6xG6IUDuTvh_/w300-h400/20200817_184301.jpg" width="300" /></a><br /></div><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXGvAnhz9AHdIqFvi07b-qeZSYi9o7xg94onCHxuU7Gyo8NRf7BzMxlyebbk6jYU_6xqfkFZ4t4zkY9P4f0XBsPVWmMe_FstjXv9WcDS7l7CNYxt1CxtvxMj4KRJl2t8WU1g-5TkA4Yb45/s4032/20200817_184222.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhXGvAnhz9AHdIqFvi07b-qeZSYi9o7xg94onCHxuU7Gyo8NRf7BzMxlyebbk6jYU_6xqfkFZ4t4zkY9P4f0XBsPVWmMe_FstjXv9WcDS7l7CNYxt1CxtvxMj4KRJl2t8WU1g-5TkA4Yb45/s640/20200817_184222.jpg" /></a></div><br /><br /><p></p><p style="text-align: justify;"><br /></p>Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-25400962041222208552020-04-10T06:20:00.000-07:002020-04-13T11:55:54.289-07:00pūkains mākonis pavasarim<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgd76quS88O3n4-z2VfOX9KbnH_z7pOr2QhXmRosGe5oQD8kfkGQndSxdQ7HWP-T4Ll43S-_Knz_9JgplW9FaH5W7WsOMwO8yTLF2VxMjbIMVQwUCmVbqIhVbOuO6A8UBImSROW9eRSubKL/s1600/1586514381686855-4.png" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgd76quS88O3n4-z2VfOX9KbnH_z7pOr2QhXmRosGe5oQD8kfkGQndSxdQ7HWP-T4Ll43S-_Knz_9JgplW9FaH5W7WsOMwO8yTLF2VxMjbIMVQwUCmVbqIhVbOuO6A8UBImSROW9eRSubKL/s400/1586514381686855-4.png" width="299" /></a>Tā nu ir sanācis, ka džemperis ir tas apģērbs, kura radīšanai adot, man ir pietrūcis pacietības. Tie daži, kas tapa skolas laikā kā mācību uzdevumi, man palikuši atmiņā kā pārbaudījums - ja ar vienu rumpja detaļu vēl tiku galā pirmās sajūsmas emociju vadīta, tad otra jau tapa lēnāk, bet piedurknes ar pierunāšanu. Par sašūšanu nerunāsim. Tā nu es šo apģērba gabalu radīšanu biju izslēgusi no sava iespējamo darbu saraksta. Bet tas man neliedza skatīties bildes ar citu dāmu rokdarbiem, iepirkt kādu dzijas šķeteri kāmja krājumiem, soctīklos piesekot dažam labam rokdarbnieces profilam un nepārstāt sapņot😇.<br />
<a name='more'></a><br />
Kad Ziemassvētku rūķa maisā nokļuvušajā paciņā ar manu vārdu bija ielikta dzija varavīksnes krāsās, nemiera gars man atnesa domu par reglānu - no apkakles/ apakšmalas adītu džemperi bez vīlēm. Izraku savas senās adīšanas grāmatas, meklējot instrukcijas. Tās tur bija, bet man pārāk sarežģīti uzrakstītas. Īpaši neiespringstot, pāršķirstīju interneta krātuves. Arī tur pamacības ir atrodamas, tomēr mana motivācija laikam nebija tik spēcīga, lai bez palīdzības pati urbtos procesam cauri. Tā varavīksne, satīta kamolos, joprojām gaida savu kārtu.<br />
<div>
Brīdī, kad darbiem, skolas uzdevumiem un mājas rūpēm neredzēju ne galu, ne malu, <a href="https://www.facebook.com/irbeknits/" target="_blank">viena no rokdarbniecēm, kuras kontam sekoju</a> Facebook, izsludināja pieteikšanos reglāna adīšanas online meistarklasei - paredzēts adīt pašu vienkāršāko un ar to spēs tikt galā arī iesācējas! Tieši tas, kas man vajadzīgs! Veselais saprāts teica nē, bet mūza jau plānoja laika grafiku.... </div>
<div>
Bija pagājusi vesela nedēļa, kopš bijs dots starta šāviens. Online diskusijas kļuva arvien spraigākas - tika atradīti paraudziņi, uzklausīti skolotājas padomi un citu dalībnieču viedokļi un uzsākta džemperu adīšana. Es vēl biju nulles punktā - ar sapni un bez izejvielām tā realizācijai. Nedēļu pēc meistarklases sākuma, dziju bodē uzzināju, ka mana noskatītā dzija ir iesprūdusi vīrusa nomocītās Eiropas loģistikas sistēmā un nav zināms, kad to varēšu saņemt. Miers iestājās, kad citā bodē radīju plānu B ieteiktās Drops Alpaka Brushed Silk dzijas vietā izvēlējos autores ieteikto alternatīvo variantu Kidmohēras dziju 3 kārtās.<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj8gLr8zVy94z6R00sVEer3Z3Id-a9Fr_fhCVqOXWk9ar4Nt0pCjsAk_VAHoXl3y8I3cjFIeGlKpd6bZpY_1oCZPIWimeHYX1BWlTc2rYQ4tnZUbaKIED_kYUY7ftWmMaV6wskcgKPqZUwL/s1600/IMG-20200320-WA0020.jpeg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="900" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj8gLr8zVy94z6R00sVEer3Z3Id-a9Fr_fhCVqOXWk9ar4Nt0pCjsAk_VAHoXl3y8I3cjFIeGlKpd6bZpY_1oCZPIWimeHYX1BWlTc2rYQ4tnZUbaKIED_kYUY7ftWmMaV6wskcgKPqZUwL/s320/IMG-20200320-WA0020.jpeg" width="180" /></a></div>
Ārkārtas situācijas ierobežojumus ievērot varēju doties mierīgu prātu - bija skaidrs, ka būs ar ko nodarboties! </div>
<div>
<br />
Trīsreiz pāradīts sākums, apkakles un apakšmalas noraukums katrs tapa gatavs ar otro piegājienu, uz abām piedurknēm trīs piegājieni, līdz bija tā, kā man patika. Ja ne vīra rūpes par manu naktsmieru, droši vien būtu adījusi 24/7 režīmā. Tik ļoti gribējās dabūt gatavu! Gandrīz mēnesi katru brīvu brīdi pavadīju ar adatām rokās. Mugurā uzvelkot, prieks bija neaprakstāms - biju apguvusi reglāna pamatus un radījusi džemperi, kādu sen vēlējos. Tagad domāju, ko darīt ar to dziju, kas kuru katru dienu būs pie manis!</div>
<div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVAx5ShekmGItAhoUqf2bsQwRpFmmVhmGQrA0ijG2QUVChZnPC94NH__PqBs8Pv729p0WlWsZtPUzFCDjX0hEP0n30mKh3a99IRq91K1HTslv6G3rQhqYUGwDDGRbeHybctXF1C8cDQ-9G/s1600/1586514390350654-2.png" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVAx5ShekmGItAhoUqf2bsQwRpFmmVhmGQrA0ijG2QUVChZnPC94NH__PqBs8Pv729p0WlWsZtPUzFCDjX0hEP0n30mKh3a99IRq91K1HTslv6G3rQhqYUGwDDGRbeHybctXF1C8cDQ-9G/s1600/1586514390350654-2.png" width="400" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnO_KyOo2Ty8HXdLYONEhKLRnM96hv9tgM3kgZDbaIH9oLv_NldtucHl0O22NkSv5v5cqyPTarhMaoBg-V9dex1uHDOqB6BjW1wFFzSFLDjIte5jqLcvOasTTr7KP46ehcn8u6C5lZvhms/s1600/1586514386411708-3.png" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;">
<img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnO_KyOo2Ty8HXdLYONEhKLRnM96hv9tgM3kgZDbaIH9oLv_NldtucHl0O22NkSv5v5cqyPTarhMaoBg-V9dex1uHDOqB6BjW1wFFzSFLDjIte5jqLcvOasTTr7KP46ehcn8u6C5lZvhms/s1600/1586514386411708-3.png" width="400" />
</a>
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcRZjd_7T10SYhIEmkAMb9AMQZdZZn1A6fxLWsBQ5HwIbgYNQqQwGuGdbnhXN37datS4y9PpMoaYgn0739hoAAncjjncMkFNWEQPSdwvx7zZZWExGL_LZjD7-Tp81VUfp32jPHXtDc0J18/s1600/1586514394822199-1.png" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcRZjd_7T10SYhIEmkAMb9AMQZdZZn1A6fxLWsBQ5HwIbgYNQqQwGuGdbnhXN37datS4y9PpMoaYgn0739hoAAncjjncMkFNWEQPSdwvx7zZZWExGL_LZjD7-Tp81VUfp32jPHXtDc0J18/s1600/1586514394822199-1.png" width="400" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhRcKYmM2VuCkDaZd8fr3mP2pNK8kG52MwAUMFivawKAaWeJuhyOKxXH39YgYEzWrQbfE3viKQRPJYTEEK1y1Y7EtUpaJW5YXspBNLv_UfizVQ4tO1qjp-5A6vvzfmSQbxxo0va2aOsVqOL/s1600/1586514399466205-0.png" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhRcKYmM2VuCkDaZd8fr3mP2pNK8kG52MwAUMFivawKAaWeJuhyOKxXH39YgYEzWrQbfE3viKQRPJYTEEK1y1Y7EtUpaJW5YXspBNLv_UfizVQ4tO1qjp-5A6vvzfmSQbxxo0va2aOsVqOL/s1600/1586514399466205-0.png" width="400" /></a></div>
<br /></div>
<div>
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-67465348087364046112018-04-26T04:06:00.001-07:002022-01-07T02:41:44.415-08:00šķūnītis<div style="text-align: justify;">
Sajūsma par šīm pārmaiņām jau sen ir pārtapusi par apmierināta lietotāja ikdienišķa prieka sajūtu. Ir tik ērti un labi, ka nemaz negribas atcerēties par to, kā bija pirms tam. Bija tā - dzīvojam parastā padomijas sērijveida divistabu dzīvoklī. Kad pirkām, bija skaidrs, ka viena istaba tiks nodota puiku valstībai. Otrā būs jāsatilpina viss pārējais - viesistaba, darbistaba un guļamistaba. Es, kā mēbeļu pārbīdīšanas entuziasts (precīzāk laikam būtu teikt - frīks), šo procesu mēdzu izveikt teju ik pusgadu, meklējot labāko vietu izvelkamajam dīvānam un TV kumodei, kas laika gaitā bija transformējies par gultu, diviem galdiem, sofu un atvērtu plauktu pāri. Tad, kad bijām iegādājušies sofu un lielais dēls savācis sev mūsu dīvānu, man uzradās jauna vajadzība - bija jāizdomā, kur likt visus savus audumu krājumus, kas veiksmīgi līdz šim bija atraduši vietu dīvāna kastē, iesauktā par šķūnīti.<span><a name='more'></a></span> Kaut kur garām lidojot pazibēja doma, ka viss jāmet ārā, bet cik ātri pielidoja, tik ātri aizlidoja - vienkārši nebiju gatava no saviem krājumiem tik vienkārši atteikties. Kādu brīdi nācās dzīvot ar pagaidu variantu - dažādām kartona kastēm, kas pastumtas zem gultas.<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrV31N7raqSqz6kx_VEO5_4HeBXYaJBmZU0NQvcqLnT1DALv1JSgcmV-_7jC-JY_EgauqFINd9DdUIBnbKJHe88PmqQ_s6t4vvpugAclYh5_cc9SZS1qo534560Ze-fzpzq5s7Lv9j1E3m/s1600/20170505_195024.jpg" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="150" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrV31N7raqSqz6kx_VEO5_4HeBXYaJBmZU0NQvcqLnT1DALv1JSgcmV-_7jC-JY_EgauqFINd9DdUIBnbKJHe88PmqQ_s6t4vvpugAclYh5_cc9SZS1qo534560Ze-fzpzq5s7Lv9j1E3m/s200/20170505_195024.jpg" width="200" /></a></div>
Tāda mazo dzīvokļu klasika, ar kuru var dzīvot ilgi un laimīgi. Man nepatika. Nepatika putekļu daudzums, kas mēdza starp tām sakrāties, nepatika tas, ka katru reizi, kad meklēju ko konkrētu no saviem krājumiem, bija jāizvelk ārā viss, jo tak nevar atcerēties, kas ir katrā kastē, un beigu beigās, skats, kas pavērās, nekādīgi nebija uzskatāms par apmierinošu. Bet bija ļoti labas atmiņas par šķūnīti, kuru atverot bija pārskatāms viss krājums, kurā tagad lielais dēls bija salicis savas ikdienā neizmantojamās lietas. Tā kā jau gulējām vīra darinātā gultā, izdomāju, ka būs jālūdz viņam sagatavot papildinājumu - atvilktnes.<br />
Vairs neatceros vai šī ideja tika pieņemta uzreiz, vai pēc garām diskusijām un stundām ar mērlenti rokās, bet dažu mēnešu laikā mana ideja ieguva taustāmas aprises. Bija tapuši 3 atvikltņu bloki ar 2 atvilktnēm katrā.<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgi8avSq2WNJupQp1hkZ2s2uL3K1hD2IIEidq2N2cTD-BQ6RkRuRJMMFnSNkA8s83Mh_cYGDB0dndCji1lg_PKffs86CCVefDswpJUe-AcG28lYyPCz9-0n6BkVXLLIRQ_TMTIuQZotSC-b/s1600/20170402_165140.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgi8avSq2WNJupQp1hkZ2s2uL3K1hD2IIEidq2N2cTD-BQ6RkRuRJMMFnSNkA8s83Mh_cYGDB0dndCji1lg_PKffs86CCVefDswpJUe-AcG28lYyPCz9-0n6BkVXLLIRQ_TMTIuQZotSC-b/s320/20170402_165140.jpg" width="240" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjkVPyDFdATgSZwO3WbrUE27an8ZH7xlhkFpWQ8PQ8wnd0NusnxEnqFhxEFDQUKkaw47NmoklIosLKk3vr9DtE7Y0-3bbuu9Jnb0R-uHw9rSqGUaS-wmbpxZa1mocrxb-0ajZS0Y2_7t2gd/s1600/20170402_164427.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjkVPyDFdATgSZwO3WbrUE27an8ZH7xlhkFpWQ8PQ8wnd0NusnxEnqFhxEFDQUKkaw47NmoklIosLKk3vr9DtE7Y0-3bbuu9Jnb0R-uHw9rSqGUaS-wmbpxZa1mocrxb-0ajZS0Y2_7t2gd/s320/20170402_164427.jpg" width="240" /></a></div>
<br />
Pamatkonstrukcijai finieris, dekoratīvajai apdarei - plats, biezs priedes koka dēlis, kuram ar dedzināšanas un drāšu birstes palīdzību tika iegūta reljefa virsma.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4VJpdD3vdlDRaZImSu1nxzzsWHw2LtKNCk3h45lwUwdUSnZ1IiHFvGgG47rLB5LheefRf0LP80gB03hrIUMMB1SqaXHNJRgp7ixUYmM84ggG2CKD76Flde4nu6GZOAGkyDvZxbgn7iVW-/s1600/20170408_192140.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4VJpdD3vdlDRaZImSu1nxzzsWHw2LtKNCk3h45lwUwdUSnZ1IiHFvGgG47rLB5LheefRf0LP80gB03hrIUMMB1SqaXHNJRgp7ixUYmM84ggG2CKD76Flde4nu6GZOAGkyDvZxbgn7iVW-/s320/20170408_192140.jpg" width="240" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
Dažus mēnešus pēc idejas izstāstīšanas, pienāca ilgi gaidītais brīdis - gultas papildinājuma un gultas rāmja savienošana vienā lielā, stabilā un ērti izmantojamā mēbelē.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRTw-bFTKOyEsYO3V01K-vOtwfV2jHwbwIzgtoaJ74t5QG0NKhErqFJDm-z484hTq3u2-hqT5ZzPxesJVknkU3msPsq78H3Ls2h9vpQ3QnVtbxvowyBFLq1PaPWOTo4zAY4Vs0CJoj9SDT/s1600/20170505_202850.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="150" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRTw-bFTKOyEsYO3V01K-vOtwfV2jHwbwIzgtoaJ74t5QG0NKhErqFJDm-z484hTq3u2-hqT5ZzPxesJVknkU3msPsq78H3Ls2h9vpQ3QnVtbxvowyBFLq1PaPWOTo4zAY4Vs0CJoj9SDT/s200/20170505_202850.jpg" width="200" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj_4aRanfSKO5oA7Dwa7yGinCK5p0lsPMkvRSCOZH9fWVxmGEMX1nrZRClH4Wd4dnBu0q5ERbCOJuFqHaGZVC9rXJ_FVtOdQZA1iHSOTpjmrt3yvcEOdUpSmk9mb3wdyK9nmK3nmd_8MAf6/s1600/20170505_202859.jpg" style="display: inline; margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="150" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj_4aRanfSKO5oA7Dwa7yGinCK5p0lsPMkvRSCOZH9fWVxmGEMX1nrZRClH4Wd4dnBu0q5ERbCOJuFqHaGZVC9rXJ_FVtOdQZA1iHSOTpjmrt3yvcEOdUpSmk9mb3wdyK9nmK3nmd_8MAf6/s200/20170505_202859.jpg" width="200" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuHuCIfzUEkBGTSR-djIWo5-T72jICNcxAkDwLzSpMfyDHwz2gQoXS32GgLUYSZeAS5KoPzpeZtkUf84r8W7ukrGeEralm6eW2cvb8353LRKbHv6YJlU9uaANZL5GnWPXtUGvshQwJxXuM/s1600/20170505_205732.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="200" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuHuCIfzUEkBGTSR-djIWo5-T72jICNcxAkDwLzSpMfyDHwz2gQoXS32GgLUYSZeAS5KoPzpeZtkUf84r8W7ukrGeEralm6eW2cvb8353LRKbHv6YJlU9uaANZL5GnWPXtUGvshQwJxXuM/s200/20170505_205732.jpg" width="150" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
Pie reizes tika veikta arī krājumu pārskatīšana un vēdināšana. Četras no 6 atvilktnēm atļāvos privatizēt, katrai piešķirot glabāšanā kādu daļu no maniem krājumiem. Tagad man ir pa atvilktnei audumiem, kas iegādāti tāpēc, ka iepatikušies, vai ar konkrētu mērķi; kokvilnai un linam; trikotāžai un tam, ko žēl izmest. Atlikušajās 2 ir ievākušies Lieliskā sporta tērpi un viņa savāktā gan-jau-kādreiz-vajadzēs kolekcija.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPEEErymhsfkyFUgUR8v93JbMEE_2u4kve0RV65x1nvF-5CO3_tO0YYc6JNM_puLKJomcq82fsHURkZDRgd93pv7BjVlADyvDx6vGtl_x4MBSPbmVR_YU51WrwwLny2R1mr4v6oQTIlFcg/s1600/20170506_223453.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPEEErymhsfkyFUgUR8v93JbMEE_2u4kve0RV65x1nvF-5CO3_tO0YYc6JNM_puLKJomcq82fsHURkZDRgd93pv7BjVlADyvDx6vGtl_x4MBSPbmVR_YU51WrwwLny2R1mr4v6oQTIlFcg/s320/20170506_223453.jpg" width="240" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJClEuv16MRMMersKOV1xCbbEerAk9b_ZEVjAdUt1Qar4pnwGy3enSPDko8iX5R9oZ4cEBSOtxYlY7Jw93vO0_6m_ICxVZqw0cuP5e3KdeYNAx5EshUOu5cEyftE7x7a26NLYI_kZ9wfuq/s1600/20170506_223425.jpg" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJClEuv16MRMMersKOV1xCbbEerAk9b_ZEVjAdUt1Qar4pnwGy3enSPDko8iX5R9oZ4cEBSOtxYlY7Jw93vO0_6m_ICxVZqw0cuP5e3KdeYNAx5EshUOu5cEyftE7x7a26NLYI_kZ9wfuq/s320/20170506_223425.jpg" width="240" /></a></div>
<div style="text-align: center;">
<br /></div>
<div style="text-align: center;">
Ir pagājis tikai gads, bet sajūta ir tāda, ka nekad nav bijis savādāk! </div>
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-45172496811722566242018-01-29T12:07:00.002-08:002018-01-29T12:42:23.271-08:00uzšūsi man kreklu? <div style="text-align: justify;">
Es biju neprātīga optimiste, kad pirms aptuveni 2 gadiem izdomāju virsrakstu un sāku šo rakstu. Nebija nekādu šaubu - būs! Mēnesi ātrāk vai vēlāk, bet būs! Dzīve ieviesa savas korekcijas un pirmais vīram uzšūtais krekls tapa tikai šogad. Toreiz uzrakstīto bloga ieraksta ievadu gan atstāšu - ļoti precīzi man bija izdevies aprakstīt to, kā vispār līdz vīriešu krekla šūšanai nonācu!<br>
<br>
<i>Jau stāstā par rūtaino šortu svītraino kopiju minēju, ka vīriešu apģērba standarti nav derīgi izmantošanai manā ģimenē. Meklējot kreklus, parastā problēma ir piedurkņu garums - manam vīram tās vienmēr ir par īsu. Ja piedurknes ir pareizā garumā, tad pārējais ir krietni par lielu un otrādāk - ja viss der, tad piedurknes ir kā pusaudzim, kurš rudenī grib uzvilkt pavasarī vēl derējušo kreklu! </i></div>
<div style="text-align: justify;">
<i><br></i></div>
<div style="text-align: justify;">
<i>Es ilgi atrunājos no šī projekta, te par iemeslu atrodot piegrieztnes trūkumu, te auduma piedāvājuma nabadzību. Pirmā atruna - piegrieztnes trūkums - tika izmantota ārkārtīgi ilgu laiku, līdz vienu vakaru, kad es biju ieslīgusi kārtējā savā projektā, bet viņš, iztīrījis skapi no vecajiem krekliem, pēkšņi uzjautāja, vai uzšūšu viņam šitā krekla kopiju? Atbildēju, lai nemet ārā - kādā brīdī pieķeršos un pārzīmēšu piegrieztni. Lieki piebilst - tas brīdis manā prātā nebija tuvākajam laikam ieplānots. Viņš laikam nojauta, ka atkal grasos atrunāties, paņēma mazās šķērītes un vienu vakaru veltīja juveliera cienīgam darbam - savu mīļo kreklu izārdīja līdz pēdējai vīlītei! Man noteikti nebūtu pieticis pacietības! Galvenā atruna bija izsvītrota no manas krātuves.</i><br>
<i><br></i>
Pirmā reize, kad izārdīto kreklu izmantoju kā piegrieztni, bija, kad, tuvojoties ziemai, viņš mājās atnesa flaneli, ko bija nopircis pidžamai. Kur vēl labāku apģērba gabalu sen aizmirsta krekla piegriezuma pārbaudei!? Ja arī būs kāda kļūda, tā tāpat būs zināma un redzama tikai mums, mājiniekiem. Kad atkal gaisā sāka virmot doma par krekla šūšanu, saņēmu pirmo un vienīgo ieteikumu - viduklis ir jāpārtaisa tā, lai ir <i>"slim fit", jeb ar pieguļošu siluetu. </i>Šis ieteikums manu apņemšanos uzšūt kreklu atkal atvirzīja n-tajā plānā. Pat tik vienkāršs nezināmais ir spējīgs jebkuru apņemšanos samalt putekļos! Iepērkot jau otro audumu kreklam, krekla mūza atkal pārcēlās man uz pleca, bet, sapratusi, ka runā ar mani man nesaprotamā valodā, atkal devās brīvā lidojumā. Punktu negribēšanas, atrunu un visādu citādu NE- periodam pielika balle. Biju pārliecināta, ka viss notiks kā ierasts - es kā pustraka pa naktīm šūšu sev jaunu kleitu, bet viņš kā burvis pēdējā brīdī pieies pie skapja, izcels labi noglabāto uzvalku un ar izcilību sevi pierādījušu kreklu, un bez stresa būs nepārspējami sapucējies pēdējā brīdī.<br>
<br>
Kaut kas bija nogājis greizi! Nedz pārskatot mājās esošos audumu krājumus, nedz klīstot pa bodēm un pāršķirstot modes žurnālus, manī nebija radusies neviena doma par to, kādu kleitu gribu. Un no domas, ka kaut kas pašai mugurā velkams jāuzšuj, garstāvoklis bojājās straujā tempā. Nedēļu pirms pasākuma beidzu sevi mocīt un metos veikalos. Teiksiet - kur tad stāsts par kreklu?<br>
<br>
Šī krekla stāsts sākās pielaikošanas kabīnēs, kur vienlaicīgi laikojām štātes ballei - es visas pareizajā izmērā veikalā atrodamās kleitas, viņš - kreklus. Mana kleita atradās uzreiz, viņam jauns krekls neatradās nemaz. Noslēdzām vienošanos - viņš man kleitu, es viņam kreklu.<br>
<br>
Kad pienāca brīdis piegriešanai, izārdītais krekls nebija ne ar uguni atrodams! Tikai dažas, vienkāršākās detaļas. Par padošanos nevarēja būt ne runas. Tagad pašai tik ļoti gribējās to izdarīt! Pēc piegrieztņu žurnālu krājumos pavadītas stundas, nācās atzīt, ka esmu bijusi nepiedodami sliktās domās par mūsu valstī populārākā žurnāla piedāvājumu - sieviešu apgērba modeļu gūzmā, paslēpušies bija arī pārītis vīriešu kreklu! Turklāt piedāvāti man vajadzīgajos izmēros - nācās tik vien kā apkakli padarīt šaurāku un piedurknes garākas!<br>
<br>
Pilnīgā pretstatā manai ierasti drudžainajai steigai pēdējās naktīs, šoreiz valdīja lielisks laika plānojums. Pa drusciņai darba dienu vakaros un pogu piešūšana 6dienas rītā.<br>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg20-Zf186Evx5QQNR4vD8zVh-H-LgNUU5Rqp3t34SKEP8Jw0rG41Yw5o8aZH4n2IqLEdARlG9iROiPB2QWh044bR6Szf3qQdmLegfQiPSwbU_dzGC3352s35KT0WKj9UNShTDh4IPB-V8v/s1600/20180128_014422.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg20-Zf186Evx5QQNR4vD8zVh-H-LgNUU5Rqp3t34SKEP8Jw0rG41Yw5o8aZH4n2IqLEdARlG9iROiPB2QWh044bR6Szf3qQdmLegfQiPSwbU_dzGC3352s35KT0WKj9UNShTDh4IPB-V8v/s320/20180128_014422.jpg" width="240"></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<br>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpxXqW5ZwvyF7RWFv0vIHozIXeSe2Hj22ZP6H1nyrTt8jGfR8tbFJ3mPgi80IvhEXgUuuIieKiVtBWZUTq4IcfoxIIqEX07EhXLj3k4gzAX7VacPVyNW5rjslL5HEnZdaxDJ1B-L_HItFh/s1600/20180127_115906.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpxXqW5ZwvyF7RWFv0vIHozIXeSe2Hj22ZP6H1nyrTt8jGfR8tbFJ3mPgi80IvhEXgUuuIieKiVtBWZUTq4IcfoxIIqEX07EhXLj3k4gzAX7VacPVyNW5rjslL5HEnZdaxDJ1B-L_HItFh/s320/20180127_115906.jpg" width="240"></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2e6A7cYSiW90v8rgB1g1F2wrElAo4nIdY44CSv5clWpNlUZKhrTxt0lW_d5WecobNHmjkSMTnESLmqMV5KzzydIbuVS6lKYyz6ZqG4NnhNzYDjn11wxflZCwVHIEsu7noLYZFOFyoeXol/s1600/20180127_115915.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2e6A7cYSiW90v8rgB1g1F2wrElAo4nIdY44CSv5clWpNlUZKhrTxt0lW_d5WecobNHmjkSMTnESLmqMV5KzzydIbuVS6lKYyz6ZqG4NnhNzYDjn11wxflZCwVHIEsu7noLYZFOFyoeXol/s320/20180127_115915.jpg" width="240"></a></div>
<br>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiafAzzyvHJxBJX7WhD4B7lcBanmFrH1eNRknZWc4V-0kQZzZ45rxsvMqoArY-HmHPJlL0zFG5qiG9Zq5u-sQw1qPd6U6dl9nQ_hxa5u-ROvrWGjCUb0ZXtjQ8rkhITKKRqcSLsX1T2akPy/s1600/20180127_115923.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiafAzzyvHJxBJX7WhD4B7lcBanmFrH1eNRknZWc4V-0kQZzZ45rxsvMqoArY-HmHPJlL0zFG5qiG9Zq5u-sQw1qPd6U6dl9nQ_hxa5u-ROvrWGjCUb0ZXtjQ8rkhITKKRqcSLsX1T2akPy/s320/20180127_115923.jpg" width="240"></a> </div>
</div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-83883946046115203502017-11-17T12:23:00.001-08:002017-11-17T12:23:54.388-08:00vīrietis audumu veikalā<div style="text-align: justify;">
Šad tad, kad turp dodos es, viņš ienāk līdzi. Ja ideja un vīzija mums kopīga, tad arī meklējumus veicam kopā. Ja turp dodos savas galvā izauklētās idejas realizēšanai materiālus meklēt, viņš mēdz ienākt līdzi, bet starp kastu un plauktu rindām klīst savā nodabā un mani netraucē.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Todien jau grasījos doties prom, bet viņš stāvēja un pētīja, kas atrodams krāsainās kokvilnas audumu grozos. Kad starp rūpīgi salocītiem auduma gabaliem atradām šo motīvu ar Sniegbaltīti un mazāko no rūķīšiem, abi sasmējāmies un abiem prātā bija viena un tā pati asociācija. Es īsti pielietojumu vēl neredzēju, bet viņš mani pārliecināja - izdosies lieliska dāvana! </div>
<div style="text-align: justify;">
Vai tad man grūti papildināt savus tā jau ne mazos kāmja krājumus?!</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pagāja teju pusgads un tuvojās brīdis, kad vajadzēs dāvanu. Laicīgi sāku, bet tāpat pabeidzu iepriekšējā vakarā. Ar katru darbu arvien vairāk pārliecinos par to, ka atbilstu vienam no diviem cilvēku tipiem, par kuriem komentārā pie viena mana posta šogad ierakstīja brāļa sieva - esmu cilvēks, kam darbi vislabāk vislabāk vedas, ja termiņš papēžus svilina. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Asociācijas realizēšana dzīvē kārtējo reizi pirms dāvanas pasniegšanas, smaids un neviltota sajūsma, izpakojot to! </div>
<div style="text-align: center;">
Brālīc, tu esi lielisks! <span style="text-align: center;"> </span></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiprdXTy5-Qo9TWMstaUEJtrDKj9BMs6LjCwxDY4P4zcgxeT4E6iuQgF8Wptrlp0WteXdxW_OKxyXPTBvZUQZbY1UmH52YklfUK4azDKjwSVTXqDdg1l_zw0d226RX2OoKsl-jzPy-wvpqK/s1600/IMG-20171117-WA0003%255B1%255D.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="747" data-original-width="1328" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiprdXTy5-Qo9TWMstaUEJtrDKj9BMs6LjCwxDY4P4zcgxeT4E6iuQgF8Wptrlp0WteXdxW_OKxyXPTBvZUQZbY1UmH52YklfUK4azDKjwSVTXqDdg1l_zw0d226RX2OoKsl-jzPy-wvpqK/s320/IMG-20171117-WA0003%255B1%255D.jpg" width="320" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUeVCy1S09w4c2YyMl0sdRwzTmyiX_M7j94_LaypmjJqdTNL8iZgRSTjHCseVhWQ4XhnHieiJ0n3iddgookob_eIS3FNru_lJK3XmeZBsXM3Q33khnYipRmYpDA2V4mMuc4rGX3vO_rTdm/s1600/IMG-20171117-WA0004%255B1%255D.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="747" data-original-width="1328" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgUeVCy1S09w4c2YyMl0sdRwzTmyiX_M7j94_LaypmjJqdTNL8iZgRSTjHCseVhWQ4XhnHieiJ0n3iddgookob_eIS3FNru_lJK3XmeZBsXM3Q33khnYipRmYpDA2V4mMuc4rGX3vO_rTdm/s320/IMG-20171117-WA0004%255B1%255D.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
Lai labāk varētu saprast, ka šūšanas darbi šajā projektā ir daudz plašāki par sānu vīlēm un rāvējslēdža iešūšanu, jāskata kreisās puses bildes.</div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgzIeX_8tno5ff-7gLvXXIhx1tAF1mGSl2REJYd8ohsjPTV6jBfG1T9bEuIEkfoFPeT74xi5Jxy7z5W5yPbCTrSDUCxFjsrXHL3PDc_iezunRN9q2WEGHqUsp2856c8lq2ESUfJfQjx2xPv/s1600/20171109_215921%255B1%255D.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgzIeX_8tno5ff-7gLvXXIhx1tAF1mGSl2REJYd8ohsjPTV6jBfG1T9bEuIEkfoFPeT74xi5Jxy7z5W5yPbCTrSDUCxFjsrXHL3PDc_iezunRN9q2WEGHqUsp2856c8lq2ESUfJfQjx2xPv/s320/20171109_215921%255B1%255D.jpg" width="240" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVp07b4LnKd4hg2GN3NQzWfz-xGHdAv_MAL2EzPQcKKw7jnFiDBImc68X6ls5K_x239RhcV1Otr_OH8PZ5lDMqz2xrRQEBZdyzAqg0BxtuW-XcX0p1G02P4PPRWd5iPcJ_k1JLWaZxA73g/s1600/20171109_215944%255B1%255D.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiVp07b4LnKd4hg2GN3NQzWfz-xGHdAv_MAL2EzPQcKKw7jnFiDBImc68X6ls5K_x239RhcV1Otr_OH8PZ5lDMqz2xrRQEBZdyzAqg0BxtuW-XcX0p1G02P4PPRWd5iPcJ_k1JLWaZxA73g/s320/20171109_215944%255B1%255D.jpg" width="240" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-21114941736960406602017-10-06T00:25:00.000-07:002017-10-06T00:34:30.898-07:00uz Tallinu pēc sērkociņiem<div style="text-align: justify;">
Tā doma manī brieda jau no šī gada sagaidīšanas vai pat nedaudz pirms. Vēroju savus bērnus un manīju, ka mazais ir tāds kā nedaudz apvainojies un uz ņemšanos, kas saistīta ar lielajam ieplānoto piedzīvojumu - došanos uz Ameriku, reaģēja ar gandrīz nemanāmu, tomēr skaudību. Tajās retajās reizēs, kad uzķēru šo viņa sajūtu un runājāmies, vienojāmies, ka tajā nedēļas nogalē, kad brālis būs prom, kaut kur brauksim arī mēs. </div>
<div style="text-align: justify;">
Līdz mielēm izbaudījuši pārdzīvojumus ar dejotāja galveno ieroču - kāju - veselību nedēļu pirms kāpšanas lidmašīnā, pirmdienas rīts pēc Līgo svētkiem ritēja pēc plāna. Mazais brālis devās baudīt brīvlaiku brālēnu kompānijā, mēs, pieaugušie, pavadījuši ceļotāju, atgriezāmies katrs savā biroja ikdienā. Doma par došanos uz Tallinu nedēļas nogalē tika apskatīta ik pa brīdim, bet līdz pat sestdienas rītam, kad modāmies un gatavojāmies kāpšanai mašīnā, nebija sajūta, ka vispār kaut kur aizbrauksim. Ja ne hosteļa rezervācija ar nedraudzīgu noteikumu neierašanās gadījumam, mēs, pieaugušie, labprātāk būtu palikuši mājās. </div>
<div style="text-align: justify;">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg5HxX6kuUKnHos52s6KRvJq7xU4Bg9RCqUd4WOIB2n-fi5xITrqfyGEaJ8-pxuXi0NRFpmbG9aY8LE2uAXlkInz2Tkjn144z0zV_i2sNpShCx24n71JwXImayacQekOPpy9WAn6gHdyvZs/s1600/20170701_190617.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg5HxX6kuUKnHos52s6KRvJq7xU4Bg9RCqUd4WOIB2n-fi5xITrqfyGEaJ8-pxuXi0NRFpmbG9aY8LE2uAXlkInz2Tkjn144z0zV_i2sNpShCx24n71JwXImayacQekOPpy9WAn6gHdyvZs/s320/20170701_190617.jpg" width="320" /></a></div>
Ar vienu nelielu līdzpaņemto lietu somu uz mums trijiem, skaidrību, kur pavadīsim nakti, un vienu vienīgu ideju, ko darīsim Tallinā, sestdienas rītā devāmies ceļā. Īsi pirms robežas, Salacgrīvā, izdomājām, ka noderētu arī kaut ko ēdamu un dzeramu līdzi paņemt :D Tālāk jau atliek vairs tikai braukt.<br />
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidZuNV8DjcptpQBbreoNupak-MbQu7DPMkEKGGn3KkRLDMtTf-fmGnimazAkZ7eZpgQDhq3mCc32BJyvNQDBXmDlX-yy3dbuCmaSuWqHW0RXee2pby6f-Gm_wQzMyAOoSM5mySJRz33PFe/s1600/20170702_105751.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="150" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidZuNV8DjcptpQBbreoNupak-MbQu7DPMkEKGGn3KkRLDMtTf-fmGnimazAkZ7eZpgQDhq3mCc32BJyvNQDBXmDlX-yy3dbuCmaSuWqHW0RXee2pby6f-Gm_wQzMyAOoSM5mySJRz33PFe/s200/20170702_105751.jpg" width="200" /></a>Tallinā ieradāmies pusdienlaikā. Navigatoram bijām devuši uzdevumu aizvest mūs līdz Resnajai Margaretai - nocietinājumu tornim un munīcijas glabātavai, kurā tagad saimnieko Tallinas jūras muzejs. Biju dzirdējusi labas atsauksmes par muzeju, kurā bērni var pazust uz visu dienu, tādēļ, ieejot muzejā, ne uzreiz sapratu, ka tā daļa, kur var pazust uz ilgu laiku, atrodas citur. Ja jau bijām atnākuši, pirkām biļeti abām ekspozīcijām un iegrimām Resnajā Margaretā apkopoto vēstures liecību apskatē. Iepazinuši muzeja ekspozīciju un puika izmantojis iespēju ietērpties glābšanas vestē, neatsakāmies no iespējas uzkāpt uz torņa jumta.<br />
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjruOBRhNgbNi7Qy0to0tCEj1qbMKSGvO4oRZXMdYu-eDgQ60p61RBFN-UBQY1PUDduolrzCGOCJdLYvl6doI-7wvFh7uAt_T742gf0URLyjSYjiufIyY3CeIjG0FVz1f63-eAsRI-fYaTE/s1600/20170701_142107+%25281%2529.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="900" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjruOBRhNgbNi7Qy0to0tCEj1qbMKSGvO4oRZXMdYu-eDgQ60p61RBFN-UBQY1PUDduolrzCGOCJdLYvl6doI-7wvFh7uAt_T742gf0URLyjSYjiufIyY3CeIjG0FVz1f63-eAsRI-fYaTE/s320/20170701_142107+%25281%2529.jpg" width="179" /></a>Normālos laika apstākļos tur ir iespēja baudīt pilsētas ainavu, malkojot kādu noskaņojumam atbilstošu dzērienu. Mēs, satinušies ciešāk vasarai absolūti neraksturīgos apģērba gabalos, fiksi pārlaiduši skatienu pār pilsētas jumtu korēm, kāpām lejā, lai dotos apskatīt hidroplānu ostā iekārtoto muzeju. 15 minūšu pastaiga vēja brāzmu kompānijā, <i>selfijs</i> ar ostu fonā un esam klāt.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjDivURn8bogmZvBZ9UuiN75Df8fd-_bTr-mhrWteKytuXdJQEqx97HRl5tSG5aIteUlwHruyKRgExidVpdsXmqqKkioUQF8YIyQ4imnK7wxU1HVs0eLtS488jxSdujqlT7PmpkTo0Ku4uZ/s1600/20170701_145700.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; display: inline !important; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em; text-align: center;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="150" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjDivURn8bogmZvBZ9UuiN75Df8fd-_bTr-mhrWteKytuXdJQEqx97HRl5tSG5aIteUlwHruyKRgExidVpdsXmqqKkioUQF8YIyQ4imnK7wxU1HVs0eLtS488jxSdujqlT7PmpkTo0Ku4uZ/s200/20170701_145700.jpg" width="200" /></a><br />
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1Wv33ez-zqluZhg0ot3Swv1bGZ10OwfdslHFAvqWABSME7KDbchKXldKpqL27RDH6wmVIQqQ1RRQqXTH07gnYEbA9lTwEwzmkCFdxPTsLXmIQdkTnT8YafO47OrWIlbzMjPe3CjeCMpvp/s1600/20170701_150803.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1Wv33ez-zqluZhg0ot3Swv1bGZ10OwfdslHFAvqWABSME7KDbchKXldKpqL27RDH6wmVIQqQ1RRQqXTH07gnYEbA9lTwEwzmkCFdxPTsLXmIQdkTnT8YafO47OrWIlbzMjPe3CjeCMpvp/s320/20170701_150803.jpg" width="320" /></a> Spriežot pēc apkārtnē novietoto autobusu un citādu spēkratu daudzuma, iekšā noteikti valda burzma, bet tādu sastopam tikai pie kases, kur mums jāsamaina Resnajā Margaretā pirktās biļetes.<br />
Uzkāpjot 2.stāvā uz ekspozīcijas sākumu, paliekam bez valodas - tik lielā ēkā laikam nav gadījies būt! Varbūt pārspīlēšu, bet Rīgas centrāltirgus paviljoni šķita gaužām maziņi. Pārvarējuši pirmo sajūsmu, iegrimām ekspozīcijas izpētē. Mazais ceļotājs tik pa brītiņam vilka tālāk - nav tas vecums, kad muzejos ar kāri tver katru vārdu eksponāta aprakstā. Ir grūti vārdos ietērpt muzejā redzēto - garlaicīgi nebija ne mirkli! Bet tur, kur sākās iespējas visu izmēģināt paša spēkiem, gaidīt nācās mums, pieaugušajiem!<span style="text-align: center;"> </span><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEje6jWMOb_D0Lo5njYeTuChEum-AXPtlDpT6WUjHfKu7zPlAhkLa9GVKFVZWm5twPFUfoxhBvPa8CdcWKf0Og4PU6sN_QHZdpahrP5f9iV5_oZDszKebaKR0CXncJiU3JZHNDG0Vm-1i6yo/s1600/20170701_152639.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="150" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEje6jWMOb_D0Lo5njYeTuChEum-AXPtlDpT6WUjHfKu7zPlAhkLa9GVKFVZWm5twPFUfoxhBvPa8CdcWKf0Og4PU6sN_QHZdpahrP5f9iV5_oZDszKebaKR0CXncJiU3JZHNDG0Vm-1i6yo/s200/20170701_152639.jpg" width="200" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhDV41QJn-wxEeFW8F3tF-n253JYaA70Hm0BHKu126lj9oaruCx_7DPJ6ztgUqfYpzt9F16LD6MbBtv94jKQR7e_VZPxL8xLkaTAOkNoKrWR4sM1n7H5N0L6EfY9Ma1OQamfshY80oJhyUE/s1600/20170701_153224.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; display: inline !important; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em; text-align: justify;"><img border="0" data-original-height="900" data-original-width="1600" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhDV41QJn-wxEeFW8F3tF-n253JYaA70Hm0BHKu126lj9oaruCx_7DPJ6ztgUqfYpzt9F16LD6MbBtv94jKQR7e_VZPxL8xLkaTAOkNoKrWR4sM1n7H5N0L6EfY9Ma1OQamfshY80oJhyUE/s320/20170701_153224.jpg" width="320" /></a></div>
Ir būts jau vairākos Igaunijas muzejos, kur, ja ne ar lepnumu, tad ar cieņu pret pietiekami ilgu vēstures posmu, tiek eksponēts padomju savienības laikā radītais un izmantotais. Rīgā esam apmeklējuši lielu daudzumu muzeju, ir būts arī šur tur ārpus pilsētas, tomēr pie mums man vienmēr ir bijusi sajūta, ka šo vēstures posmu cenšamies no apziņas izslēgt. Labojiet, ja kļūdos un kaut kur arī pie mums ir pārstāvēta plaša 50 vēstures gadu liecinieku ekspozīcija. Motormuzejs Rīgā un Bauskā neskaitās - tur ir būts un tur viss ir kārtībā! Šajā muzejā tie bija dažādi kara tehnikas šaujamie. Puikam bija iespēja uz savas ādas pārbaudīt jaunā un vecā kombināciju - ar vecu ieroci šaut uz liela ekrāna lidojošus helihopterus. Šķita, ka šīs izklaides dēļ vien pasākums bija izdevies!<br />
Tomēr tas vēl nebija muzeja galvenais eksponāts! Mūs gaidīja zemūdene! Atmiņa man briesmīga, tādēļ detaļās par Lembit vēsturi neieslīgšu. Bet rinda, lai uzkāptu uz tās klāja, jau šķita tīrais sīkums. Apziņa, ka varēsi tikt ārā, kad vien vēlēsies, ļāva nedomāt par šaurību un spocīgo sajūtu kāda varētu rasties, atrodoties šādos apstākļos bez dienas gaismas un vēl pie tam n metrus zem ūdens. Informācijas kastēs noklausāmie teksti sniedza lielisku ieskatu apkalpes ikdienā! Skaidrs tapa viens - ilgāk kā šādā vizītē, tur atrasties negribētu!<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4dLQ45mcCbri0laWlgrffA4A-DNjjNBltn2x2uLEmmsXu0jQdHYIdY1e9lPNgPlFr4IQ2HXHoadZit7OKzHheJGTmABAihcZUodLuHssAdNQqwVs4GsB8oF32WBn_6_eTARo4s1CygKS8/s1600/20170701_154314.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4dLQ45mcCbri0laWlgrffA4A-DNjjNBltn2x2uLEmmsXu0jQdHYIdY1e9lPNgPlFr4IQ2HXHoadZit7OKzHheJGTmABAihcZUodLuHssAdNQqwVs4GsB8oF32WBn_6_eTARo4s1CygKS8/s320/20170701_154314.jpg" width="320" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQLS38gqK5n3KRpTYvJTu7LPd7bgaC3WJro9qiG7VTPXIsDMU6lj88QTdC1BfrQ_oGcrpFmriqMctYahOsPpMjOuOXA20GeP6YSf3ARCVvIX4-XXXNnMNpRwz-ssgBmqpNdA242Yr5zy4p/s1600/20170701_155149.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="900" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQLS38gqK5n3KRpTYvJTu7LPd7bgaC3WJro9qiG7VTPXIsDMU6lj88QTdC1BfrQ_oGcrpFmriqMctYahOsPpMjOuOXA20GeP6YSf3ARCVvIX4-XXXNnMNpRwz-ssgBmqpNdA242Yr5zy4p/s320/20170701_155149.jpg" width="180" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhV1_q7bV0GPLHHtp3LkqPuhQ0QlR5Qxs-fZcY4BcEBJvKEganrybiY0BEyah4lcppEUb7o30OHFgovDzoc44iMdnK_sTq1CySphwkEHeY8IMDTNf7dqp0p45BUuwDh11dMcNc0ODFfn9fB/s1600/20170701_155312.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="900" data-original-width="1600" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhV1_q7bV0GPLHHtp3LkqPuhQ0QlR5Qxs-fZcY4BcEBJvKEganrybiY0BEyah4lcppEUb7o30OHFgovDzoc44iMdnK_sTq1CySphwkEHeY8IMDTNf7dqp0p45BUuwDh11dMcNc0ODFfn9fB/s320/20170701_155312.jpg" width="320" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiorPs-GCep0MJalYquBouIMKA-cMOgfX8XVYaOacnBrN2EAqBuiMFiq0JOstcFVHomzsqgkdrYC-3YyyxtjmQ70NcYMoNe0FcmPom0M8YuNo5O20995dO1KapT25huYVrftBO21TgakZrl/s1600/20170701_155358.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiorPs-GCep0MJalYquBouIMKA-cMOgfX8XVYaOacnBrN2EAqBuiMFiq0JOstcFVHomzsqgkdrYC-3YyyxtjmQ70NcYMoNe0FcmPom0M8YuNo5O20995dO1KapT25huYVrftBO21TgakZrl/s320/20170701_155358.jpg" width="240" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgvEt5Oqm2dyANxwtuGTFTRhHz80kVlR5OWX3tgwt-Tn8Y4HmgE65-RoLrfhWkjce5FeT39RSmInx2mSQQ9gQcwky9Of6KzdTXr57qessul5h7XzM5urAEBtXNGrZ8SQ5Au83V8Xevzrt9/s1600/20170701_160050.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="900" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhgvEt5Oqm2dyANxwtuGTFTRhHz80kVlR5OWX3tgwt-Tn8Y4HmgE65-RoLrfhWkjce5FeT39RSmInx2mSQQ9gQcwky9Of6KzdTXr57qessul5h7XzM5urAEBtXNGrZ8SQ5Au83V8Xevzrt9/s320/20170701_160050.jpg" width="180" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisxUfuGQp1H-WHuFN1xR9ZBlmVC7s13gOoz8nQCWntvNR3ydPk7zDxWIJv0w82STz1z4dM9-FK0kVEoKGHy615YwKdpL2obD6epiF-TuFS_unjV6_hfAQLxPFRxn6ntX8TEi18JJE1SQ8b/s1600/20170701_181420.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"></a><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisxUfuGQp1H-WHuFN1xR9ZBlmVC7s13gOoz8nQCWntvNR3ydPk7zDxWIJv0w82STz1z4dM9-FK0kVEoKGHy615YwKdpL2obD6epiF-TuFS_unjV6_hfAQLxPFRxn6ntX8TEi18JJE1SQ8b/s320/20170701_181420.jpg" width="320" /> </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiLnAF2MuBCkX7JBqAqK00sbI4uoWD0yd98yjnkMhfPVHnzUqgDKR0o9YaHLNdHRL_wcYWED-VDRqkqv7QUJ1rKgXfeWSR0RvE7Kh3uGGcmlFdOR_PJxUnf71_y9JHpCLvHLO-L9gMu-Mo1/s1600/20170701_182107.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiLnAF2MuBCkX7JBqAqK00sbI4uoWD0yd98yjnkMhfPVHnzUqgDKR0o9YaHLNdHRL_wcYWED-VDRqkqv7QUJ1rKgXfeWSR0RvE7Kh3uGGcmlFdOR_PJxUnf71_y9JHpCLvHLO-L9gMu-Mo1/s320/20170701_182107.jpg" width="240" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjJ6jiW-KetMV_FxDT5xfrimQ_uXfuHi8BSK9DL3iRCY8fZ_WzAdaiFkxaYt4oZCxVMCfFYnIHLjEf1ys7GB0n5Y-stO_WNAx9XA9mAWersaiGQTTYWCyMDOtMRJHzvkhXDzcMPtfgetlDm/s1600/20170701_171438.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjJ6jiW-KetMV_FxDT5xfrimQ_uXfuHi8BSK9DL3iRCY8fZ_WzAdaiFkxaYt4oZCxVMCfFYnIHLjEf1ys7GB0n5Y-stO_WNAx9XA9mAWersaiGQTTYWCyMDOtMRJHzvkhXDzcMPtfgetlDm/s320/20170701_171438.jpg" width="240" /></a></div>
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnjsgmeTCP-4-cPCub7au2EqI6IFqTY4r2edygDa-HnoHfunOyFOiWgyr90aY8Y2xxPZ2vJPeKxYbnpTi5ghGOGF3aiu6diYqy0JcEr0HTulLTalV3mIUY7wKxsXmpwNDDXgyuN49NmLMB/s1600/20170701_161817.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnjsgmeTCP-4-cPCub7au2EqI6IFqTY4r2edygDa-HnoHfunOyFOiWgyr90aY8Y2xxPZ2vJPeKxYbnpTi5ghGOGF3aiu6diYqy0JcEr0HTulLTalV3mIUY7wKxsXmpwNDDXgyuN49NmLMB/s320/20170701_161817.jpg" style="cursor: move;" width="240" /></a>Mums palaimējās auto novietot tā, ka ieplānotie apskates objekti ir sasniedzami pastaigājoties. Apskatījuši visu, ko bijām plānojuši, sākām domāt, ka gribētos kaut ko vēl. Ceļvežus un piedzīvotā aprakstus lasījuši nebijām, līdz ar to neko vairāk par šopingu nākamajai dienai nemaz nebijām ieplānojuši. Bet, staigājot šurpu turpu no mašīnas uz muzeju un atpakaļ, pamanījām pavisam necilu reklāmas stendu ar norādi, ka tepat aiz stūra ir enerģētikas muzejs! Bijām tā noguruši, ka vienīgā vēlme tam vakaram vairs bija pēc vakariņu putras un gultas, kur izstiept kājas. Veikuši nelielu izpēti, nolēmām, ka vēl viens muzejs Tallinā svētdienas rītā ir labāks piedāvājums, kā pārbrauciens uz Tartu, kur jau iepazītā AHHAA muzeja apmeklējums draudētu ar nepiedodami vēlu atgriešanos mājās. Bez īpašām ilūzijām, bruņojušies vien ar zinātkāri, ierodoties muzejā, tiekam patīkami pārsteigti - darbiniece, uzzinājusi, no kurienes esam atbraukuši, mūs uzrunā latviski! Arī vēlāk, pirms zibens un statiskās elektrības izdarību paraugdemonstrējumiem, viņa par to, kas notiks, brīvi pastāsta 4 valodās! Vecās spēkstacijas pagrabstāvā iekārtota interaktīva ekspozīcija, piedāvājot iepazīt fiziku bērniem saistošā veidā. Savukārt otrs stāvs veltīts ēkas vēsturiskajai funkcijai - elektrības ražošanai. Un kur nu bez eksperimentiem - piedzīvojam zibeni pāris metru attālumā un statiskās elektrības veidotas frizūras! Un atkal jau izklausīšos pēc vecas plates - tas bija ļoti interesanti!<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4bdQACb2iVyNt7o0515P291qfkTguwcKFo3Iy40_NR1CUnGhf6xdWomiU7CVtQ-b_UZk1a-0ObZdeS09zMbg0pltl1IZj_schHQ9-ylG_sjBHizs681N1LyM8Xkyk5pSyArVFHt9QBlpE/s1600/20170702_113523.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="900" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4bdQACb2iVyNt7o0515P291qfkTguwcKFo3Iy40_NR1CUnGhf6xdWomiU7CVtQ-b_UZk1a-0ObZdeS09zMbg0pltl1IZj_schHQ9-ylG_sjBHizs681N1LyM8Xkyk5pSyArVFHt9QBlpE/s320/20170702_113523.jpg" width="180" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiSo6wrmfYnAAZC1uRRVvvQJ7SB_QqU4Gm_YosOdyTEzKFpAkTb1n2Zi3L8J8RySpeFWkUxz0wlazCo0pEIS7neRkjoT3rPLJ0acVx9CD4xqWQA19tJ4WXIRNnmHq1pdzEGdijbOnM_xjXv/s1600/20170702_121915.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="900" data-original-width="1600" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiSo6wrmfYnAAZC1uRRVvvQJ7SB_QqU4Gm_YosOdyTEzKFpAkTb1n2Zi3L8J8RySpeFWkUxz0wlazCo0pEIS7neRkjoT3rPLJ0acVx9CD4xqWQA19tJ4WXIRNnmHq1pdzEGdijbOnM_xjXv/s320/20170702_121915.jpg" width="320" /></a></div>
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoOaTHtFyn4wPPIeCcNLXLu7k-Xm-MQiIb9rR3auwxo-rvXR-i0NdIKT9M4jgJXl-h5LGzDVGQgBXeK7UckRF5J0ZhSOy8ZbDKISeHxgZPZO3gL8pVNmJTSsHI4oWDqSYSpeUEzvSkHYdx/s1600/20170702_124333.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoOaTHtFyn4wPPIeCcNLXLu7k-Xm-MQiIb9rR3auwxo-rvXR-i0NdIKT9M4jgJXl-h5LGzDVGQgBXeK7UckRF5J0ZhSOy8ZbDKISeHxgZPZO3gL8pVNmJTSsHI4oWDqSYSpeUEzvSkHYdx/s320/20170702_124333.jpg" width="320" /></a><br />
Iepriekšējā dienā iegādātā autostāvvietas biļete 24 stundām tuvojas beigām un arī mēs sajūtam ilgas pēc mājām. Sarūpējam pusdienas un patīkama noguruma pavadīti, dodamies mājās.<br />
<br />
2 muzeji 2 dienās - emocijas iegūtas pārpārēm, bet sajūta, ka esam aizskrējuši uz Tallinu nopirkt sērkociņus :) Un mazais šķelmis rādīja krējumu paēduša runča seju - abi vecāki viņam vienam!<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgn_MOEGpYH456V47K6KzdM7mgFrdv-voX1Ic05aJXAC7OPpflw3mayXVG0BqKsSkYJidXdPULUApqNlI7finaTyztmVbNEpC0gwVHynbbaRu0G5cw8FZ8DK8HwWvcaCbAsnmo6UE2gYa6U/s1600/20170702_104215.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgn_MOEGpYH456V47K6KzdM7mgFrdv-voX1Ic05aJXAC7OPpflw3mayXVG0BqKsSkYJidXdPULUApqNlI7finaTyztmVbNEpC0gwVHynbbaRu0G5cw8FZ8DK8HwWvcaCbAsnmo6UE2gYa6U/s320/20170702_104215.jpg" width="320" /></a></div>
<br />
P.S. Kopš brīža, kad mani, mazu meiteni, reiz aizveda uz baletu Gulbju ezers, man vienmēr ir ļoti, ļoti gribējies sīki un smalki izpētīt balerīnu "pačkas". Enerģētikas muzejā savu sapni piepildīju - palīdu zem balerīnas kleitas :D<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrek8Lzr8f72DyagOhLwWR3aAYA8bzhzwEvDXAoi79mf7HiEd1L_jiva1gH-NfYsZflS1CIycIcRKtsweBjG9rWR6yve0gLGcwytrCH-CokpU30mFZ9lZfS875mhTkDKLIihY6038chgmf/s1600/20170702_113230.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="900" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrek8Lzr8f72DyagOhLwWR3aAYA8bzhzwEvDXAoi79mf7HiEd1L_jiva1gH-NfYsZflS1CIycIcRKtsweBjG9rWR6yve0gLGcwytrCH-CokpU30mFZ9lZfS875mhTkDKLIihY6038chgmf/s320/20170702_113230.jpg" width="180" /></a></div>
</div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-13778099966989526762017-08-22T23:59:00.000-07:002017-08-23T00:07:38.839-07:00pa gabaliņam vasaras garumā<div style="text-align: justify;">
Pavisam nesen kādā forumā rakstīju par vasaru un rokdarbiem. Man šogad iet kā pa kalniem - te nezinu, pa kuru laiku lai guļu, te - kā lai piespiežu sevi no dīvāna izrausties. Lai nu kā arī būtu, kaut kas jau sašūts ir un lielais prieks ir par to, ka neesmu sevi galīgi apdalījusi - svārki un blūzīte man ir!</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Modeļu izvēle bija veikta jau sen - gan <a href="https://burdastyle.ru/vikroyki/yubki/yubka-burda-2012-5-111/" target="_blank">svārki</a>, gan <a href="https://burdastyle.ru/vikroyki/topy/top-burda-2012-5-110-a/" target="_blank">blūze</a> ir no 2012.gada maija Burdas. Arī audums kādā no daudzajām kastu veikala apmeklēšanas reizēm bija iekāpis pirkumu grozā. Tik vien tā darba, cik sašūt! Bet ar to man ne vienmēr iet tik gludi. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Brunču piegriešana bija vienkārša - tik vien kā 8 taisnstūra gabali. Toties sašūšana, lai arī vienkārša, prasīja pirkstu veiklību, gara pacietību un šujmašīnas bezierunu paklausību. Tas pēdējais mēdza klibot. Ar īsākiem un garākiem pārtraukumiem pāris nedēļu laikā svārki bija gatavi. Skapī atradās pāris piemēroti topiņi un ierastā sieviešu problēma nav-ko-vilkt bija izstumta no ikdienas. Redz, cik maz vajag pilnai laimei! Bet urķis skrubinājās tālāk :D Vajag tak arī blūzīti klāt! Un audums vēl atliektiem galiem pāri palicis.... Kādu mēnesi briedu, 3 vakarus pavadīju, līdz tiku pie izgrieztām detaļām. Un tik vien kā 1 vakars šūšanai, lai nākamajā dienā sapostos.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgGxK9w9gYKc3Q6mWJNiokiAqg2EW1G_F5Mp7Vc3e1rhquaefTBEb-l569BGFICfV9VeqgQoDn9oRZxDvAKUlGaRivrvocPWHDdKmIHhfjoxszZM21nUbDcIu8A7Yz-wzPOE_mLcb8PAEEJ/s1600/20170811_201932.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgGxK9w9gYKc3Q6mWJNiokiAqg2EW1G_F5Mp7Vc3e1rhquaefTBEb-l569BGFICfV9VeqgQoDn9oRZxDvAKUlGaRivrvocPWHDdKmIHhfjoxszZM21nUbDcIu8A7Yz-wzPOE_mLcb8PAEEJ/s320/20170811_201932.jpg" width="240" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIFFiYAfOPKZkiNrYf0txRUdZqAvg-uSg1a-FRBDJTI1QYFR83jz6noCGViU6F2FyAF5q4Aq174zh9pJrwofoK6y_RGsMmReHoqKRETGZYUzZdVx2JKYFlW2TZc103jaC-rzz6w3-8RwDG/s1600/20170811_201826.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIFFiYAfOPKZkiNrYf0txRUdZqAvg-uSg1a-FRBDJTI1QYFR83jz6noCGViU6F2FyAF5q4Aq174zh9pJrwofoK6y_RGsMmReHoqKRETGZYUzZdVx2JKYFlW2TZc103jaC-rzz6w3-8RwDG/s320/20170811_201826.jpg" width="320" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhA9xEz47sKlCKUptILbDcB5vG9TkFdn1uWXWQJHxGws9Orr7B7oeNrDAtu6m3SDBNOUrliQrOxB0eztNBGZbTpWIany27fIRxNZ7yYsJw3c7mBQ0vAYHEyiY5KnQ4CtDA13EASAon8vbMQ/s1600/20170811_201742.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1067" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhA9xEz47sKlCKUptILbDcB5vG9TkFdn1uWXWQJHxGws9Orr7B7oeNrDAtu6m3SDBNOUrliQrOxB0eztNBGZbTpWIany27fIRxNZ7yYsJw3c7mBQ0vAYHEyiY5KnQ4CtDA13EASAon8vbMQ/s320/20170811_201742.jpg" width="213" /></a></div>
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-14185812059496859942017-07-17T13:08:00.001-07:002017-07-17T13:09:04.469-07:00gaumes jautājums<div dir="ltr">
</div>
<div style="text-align: justify;">
No meiteņu mammām jau kopš lielā dēla maza vecuma biju dzirdējusi stāstus par mazo cilvēku rakstura un gaumes izpausmēm. Nav runa par labu vai sliktu gaumi vai raksturu, bet gan par principu vilkt to, ko esi izdomājis. Arī pavisam mazā vecumā. Jāatzīst, biju saudzēta un manu māju šī padarīšana skāra tikai tad, kad sākās skolas gaitas. Abi ar vīru šad tad viens otram iebakstām dunku sānos kā atgādinājumu, ka labāk, lai pucējas, nevis staigā nošņurcis un netīriem matiem. Līdz ar šādas uzvedības ienākšanu ikdienā, bija pienākušas arī beigas laikam, kad bodē apģērbu puikām varēju iepirkt pēc savas gaumes. Līdz iemācijos pirkumu saskaņot ar valkātāju, bieži nācās dzirdēt: "Es šito nevilkšu!!!!"</div>
<div style="text-align: justify;">
Par manis šūtām lietām nerunāsim. Vienīgais, ko atminos viņu valkājam, ir dejošanas blūze. Arī pidžamu padarīšana kopš kāda laika ir kļuvusi neaktuāla. Šajās divās dienās viņš mani pārsteidza vairākkārt! </div>
<div style="text-align: justify;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhFeW_vI0XsQowtD9v73DyvGl-vmS0Wsc2YQlvLk2hUOCuvjEn8ARCPUud9fgrAD30UPh6Ig3E0D9v26wap_ag4wDYBsluAkzs2YaZpJalSvkedIhLxLis-Js34R2zZvGDl_iwKVLiunsUJ/s1600/20170717_142657.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" data-original-height="1200" data-original-width="1600" height="240" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhFeW_vI0XsQowtD9v73DyvGl-vmS0Wsc2YQlvLk2hUOCuvjEn8ARCPUud9fgrAD30UPh6Ig3E0D9v26wap_ag4wDYBsluAkzs2YaZpJalSvkedIhLxLis-Js34R2zZvGDl_iwKVLiunsUJ/s320/20170717_142657.jpg" width="320" /></a>Kad uzšuvu sev mājas tērpu no batikotas trikotāžas, tika izteikta vēlme, ka vajagot tāda auduma (batikotu) džemperi. Vienmēr ieejot audumu bodē zināju, ka jāizmet loks gar trikotāžas kastēm, ja nu ir ilgi gribētais! Šoreiz bija. Pusaudža puktīguma periodā esošais čalis pēkšņi kļuva smaidīgs un ļòooooti izdarīgs - bez kurnēšanas ienāca veikalā akceptēt pirkumu, labā garstāvoklī pieķērās klāt piegrieztnes salīmēšanai (to biju nopirkusi internetā kā A4 lapu pdf failu) un ar īpašu veiklību uztaustīja mirkli, kad man īsti negribējās darīt neko citu, lai nemanāmi uzstājīgi piesēdinātu mani pie šujmašīnām. Pēc 3 stundām varēju apģērbt savu pusaudzi. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Prieks sejā un hudijs mugurā. Ko vēl vairāk var mamma vēlēties?</div>
<div style="text-align: justify;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6Sb_n4V1VGHA2k8jLZUv4yK-vd8HdPBxtA8gadyTgUKwk_-EHD6YeHeWIhJKoBIAeErBBf02-XnfPJDVb0vU2l3YP65kHk30wpRVUsBJICcYMlwGOo9sZqat125lOsJe1gnECP_KHeQ32/s1600/20170717_212153.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"></a><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6Sb_n4V1VGHA2k8jLZUv4yK-vd8HdPBxtA8gadyTgUKwk_-EHD6YeHeWIhJKoBIAeErBBf02-XnfPJDVb0vU2l3YP65kHk30wpRVUsBJICcYMlwGOo9sZqat125lOsJe1gnECP_KHeQ32/s1600/20170717_212153.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6Sb_n4V1VGHA2k8jLZUv4yK-vd8HdPBxtA8gadyTgUKwk_-EHD6YeHeWIhJKoBIAeErBBf02-XnfPJDVb0vU2l3YP65kHk30wpRVUsBJICcYMlwGOo9sZqat125lOsJe1gnECP_KHeQ32/s1600/20170717_212153.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6Sb_n4V1VGHA2k8jLZUv4yK-vd8HdPBxtA8gadyTgUKwk_-EHD6YeHeWIhJKoBIAeErBBf02-XnfPJDVb0vU2l3YP65kHk30wpRVUsBJICcYMlwGOo9sZqat125lOsJe1gnECP_KHeQ32/s320/20170717_212153.jpg" width="240" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQbmu279JKfGcNyqWHTKmE7S4jBL3oS7iLqTLjtIt8z3I0jhI8gokGvjpwjKmbywucRj6NHQeM3oeyAzhW2nVyphgrdd54WJcm7GOvFKZeWDcvNDYJxlBaSxA7UzqG_Xrgatk8B8CszJgd/s1600/20170717_212139.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQbmu279JKfGcNyqWHTKmE7S4jBL3oS7iLqTLjtIt8z3I0jhI8gokGvjpwjKmbywucRj6NHQeM3oeyAzhW2nVyphgrdd54WJcm7GOvFKZeWDcvNDYJxlBaSxA7UzqG_Xrgatk8B8CszJgd/s320/20170717_212139.jpg" width="240" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEid-rH8BXxgNeQLtFyROghog8pJh-vLSwWfF0v19yr2sHtqE1nOaV-iEJr7EigxlMLABbCuNmJ2Tsyxb_aXLpJkpfsJvNKkYIzN8lXfedhOPifqTBtgXffSTVycHxb6LXhWKUUBAR9MXFm0/s1600/20170717_212052.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEid-rH8BXxgNeQLtFyROghog8pJh-vLSwWfF0v19yr2sHtqE1nOaV-iEJr7EigxlMLABbCuNmJ2Tsyxb_aXLpJkpfsJvNKkYIzN8lXfedhOPifqTBtgXffSTVycHxb6LXhWKUUBAR9MXFm0/s320/20170717_212052.jpg" width="240" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKx8e6TsyWzW9xQWEwYUmFOUju9ckWP9k3w_HrctBrFCEx7pT76Liy75sd5o1C5ksiXHenmvBJITfKUAwdhXjE_JE8yl__hkMgrYWNR8U89KOWSjKq18CHtKGQoYT4DhoM3MsNwBZ7o5Pm/s1600/20170717_212035.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKx8e6TsyWzW9xQWEwYUmFOUju9ckWP9k3w_HrctBrFCEx7pT76Liy75sd5o1C5ksiXHenmvBJITfKUAwdhXjE_JE8yl__hkMgrYWNR8U89KOWSjKq18CHtKGQoYT4DhoM3MsNwBZ7o5Pm/s320/20170717_212035.jpg" width="240" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
P.S. Smaidīgu seju bildēs neprasiet. Tas jau būs par daudz!!!</div>
</div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-15558812693157128542017-06-11T14:05:00.000-07:002017-06-11T14:17:48.987-07:00Par kleitu, (krust)meitu un studenta sindromu<div style="text-align: justify;">
Šoreiz man šķita - es taču varu savādāk! Es varu sākt darbu ar krietnu laika rezervi, ierēķināt laiku mierīgai kļūdu labošanai dienas gaismā, nevis nakts mellumā ar apziņu, ka rīt tam virs nebūs laika un gribēšanas; izbaudīt katru vīli līdz pēdējam milimetram un paņemt atelpu, ja zvaigžņu stāvoklis un mūza uz pleca iesaka paņemt pāris brīvas dienas... Smiešos īsi - HA!</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Kurā brīdī tas notika, vairs neatceros, vien zinu, ka laiks līdz mīļās krustmeitas vidusskolas izlaidumam tajā brīdī likās ļoti ilgs. Varētu būt rudens semestra vidus, kad piekritu šai avantūrai - uzšūt izlaiduma kleitu. Kādu mēnesi vēlāk satikāmies uz mēru noņemšanu un manu žurnālu krājumu pāršķirstīšanu. Tajā brīdī man tapa skaidrs, ka savam sirdsmieram taisīšu maketu no vienkārša, neko neizsakoša auduma, jo standarta izmēru / piegrieztņu piedāvājums noteikti nav paredzēts viņai. Tikai tad, kad būs viss kārtībā ar šo, ķeršos pie īstā auduma griešanas. Sekoja tāds garāks laika sprīdis, kad cīnījos ar sevi un motivāciju un uz krustbērna īsziņām centos sacerēt mierinošas atbildes.... </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Kaut kur starp Lieldienām un maija brīvdienām tika izgrieztas maketa detaļas. Sadiedzu, satikāmies, piemērīju. Sapratu, ka augšdaļa nekam neder. Gandrīz jau noķēru krenķi, bet pēc mulsuma brīža sapratu, ka vienīgā iespēja tikt pie vajadzīgā rezultāta ir ļauties lidojumam - griezu, locīju, spraudu un atkal griezu, līdz bijām ieguvušas kaut ko, kas līdzinās mūsu abu izsapņotajam... Safočējām iegūto un nolikām aptuvenu laiku, kad varētu doties pakaļ audumam. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Bet man kaut kas nedeva mieru... līdz galam nepatika rezultāts un galvā griezās miljons domas, kā pārstrādāt to, kas nepatika... Pieredzes tak man nekādas ar tik svarīgām kleitām! Un izvēlētais audums arī izrādījās tik ļoti tāls no manas vēlmes viegli tikt ar visu galā :( Atceros, kā knibinājos ar īstā auduma piegriešanu un fonā vāvuļoja Eirovīzijas dziesmu konkursa atkārtojums. Viens no tur redzētajiem tērpiem pielika punktu manām šaubām. Piegriezumu īpaši mainīt nevajadzēs, bet piekoriģēt gan! Pirmā laikošana, otrā laikošana un jau jūnijs klāt. Šausmas pamazām pārņēma prātu - tikai 10 dienas atlikušas, bet man nekas vēl nav gatavs!! </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Viena nedēļas nogale bez pātraukumiem un 3 darbadienu vakari. Egoisms pārākajā pakāpē un klapes uz acīm par bērniem pie gadžetiem. Neko citu jau tobrīd piedāvāt nevarēju, bija jāpaspēj! Paspēju. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Par meitu un kleitu uzrakstīju. Tagad par studenta sindromu - svarīgā atlikšanu uz pēdējo brīdi! Tik ļoti gribas tikt vaļā no šīs mana rakstura trūkuma parādības!!! Tagad cenšos atsaukt atmiņā kaut vienu reizi, kad ir bijis savādāk. Neizdevās. Tik ļoti gribētos, bet kā lai to panāk? Un vai vispār vajag tikt vaļā no mūzas, kurai patīk saspringti termiņi? Domājot par to, šķiet, ja viņa būtu mana meita, tad tikai izlaiduma dienā uzzinātu, vai vispār būs kleita, ko vilkt mugurā!<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJfpNp-N0lWw-eYX1gu51g5Ezarl-dYO8JFOPP6m4Ce1Cx6cTapvDQGA_K6TezUEH5dHS2hgVA-28fZH7W9I6QNaW9bM8HDTDHOUn9m1CuGIhw-eOmH-FvMeEYsQHHLSZe45-NV4J6sdH3/s1600/20170610_144137.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="900" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJfpNp-N0lWw-eYX1gu51g5Ezarl-dYO8JFOPP6m4Ce1Cx6cTapvDQGA_K6TezUEH5dHS2hgVA-28fZH7W9I6QNaW9bM8HDTDHOUn9m1CuGIhw-eOmH-FvMeEYsQHHLSZe45-NV4J6sdH3/s320/20170610_144137.JPG" width="180" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8_hsXhdOH4I-kyPjCB-VaCWtxwFQaMYJyvFA63srHJmtFDbj_aF99BJWoikhXUE5VczRpxrf_q7dMr2N8IQFn00nzWdF_tnBoq87gI5Mpe6mB0Ezsy0OKRsvkXcbetydVdoEC87ZSeA9W/s1600/20170610_144157.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="900" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8_hsXhdOH4I-kyPjCB-VaCWtxwFQaMYJyvFA63srHJmtFDbj_aF99BJWoikhXUE5VczRpxrf_q7dMr2N8IQFn00nzWdF_tnBoq87gI5Mpe6mB0Ezsy0OKRsvkXcbetydVdoEC87ZSeA9W/s320/20170610_144157.JPG" width="180" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBg67mWwwNol5mK_RbXu1zVVrRzSgjU_-aVhqTg0Ep4N_wZ4HfYhCrekuw3_vtZmx2-Fz8RPCU3291SYGWeBz9SATdUy9HALmluZBrUvODJMbxxE0Hh_84xee43yVfuVWhNbr0dCsMPI9-/s1600/20170610_163956.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="900" data-original-width="1600" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBg67mWwwNol5mK_RbXu1zVVrRzSgjU_-aVhqTg0Ep4N_wZ4HfYhCrekuw3_vtZmx2-Fz8RPCU3291SYGWeBz9SATdUy9HALmluZBrUvODJMbxxE0Hh_84xee43yVfuVWhNbr0dCsMPI9-/s400/20170610_163956.JPG" width="400" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
Manas atziņas pēc darba? </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
- ik minūte, ko ieguldīju šajā darbā, ir katra viņas smaida vērta! Jau sākot ar brīdi, kad bijām pabeigušas maketu un līdz gatavībai vēl bija ui, cik tālu! </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
- viņas ticība man bija apbrīnojama - pati jau sen būtu aizskrējusi uz bodi pēc kleitas! Katrai šuvējai novēlu tādus klientus! </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
- jebkurš dzīvelīgs un plūstošs audums ir ļoti viegli "savācams", ja oderei izvēlas batistu! Pirms šīs kleitas par to vien nojautu, tagad zinu par visiem 150 %, ka vasaras kleitām oderei jābūt tikai no plānas kokvilnas...</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
- nekas nav nepaveicams, ja skaidri zini, ko gribi panākt! Un ja arī detaļas nav zināmas, laiks un process visu saliek vajadzīgajās vietās!</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
Ehh, ja man būtu meita..... </div>
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-60389759484449297362016-10-30T14:19:00.000-07:002016-10-31T04:21:14.424-07:00nodeva skatuvei<div style="text-align: justify;">
Kādu brīdi manā galvā bija maisījušās divas domas. Pirmā no šīm bija par to, ka tautiskos kreklus dejošanas koncertiem saviem dēliem es varētu šūt pati. Tikai līdz šim rudenim nebija vajadzības par to domāt - iegādātie vēl bija atbilstoša izmēra. Otra doma mani sāka urdīt vasarā - gribu mācīties! Varbūt papildināt zināšanas darba vajadzībām, varbūt kaut ko savam priekam.... Septembris sākās un es paliku domājot. Un biju jau arī aizmirsusi, ka vasaras vidū pieteicos Sanros studijā uz tautiskā krekla šūšanas apguvi. Teju vienlaicīgi tapa zināms, ka novembra sākumā gaidāms liels koncerts un par manu pieteikumu atgādināja šūšanas studija, vaicājot, vai neesmu pārdomājusi un kad es varētu nākt mācīties.<br />
Tikpat strauji kā tuvojās diena, kad vajadzēs tērpties skatuves tērpā, šķiet augumā izstiepās mans vecākais dēls. Atlocot vaļā vasaras atpūtā noglabāto blūzi, nemaz neliku viņam to vilkt mugurā - bija vairāk kā skaidrs, ka būs par mazu. Bruņojusies ar visu nepieciešamo, vienīgajā brīvajā darbadienas vakarā devos mācīties. Otrās nodarbības beigās biju tikusi līdz vietai, kuras dēļ līdz šim nemaz nebiju mēģinājusi pati šūt tautisko kreklu. Kvadrātu iešūšana blūzes padušu daļā man šķita kā kosmoss.. Bet divās pasākumam atvēlētajās nodarbībās biju tikusi tieši tik tālu, lai to sāktu, bet ne speciālista uzraudzībā pabeigtu... Mobilajā piezīmju grāmatiņā noglabājusi rakstisku instrukciju, izsīkušu drosmi un muļķīgu cerību sejā, atvadījos no pasniedzējas. Pasākums uzkārās uz pakaramā uz pāris nedēļām. Bet viens gan bija izdarīts - bailes no nezināmā bija zudušas. Vajadzēja vien atrast laiku, lai neviena netraucēta varētu ar kļūdu metodi iesākto pabeigt. Kad ķēros vērsim pie ragiem, process bija daudz raitāks un kļūdas nepatrāpījās nemaz!<br />
Vēl nedēļa līdz koncertam atlikusi, bet es lepni paceltu galvu varu lauzt ieilgušu klusuma brīdi te, atrādot to, kas man sanācis!<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBepzP_b0ifLFLNqxb6bvY5OPsnz2x8fBRnmpClZS_lH4xP7FiedhTBL7v79e-rKNBokXfky85jBZDCqj_khyphenhyphendWthe36K5ez6fP258jN_12qzBfmMI9H8PRw31z9rUqY2jHi8LPlq_NOxk/s1600/20161030_162831.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBepzP_b0ifLFLNqxb6bvY5OPsnz2x8fBRnmpClZS_lH4xP7FiedhTBL7v79e-rKNBokXfky85jBZDCqj_khyphenhyphendWthe36K5ez6fP258jN_12qzBfmMI9H8PRw31z9rUqY2jHi8LPlq_NOxk/s640/20161030_162831.jpg" width="360" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjMvRHEo9ivYs9horDdgua-xgpsVpfNRyTeR7Ju7d8E0DCgsuzYba5_ehIk3HXJT5j00zj0qBc3Ln1efThbbw1QMQUCzJWCho9HNYT-3BARufNehTn5bFOfj12M22GS95ro7D6YdnP_1ZTW/s1600/20161030_162902.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjMvRHEo9ivYs9horDdgua-xgpsVpfNRyTeR7Ju7d8E0DCgsuzYba5_ehIk3HXJT5j00zj0qBc3Ln1efThbbw1QMQUCzJWCho9HNYT-3BARufNehTn5bFOfj12M22GS95ro7D6YdnP_1ZTW/s400/20161030_162902.jpg" width="225" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1OiLj9q33zYkNaxOa1oYZ9NVkVbEbaJw2-cHB2m0Q9NuQCnMNXPs5PJsx3FfmDl8o3Kr6HBy8-_-ymSuiUSm1skTmAIpbpj62qbsZotG7fzeEa9pj2LRWxLC5HGJcaVpqk3K3KZoW7HhX/s1600/20161030_162845.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1OiLj9q33zYkNaxOa1oYZ9NVkVbEbaJw2-cHB2m0Q9NuQCnMNXPs5PJsx3FfmDl8o3Kr6HBy8-_-ymSuiUSm1skTmAIpbpj62qbsZotG7fzeEa9pj2LRWxLC5HGJcaVpqk3K3KZoW7HhX/s400/20161030_162845.jpg" width="225" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-13296053459338821352016-08-08T12:57:00.000-07:002016-09-09T00:59:45.348-07:00kaudzīte aizmirstībai nolemtu kreklu<div style="text-align: justify;">
Es nevaru teikt, ka esmu līdz neprātībai pārņemta ar recycled ideju. Šādas tādas idejas man ir un tās vairāk ir saistītas ar manu iekšējo skopuli (nevis pasaules glābšanas ideju), kurš nespēj izmest lietu, kas vēl varētu dzīvot citā veidolā. Jau rakstīju par Lieliskā krekliem, kurus nespēju izmest un to, kā tie ir pārtapuši par spilvendrānām, un šoreiz atkal ir stāsts par krekliem - kaudzīti trikotāžas polo kreklu, kas bija iegūluši laukos novalkājamo drēbju kaudzē. Abas ar omi, sapratušas, ka ar šādiem pilsētas prasībām neatbilstošu drēbju laukos nogādāšanas tempiem ātri vien slīksim drēbju kalnos, pagājušajā rudenī ķērāmies pie krājumu pārskatīšanas. Šķirojām bez žēlastības - neizmazgājamos, izdilušos un formu zaudējušos kreklus bez domāšanas metām ārā. Tos, kas bija glābti no izmešanas, sadalījām atstāšanas / valkāšanas un pārstrādāšanas kaudzītēs. Pēdējā no tām ceļoja uz Rīgu, kur ziemas laikā ome tos atbrīvoja no vīlēm un citām detaļām, kuras var traucēt segas radīšanai. Jā, bijām izdomājušas, ka no šiem krekliem jāšuj sega - gultas pārklājs. Idejas interneta dzīlēs bijām pārpārēm saskatījušās abas. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Tālākais jau tika nodots manās rokās. Beidzot atcerējusies, ka līdzi uz laukiem jāpaņem instrumenti un saēdusies drosmi brokastīs, kādā vēla pavasara brīvdienā visus kreklus sagriezu divu veidu strēmelēs - 15 un 5 cm platās. Platās segai, šaurās - segas malas apstrādei. Satinu rullīšos un noliku līdz nākamajam etapam.<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjjSFmBYuQ9aML4lBGVgvDmVcE8M8U-_E2MezFA0PoFwi6Q-fN3RSe3AYDxUdvQI3kOMkR1Y1m4yUvRBuL9HzoMCovV0utGvHnCX2Dmn924RMRp8rhkUoVNchKNK-RaPivHwsKNtE8Gv-qb/s1600/2016-08-08+21.58.49.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjjSFmBYuQ9aML4lBGVgvDmVcE8M8U-_E2MezFA0PoFwi6Q-fN3RSe3AYDxUdvQI3kOMkR1Y1m4yUvRBuL9HzoMCovV0utGvHnCX2Dmn924RMRp8rhkUoVNchKNK-RaPivHwsKNtE8Gv-qb/s320/2016-08-08+21.58.49.jpg" width="320" /></a></div>
</div>
<div style="text-align: justify;">
<br />
<a name='more'></a><br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Pagāja laiks, līdz sapakoju uz laukiem līdzi overloku. Skaidrs kā diena - pieķerties uzreiz man nesanāk. Ar nelielām atkāpēm no plānotā, tajās brīvdienās tomēr strēmeles sašuvu un, tā kā biju speciāli braukusi pēc otras puses auduma, sāku arī šūt kopā, izmantojot <a href="https://youtu.be/rl_OPPpXNLM" target="_blank">variantu, kur stepēšana tiek veikta kopā ar šūšanas procesu</a>. Tālāk par 3 rindām netiku. Kaut kā ļoti neērti bija un nepatika man gala rezultāts. Atkal process apstājās un iedvesmas gaidīšanas laikā vīrs atļāvās manā klātbūtnē skaļi izrunāties par manu prātuļošanu un noskaņošanos - esot domājis, ka savādāk to segu šūšu. Un taisnība vien viņam bija - prātā nemierīgi dīdījās <a href="https://youtu.be/2bEJLnaZQOU" target="_blank">ideja par segu no vienas garas strēmeles</a>. Nu kur vēl vienkāršāk! Un izmēģināt šo variantu man ir gribējies vienmēr, kopš to ieraudzīju! Tik traki garas vīles kā Dženijai gan man nebija, bet process tiešām bija ātrs un vienkāršs. Varēju ielikt vēl vienu ķeksīti pie kārtējās procesa sadaļas. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Tālāk sekoja katra darba rūķa sapnis atvaļinājums, kura laikā biju nolēmusi pielikt punktu šim procesam - salikt kopā kārtas, nostepēt un apdarināt malas. Te manos plānos iejaucās augstāki spēki, kas mani uz nedēļu nolika guļus pozīcijā. Teorētiski šūt varēju, bet diži ērti nebūtu. Gandrīz nedēļu pavadīju guļus, kāju uz pufa uzstutējusi - pilnībā izbaudīju atvaļinājumu, darot NEKO! Kad saņēmos, divas nedēļas bez-biroja režīmā tuvojās beigām. Skaidrs bija viens, ka priekšā man atkal nezināmais, kas tikai interneta <a href="https://youtu.be/jw4WCS2mgpY" target="_blank">video</a> pamācībās līdz šim redzēts - stepēšana brīvo kustību tehnikā. Tik jocīgi skan iztulkots labi pazīstamais angliskais <i>free motion quilt...</i><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiounse5t8stNMNHraMyORGt84nEbQBRRPgkX5oW9souCDtoOZBtfCEJZH12LWJsvVBslIqNrlrfuos0YUOAe3sbtX26qeJnespNNyTFBh0Eadvbn-2KtfDkV1hMPsfXBQ1J2Bfw6h2u7pl/s1600/20160802_190413.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiounse5t8stNMNHraMyORGt84nEbQBRRPgkX5oW9souCDtoOZBtfCEJZH12LWJsvVBslIqNrlrfuos0YUOAe3sbtX26qeJnespNNyTFBh0Eadvbn-2KtfDkV1hMPsfXBQ1J2Bfw6h2u7pl/s320/20160802_190413.jpg" width="320" /></a></div>
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEildKmdUsUzuZN6yKtTDvcEWDzDkJU8n0nNGNUFxaGP6NYbA5UEQ4NcbyMLoyjAPmfz-vXpkPpxjM6Oog92QpxsfME2oOpBB9-Gz6_l-yuzlLVA7fqsCX0LXnGuKOY6lVBZf8yf7stQ99Zm/s1600/20160804_175431.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEildKmdUsUzuZN6yKtTDvcEWDzDkJU8n0nNGNUFxaGP6NYbA5UEQ4NcbyMLoyjAPmfz-vXpkPpxjM6Oog92QpxsfME2oOpBB9-Gz6_l-yuzlLVA7fqsCX0LXnGuKOY6lVBZf8yf7stQ99Zm/s320/20160804_175431.jpg" width="320" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiounse5t8stNMNHraMyORGt84nEbQBRRPgkX5oW9souCDtoOZBtfCEJZH12LWJsvVBslIqNrlrfuos0YUOAe3sbtX26qeJnespNNyTFBh0Eadvbn-2KtfDkV1hMPsfXBQ1J2Bfw6h2u7pl/s1600/20160802_190413.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><br /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiounse5t8stNMNHraMyORGt84nEbQBRRPgkX5oW9souCDtoOZBtfCEJZH12LWJsvVBslIqNrlrfuos0YUOAe3sbtX26qeJnespNNyTFBh0Eadvbn-2KtfDkV1hMPsfXBQ1J2Bfw6h2u7pl/s1600/20160802_190413.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><br /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhp7zuQdi-HqoRqJsxZ573cVS4SsRtxD7FZOQnwKg1w0ZN5zEO9wf6hyphenhyphenWUopOZVCL1uyEpl4D8-I8A_n4TnrDdvKYSoA7_tGVcaUSZS0YPJAE7haKXZAqg1s0QuZUgn3JkxMWXAXo_IG2kB/s1600/20160803_120743.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhp7zuQdi-HqoRqJsxZ573cVS4SsRtxD7FZOQnwKg1w0ZN5zEO9wf6hyphenhyphenWUopOZVCL1uyEpl4D8-I8A_n4TnrDdvKYSoA7_tGVcaUSZS0YPJAE7haKXZAqg1s0QuZUgn3JkxMWXAXo_IG2kB/s320/20160803_120743.jpg" width="180" /></a></div>
<div style="text-align: justify;">
Saliku kopā kārtas<i>, </i>saspraudu ar drošības adatām, lai daudzmaz kārtas turas kopā, bruņojos ar dārza cimdiem labākai auduma vadīšanai un atkal devos taustīties miglā. Viens ir skatīties video, kur dāmas šķietami vienkārši lielās segas stepē, otrs darīt pašai, īsti nezinot, kā ir pareizi un kam īsti jāpievērš uzmanība. Pirmajā dienā mocījos un taustījos. Otrajā dienā jau gāja ievērojami labāk, bet adatas lūza kā sērkociņi. Punktu pieliku trešajā, ar pēdējo līdzi paņemto adatu.<span style="text-align: center;"> Biju jau gatava mest mieru un pašas beigas atlikt vēl uz nedēļu, bet saņēmusi mājinieku atbalstu, darīju visu līdz galam. </span><br />
<span style="text-align: center;"><br /></span>
<span style="text-align: center;">Atvaļinājums ir beidzies un sega arī gatava. Process teju gada garumā bija beidzies. </span><span style="text-align: center;">Kad smaidīga kā maija saulīte izgāju meklēt labāko fotografēšanas vietu, arī saule aizbiedēja mākoņus, vismaz vienai labākai gatavā darba fotogrāfijai!</span><br />
<span style="text-align: center;"><br /></span>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhT75FAy2LXwYN9NX7CAOLIqoEOE8KyMKUJnUaoiHB4jvJevMVKnTeC48E7H_7T3vriEKq1MSqZ-i3dMGAazM0zDNFDLMG8YYcv09AYIUCQrde4H1HxmOS7bsvP-l6DBLbbF598KCYgBnN9/s1600/20160807_201207.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhT75FAy2LXwYN9NX7CAOLIqoEOE8KyMKUJnUaoiHB4jvJevMVKnTeC48E7H_7T3vriEKq1MSqZ-i3dMGAazM0zDNFDLMG8YYcv09AYIUCQrde4H1HxmOS7bsvP-l6DBLbbF598KCYgBnN9/s320/20160807_201207.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhVotPZ4X-fh5QvFocH-it3c6OouiIMNl1bX9gqCB0hQSLeHj9lDOFc2H9CXrhl6sZyq5uEDXQuJbUaufdgEr_zrFoBgYtU4PkYraFWExugi9u8ebfXmgGPturpRW3X8RNYhFWWaXKjPJmF/s1600/20160807_201009.jpg" imageanchor="1" style="display: inline !important; margin-left: 1em; margin-right: 1em; text-align: center;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhVotPZ4X-fh5QvFocH-it3c6OouiIMNl1bX9gqCB0hQSLeHj9lDOFc2H9CXrhl6sZyq5uEDXQuJbUaufdgEr_zrFoBgYtU4PkYraFWExugi9u8ebfXmgGPturpRW3X8RNYhFWWaXKjPJmF/s320/20160807_201009.jpg" width="320" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdnxtDaO3BjblLge6B00-g7-sTb7XMRCtpQVy85yt-kAisNZ1zsPhSXO5cZCn84NPbSJ6k1Gcj_Col03Dxre60QlVSyNDfvrnmzoXs9hUzn6fR-ziTcNViLg7AlCYvoL0QZKZG389xEZfh/s1600/20160807_201742.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em; text-align: center;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdnxtDaO3BjblLge6B00-g7-sTb7XMRCtpQVy85yt-kAisNZ1zsPhSXO5cZCn84NPbSJ6k1Gcj_Col03Dxre60QlVSyNDfvrnmzoXs9hUzn6fR-ziTcNViLg7AlCYvoL0QZKZG389xEZfh/s320/20160807_201742.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhfSUTnzT-3Q75CNcbeb0pxC4Zlt89vMqVxTOzpLk3ydFifnkq9sFFjGxlGzOrwRgldTVgfZMqrP9OgKGIC90kczaz1P0HObBZx40roFfaWGjPAEaqPkXdHXx99mF6ZvKrah_35Hk2-oxj9/s1600/20160807_201546.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em; text-align: center;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhfSUTnzT-3Q75CNcbeb0pxC4Zlt89vMqVxTOzpLk3ydFifnkq9sFFjGxlGzOrwRgldTVgfZMqrP9OgKGIC90kczaz1P0HObBZx40roFfaWGjPAEaqPkXdHXx99mF6ZvKrah_35Hk2-oxj9/s320/20160807_201546.jpg" width="320" /></a></div>
<br />
<span style="text-align: center;"><br /></span>
<span style="text-align: center;">Gandarījums un prieks par paveikto ir liels. Noteikti pieķeršos klāt vēl kādam šāda tipa mega darbam.</span><br />
<span style="text-align: center;"> Un ļoti gribētos izvairīties no tiem grābekļiem, uz kuriem tik spītīgi šajā reizē kāpu!</span></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-63766382076528289762016-07-27T01:05:00.002-07:002022-10-25T04:03:08.227-07:00vasaras garša<div dir="ltr" style="text-align: justify;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgtKvaDUHT0F2rIi6NF_Fw2SFrtr5O9nTsRwjca3Sc71dDe2U_7w2Of8TxInEd_vLsPWqHUvmrmCs5sX7OSZwzo3ZPIzL1slpTt2pvRyRULTQJ_kW_BJKhcPql5Z8hflNWDt68EXMaCBrPH/s1600/20160724_140452.jpg" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em; text-align: center;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgtKvaDUHT0F2rIi6NF_Fw2SFrtr5O9nTsRwjca3Sc71dDe2U_7w2Of8TxInEd_vLsPWqHUvmrmCs5sX7OSZwzo3ZPIzL1slpTt2pvRyRULTQJ_kW_BJKhcPql5Z8hflNWDt68EXMaCBrPH/s320/20160724_140452.jpg" width="180" /></a></div>
Kādam tā ir zemeņu, citam aveņu un vēl citam melleņu garša. Katram sava un tik ļoti īpaša! Man tā ir biešu lapiņu zupa. To dienu, kad varēšu vārīt šo zupu, gaidu kā bērns Ziemassvētkus! Un parasti vairāk par vienu reizi nesanāk, bet šis gads laikam ir izņēmums - izdevās vasaras garšu izbaudīt vairāk kā vienu reizi! </div>
<div dir="ltr" style="text-align: justify;">
Pats ēdiena nosaukums visu pasaka priekšā - gatavošana notiek, kad biešu vagai ir pienācis retināšanas brīdis. Zupai nepieciešams tik vien kā krietna sauja mazo bietīšu, sauja burkāni (ja lieli, tad pietiek ar dažiem), kartupeļi un vārīta ola garšas pilnībai. </div>
<div dir="ltr" style="text-align: justify;">
Es daru tā - notīru kartupeļus un burkānus, lielākās bietes atdalu no lapām un arī noskrāpēju nost dārza garšu. Ripiņās sagrieztus burkānus un bietes vienā ēdamkarotē eļļas apcepu, tad pieleju ūdeni, pievienoju sāli un parastās zupas garšvielas: lauru lapu un piparus smaržīgos un parastos. Tā kā trauku mazgāšana nav mana mīļākā nodarbe, apcepšanu veicu katliņā. </div>
<div dir="ltr" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div dir="ltr" style="text-align: justify;">
Kad ūdens kādu brīdi jau vārījies, pievienoju zupas izmērā sagrieztus kartupeļus. Tad, kad kartupeļiem līdz gatavībai nepieciešamas vēl pāris minūtes, pievieno smalki sagrieztas biešu lapas. Dažas minūtes vēl pavāra, ņem nost no uguns un atstāj ievilkties. Ievilkšanās perioda ilgums ir atkarīgs no tā, cik veikli izdodas vārītas olas nolobīt un sasmalcināt.</div>
<div dir="ltr" style="text-align: justify;">
</div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
Ja ļoti uznāks kāre, tad noteikti vēl kādu reizi šovasar vārīšu zupu ar vasaras garšu. Tomēr tagad ir sajūta, ka gaidīšu šai vasarai ir gana. Gaidīšu nākamo vasaru!</div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-82687707096096471732016-07-19T02:09:00.000-07:002016-07-19T02:11:14.950-07:00kafija ar pienu<div class="" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em; text-align: justify;">
</div>
<span style="text-align: justify;">Pirms kāda laika nosolījos sev, ka nepirkšu nevienu jaunu auduma gabalu, pirms nebūšu esošos krājumus sašuvusi. Ha! Kaut nu tas būtu tik vienkārši! Bet ne par to ir šis stāsts!</span><br />
<span style="text-align: justify;"><br /></span>
<br />
<div style="text-align: justify;">
Savu zvaigžņu stundu šoreiz bija sagaidījis pirms pāris gadiem iegādāts miesas krāsas mākslīgā zīda audums ar smuku faktūru. Modelis, lai arī laika gaitā detaļas bija mainījis, bija jau izdomāts. Atkal biju izdomājusi, ka neapgrūtināšu sevi ar piegrieztnes meklēšanu, bet zīmēšu to pati no kursos iegūtās blūzes pamatpiegrieztnes. Cik viegli tiku līdz izgrieztām detaļām, tik grūti man gāja ar šūšanu! Kārtējo reizi pārliecinājos, ka vienkāršā ābeces patiesība - obligāti sadiegt un pielaikot - būtu aiztaupījusi man čupiņu nervu un arī gatava būtu bijusi krietni ātrāk. Ievērot šo vienkāršo noteikumu apņemos katru reizi, kad šūšanas process ir bijis ar piedzīvojumiem, bet nākamajā reizē atkal jūra ir līdz ceļiem. Šis laikam jānoraksta uz rakstura īpatnībām :D<br />
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Jau sen gribēju brīvu, garu kleitu ar kuplu apakšu. Pirms vēl biju ķērusies pie šūšanas, mani darīja bažīgu auduma plānums un grūtības, kādas rasties, veidojot daudz mazas ieloces. Te nu mani atkal glāba <i><a href="http://pinterest.com/" target="_blank">pinterest </a></i>krātuvē pamanītais padoms, ieloču veidošanai talkā ņemt dakšu. Ir gadījies riņķa līnijas zīmēt, izmantojot katla vāku, stūrus apaļot, palīgā ņemot monētu, bet to, ka reiz šūšu ar dakšas palīdzību, līdz tai dienai iedomāties nevarēju! Šis <a href="https://youtu.be/AUiTW8OOP78" target="_blank">vienkāršais padoms</a> to, kas varēja pārvērsties murgā, padarīja apbrīnojami vienkāršu - nebija pagājusi ne puse stundas, kad visa svārku daļa bija gatava savienošanai ar augšu!<br />
<br />
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhH2qfGJ5nNc56Zy5sD4aYkZsxXQVeUpVYVAOdOKO7KR1HjgMNAfKaIgnnI8RKFZRhL1oO60rfMlVThd1pnCDWFpU3LQypKdAnMPo32DykcctduQ9DUhuyadOtyPm2cFrCUNryFspdt4gwu/s1600/IMG-20160718-WA0010.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" height="225" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhH2qfGJ5nNc56Zy5sD4aYkZsxXQVeUpVYVAOdOKO7KR1HjgMNAfKaIgnnI8RKFZRhL1oO60rfMlVThd1pnCDWFpU3LQypKdAnMPo32DykcctduQ9DUhuyadOtyPm2cFrCUNryFspdt4gwu/s400/IMG-20160718-WA0010.jpg" width="400" /></a>Laika plānojums man vienmēr ir klibojis, tā pat arī tas, ka mana pašsajūta un noskaņojums ir vērā ņemams apstāklis, kura dēļ bieži vien tālāk nešuju. Līdz ar to kleitas pirmizrāde no piektdienas pārcēlās uz sestdienu. Un varbūt labi, ka tā - Kuldīgas dzīru noskaņa un pašas pilsētas burvība ļāva vairāk noskaņoties fotografēšanas procesam.<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYx1IiaJolYKy0U6SRlE4uAzOi7RCx5Fa8y8jVUJlZu8LVtWVAsqJJW2JW-wLf9yvCLQ60B-afQ3msz2aIruuFjtlCIl1FoclV8IS36da0SkhmuluW90ZdFLxV7OqqsXB7Cws2X1BhtKw-/s1600/IMG-20160718-WA0022.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYx1IiaJolYKy0U6SRlE4uAzOi7RCx5Fa8y8jVUJlZu8LVtWVAsqJJW2JW-wLf9yvCLQ60B-afQ3msz2aIruuFjtlCIl1FoclV8IS36da0SkhmuluW90ZdFLxV7OqqsXB7Cws2X1BhtKw-/s320/IMG-20160718-WA0022.jpg" width="180" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBxRFe4glpz7WzBgDqEtp0MH70iQDCQcXAXa-_kcXjhmCJ8OUnGxxLJoZd9i5FvjdJ1FKhWsN9xNycv3tLwdndxdg8Y7ZwAGTkAc8bccH6Yt6uMIKyJGQ9065I05s7yLztjQiyJSMCx7_z/s1600/IMG-20160718-WA0018.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBxRFe4glpz7WzBgDqEtp0MH70iQDCQcXAXa-_kcXjhmCJ8OUnGxxLJoZd9i5FvjdJ1FKhWsN9xNycv3tLwdndxdg8Y7ZwAGTkAc8bccH6Yt6uMIKyJGQ9065I05s7yLztjQiyJSMCx7_z/s320/IMG-20160718-WA0018.jpg" width="180" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg4x8X4EVhI9vXe3iqZLcs74h4jdjEFgsi7QTXzhIoh5liM6mLh-EQ6vVHoFi2iKzyKHx0MlxYwCfI2c8oSQ7fvqZ91bdgjxAAhTrjUzRM6boAfx9kwqDFzf2_9hnVHYIote4q4mmE5IDOW/s1600/IMG-20160718-WA0032.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg4x8X4EVhI9vXe3iqZLcs74h4jdjEFgsi7QTXzhIoh5liM6mLh-EQ6vVHoFi2iKzyKHx0MlxYwCfI2c8oSQ7fvqZ91bdgjxAAhTrjUzRM6boAfx9kwqDFzf2_9hnVHYIote4q4mmE5IDOW/s320/IMG-20160718-WA0032.jpg" width="180" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgDbQNw-VpthiMZ4FH5d7GHelGGBFp-ZWPXytq3f-BnAcKAbdKcW_AAVNZ72CDgaUSPWulMvaa61eL_IurKjO9WWS8QsiRw0-JRFdVHz6w7JUrga0hokqG8NTgnRV9k9qvLGYblMbGRH8Tk/s1600/1468666766051.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgDbQNw-VpthiMZ4FH5d7GHelGGBFp-ZWPXytq3f-BnAcKAbdKcW_AAVNZ72CDgaUSPWulMvaa61eL_IurKjO9WWS8QsiRw0-JRFdVHz6w7JUrga0hokqG8NTgnRV9k9qvLGYblMbGRH8Tk/s320/1468666766051.jpg" width="180" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
Vīra pirmais komentārs par auduma izvēli nebija glaimojošs - viņam pietrūkstot raksta un košuma. Spītējos pretī, ka man tak ir daudz košu rotu, kuras izmantot. Tiesa, pirmizrādes dienā šo apgalvojumu piemirsu un sākumā biju izvēlējusies melnu kakla rotu ar melniem auskariem. Viņš to piefiksēja, kad bijām jau kādu gabaliņu nobraukuši un nepaslinkoja braukt atpakaļ, lai es pildītu savu solījumu. Dienas beigās viņš pusčukstus atzinās, ka esot bijis lepns, vērojot pretī nācēju sejas!</div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<br />
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-19189420214979684752016-06-05T23:20:00.000-07:002016-06-05T23:20:43.599-07:00iemīlēt krāsu salikumu<div style="text-align: justify;">
Jau tad, kad iznāca šis Burda žurnāls, zināju, ka<a href="http://burdastyle.ru/vikroyki/platya/plate-burda-2012-5-101-b/" target="_blank"> šo vasaras kleitu</a> reiz uzšūšu. Tajā brīdī manos krājumos nebija audums, kurš man patiktos šim modelim. Arī šo gadu laikā, iegriežoties audumu bodēs, audums šai kleitai pa rokai nepatrāpījās. Līdz pirms pāris nedēļām, pārcilājot trikotāžas gabalus audumu lielveikalā, no pirmā acu skatiena iemīlējos šajās svītrās un krāsu salikumā. Mulsināja tikai auduma struktūra - salīdzinoši bieza, sintētiska trikotāža. Izpētījusi pārējās interesējošās kastes un plauktus, sapratu, ka nevarēšu mierīgi gulēt, ja nepirkšu...</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Kā aizsvilusies mājās meklēju vajadzīgo žurnālu. Nebija. Bet vajadzēja būt. Pēc pāris dienām drudžainas meklēšanas un atmiņas krātuvju vētīšanas, tas laimīgi atradās mammas mājās. Atviegloti varēju uzelpot - nebūs tomēr jāatsakās no prātā ilgi auklēta projekta realizācijas! </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Viens karstas darba dienas vakars tika pavadīts uz vēsas grīdas, ņemot ārā piegrieztni un griežot audumu un vēl pāris šujot. Būtu jau sanācis ātrāk, bet karstums uzdeva savu, krietni lēnāku tempu. Bet sestdienā obligāti jāvelk mugurā, jo biju tā iedomājusies! Paspēju.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Sestdienas rīts nāca ar pārsteigumu. Darba dienu rītos ierasto +20 grādu vietā, kas dienas laikā sasniedza arī +30, termometra stabiņš brīvdienas rītā bija pakāpies līdz knapiem +14. Saules klātbūtne viesa cerību, bet mamma, ieraudzījusi, ka tik plikā kleitā taisos laukā no mājas, atgrieza realitātē ar vārdiem: "Tu nosalsi!" Spītībā pretī atcirtu, ka pavilkšu apakšā džinsus, nemaz vēl nestādoties priekšā, kāds būs koptēls. Iepatikās! Balerīnkurpju vietā izvēlējāmies platformas basenes un varēju doties dzīvē!</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi76ZXsl31-SeifR91vFQvKpLAOPbEymlaG8-HzCTD-IhKRTuM_S4IuwrFQ7k7o-mgpx7n3WIK6HO5_ZUEDdVYqvKPPZzfCcMBpi2lRuxC7XnWlcjkG4_7wpPV0kzFcNUyE8x52-mACQZXJ/s1600/20160604_154239.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"> <img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi76ZXsl31-SeifR91vFQvKpLAOPbEymlaG8-HzCTD-IhKRTuM_S4IuwrFQ7k7o-mgpx7n3WIK6HO5_ZUEDdVYqvKPPZzfCcMBpi2lRuxC7XnWlcjkG4_7wpPV0kzFcNUyE8x52-mACQZXJ/s400/20160604_154239.jpg" width="225" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj7T1LGpKlKbbvUDLK4D1VbFbFMGTYusbnqOMAs0WPJdIfARmLziehdoGLpp2E_3wmefWvGmoFHiB05lnQdofZNAx_30lZ_urEu0KWrlfFzSKr2ptg5LEwhuYAWA35p5XEF-4JhB4yiErOY/s1600/20160604_154326.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj7T1LGpKlKbbvUDLK4D1VbFbFMGTYusbnqOMAs0WPJdIfARmLziehdoGLpp2E_3wmefWvGmoFHiB05lnQdofZNAx_30lZ_urEu0KWrlfFzSKr2ptg5LEwhuYAWA35p5XEF-4JhB4yiErOY/s400/20160604_154326.jpg" width="225" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgv2wkeItlDuGYeAfb4kJhcRUUihRGP2LRxLG4m3AVlyzeIMzA-ZQMmtI0mzHdVnI8OlFoIZZpD0SrO971otcJhu_F8sR3mBgfS9g1dXftF1XSGV1i7CCbkLXRPfmV7QqKs7dR_ieHIq5x0/s1600/20160604_154244.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="400" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgv2wkeItlDuGYeAfb4kJhcRUUihRGP2LRxLG4m3AVlyzeIMzA-ZQMmtI0mzHdVnI8OlFoIZZpD0SrO971otcJhu_F8sR3mBgfS9g1dXftF1XSGV1i7CCbkLXRPfmV7QqKs7dR_ieHIq5x0/s400/20160604_154244.jpg" width="225" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<span id="goog_1374937278"></span><span id="goog_1374937279"></span><br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-9218615923016253432016-05-18T04:15:00.000-07:002016-05-18T09:58:19.198-07:00māju sajūtai<div style="text-align: justify;">
...aizskalot dienas emocijas un sajust mājas....</div>
<div style="text-align: justify;">
...pamosties brīvdienas rītā un nesteidzīgi pagatavot mīļumiem brokastis...</div>
<div style="text-align: justify;">
...brīvā brīdī ieritināties krēslā ar grāmatu un garšīgas tējas krūzi kompānijā... </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Šīm sajūtām man pietrūka viena sastāvdaļa - ērta mājas kleita. Teiksiet halāts? Nē, manā prātā šis vārds nav savienojams ar omulību nesteidzīgos rītos un vakaros. Jā, tāds man ir, bet tikai lai tiktu no vannas istabas līdz gultai un otrādāk. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Batikotais trikotāžas audums manos krājumos nonāca, jo bija pārāk skaists, lai atstātu veikalā. Īpaši, ja zini, ka nākamajā veikala apmeklējuma brīdī tāds tur vairs tiešām nebūs. Pirmā doma bija par džekiem, kuriem atkal vajadzētu atjaunot naktstērpu krājumus. Vīrs, ieraudzījis krāsas, stingri noteica, ka viņiem tāds ku-kū tiešām nepatiks. Kā jums šķiet, ko puikas teica, kad ieraudzīja audumu, uz kura jau biju izlikusi piegrieztnes detaļas? </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Iecerēts kā vienas dienas projekts, pasākums ievilkās uz trijām. Bet, lai kā arī mašīnas niķotos, nevienā brīdī neuzradās tā nejaukā sajūta, kad gribas iesākto iemest kaktā un kādu brīdi virsū neskatīties. Modelis bija galvā kādu laiku izsapņots - angliski runājošajā pasaulē pazīstams kā wrap-dress, piegrieztne uzzīmēta, izmantojot pēc maniem mēriem kursos uztaisīto blūzes pamatpiegrieztni. </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://3.bp.blogspot.com/-0whtTL34ZMg/VzxN9r3rVFI/AAAAAAAAJCE/PFxTti1NTkMz00CZP5RkeJfTQCOVEFzKQCKgB/s1600/20160518_124922.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="400" src="https://3.bp.blogspot.com/-0whtTL34ZMg/VzxN9r3rVFI/AAAAAAAAJCE/PFxTti1NTkMz00CZP5RkeJfTQCOVEFzKQCKgB/s400/20160518_124922.jpg" width="225" /></a></div>
<div style="text-align: center;">
<br /></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="text-align: justify;">Un pirms kāda brīža atkal sajutu bezcerīgo ko-man tagad-darīt sajūtu. </span></div>
<div style="text-align: center;">
<span style="text-align: justify;">Jādomā, ka ne uz ilgu laiku ;)</span></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-15388762554523855322016-04-28T01:10:00.000-07:002016-04-28T01:10:25.336-07:00bacilis, jeb kā es pie jaunas somas tiku<div style="text-align: justify;">
Man bija vajadzība - soma, kurā es varētu ietilpināt mazo darba kompīti un vēl kādu čupiņu A4 formāta papīrus. Kamēr biju lielas ikdienas somas nēsātāja, šie priekšmeti problēmas nesagādāja, bet, kopš lielo somu ir aizstājusi mazāka, biju sprukās - vai nu jāatsakās no kompīša paņemšanas līdzi, vai atkal vajag lielu somu. Tā kā darbs ir darbs un īsti nepateiksi: "somā neielīda", vajadzēja risinājumu.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Risinājums atradās ļoti tuvu. Vai es stāstīju, ka līdz ar brīdi, kad es iepazinu ādu kā izejmateriālu savām idejām, šis bacilis ir pielipis arī manam vīram? Ja manas intereses beidzas tur, kur šujmašīna vairs nespēj tikt cauri ādai, tad vīra interese šajā mirklī tikai sākas. Viņam patīk ādu šūt ar rokām un tas viņam izdodas krietni labāk kā man. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Par savu vajadzību izstāstīju dienā, kad tapa skaidrs, ka viņam vismaz nedēļa būs jāpavada mājās sēdus / guļus režīmā. Parādīju dažas somu bildes, kuras biju savilkusi savā Pinterest somu kontā. Es nemaz iedomāties nespēju, ka tās pašas dienas vakarā jau man tiks piedāvāts apstiprināt maketu - papīra somu. Tālākais process jau visiem rokdarbniekiem vienāds - dari, līdz ir gatavs. Un gatavs bija tieši laikā - īsi pirms iestājas diena, kad nevaru pateikt nē kompīša līdzi paņemšanai... </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhTihokc2oe_SKomvJMTvDP8KeuVUCEHvAf7qzzQt9HT88_HtVF0iRggEk2BNgEdvxZ1qYiPYR6LMTN7wGRB4exN7hQn2W_G1xRgLrWdXf9VXPE2djN7Dd4K34YsFLCizm3t8K80pwkcIDc/s1600/20160407_093648.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhTihokc2oe_SKomvJMTvDP8KeuVUCEHvAf7qzzQt9HT88_HtVF0iRggEk2BNgEdvxZ1qYiPYR6LMTN7wGRB4exN7hQn2W_G1xRgLrWdXf9VXPE2djN7Dd4K34YsFLCizm3t8K80pwkcIDc/s320/20160407_093648.jpg" width="320" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEikMLQNJXijnm2_fujnIjsIGRcY_R1Ydy5GpwZuz4Ud4ltX60rtEiJm1LHNKToHtYUvFmrumSuUKHJhJ7V3BjvXlukbNJ9IhFNOnTV7EsiH92Vivx1QWKvUPhBCv05-DgciNuD3yUfpe9P7/s1600/2016-04-28+10.54.33.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEikMLQNJXijnm2_fujnIjsIGRcY_R1Ydy5GpwZuz4Ud4ltX60rtEiJm1LHNKToHtYUvFmrumSuUKHJhJ7V3BjvXlukbNJ9IhFNOnTV7EsiH92Vivx1QWKvUPhBCv05-DgciNuD3yUfpe9P7/s320/2016-04-28+10.54.33.jpg" width="320" /></a> </div>
<br />
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEguI-yizCzzNua62Wq3StZPXh_gFynQf0WTRYFbvNdGHeLop754DBiTuVovKLPys98QRxB3F5LTzNC4z0mF8YTpyj-T6weJGRsDwKisETZedtVhS0qi5bVB762wTTyGKkY5VeKxCkQ__8go/s1600/IMG-20160407-WA0000.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em; text-align: center;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEguI-yizCzzNua62Wq3StZPXh_gFynQf0WTRYFbvNdGHeLop754DBiTuVovKLPys98QRxB3F5LTzNC4z0mF8YTpyj-T6weJGRsDwKisETZedtVhS0qi5bVB762wTTyGKkY5VeKxCkQ__8go/s320/IMG-20160407-WA0000.jpg" width="180" /></a><span style="text-align: center;"> </span></div>
<div style="text-align: justify;">
<span style="text-align: center;"><br /></span></div>
<div style="text-align: center;">
Jau pirmajā dienā atklāju, ka man ir sarūpēta soma ar īpaši ērtiem rokturiem. To garums ir tieši tāds, lai uzliekot somu uz pleca, var uzreiz aizmirst, ka tev vispār ir soma - ne slīd no pleca lejā, ne jūti smagumu! Un apziņa, ka tāda ir tikai man, vienmēr ceļ spārnos! </div>
<div style="text-align: center;">
Paldies, Lieliskais! </div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-65959503816666846792016-03-29T05:05:00.000-07:002016-03-29T05:51:27.755-07:00patīrīt šķūnīti<div style="text-align: justify;">
Īsti pavasarīgs virsraksts, vai ne? Manā gadījumā šķūnītis ir vieta, kur glabāju savus mirkļa vājības brīžos iepriktos audumus. Turpat nonāk arī "kaut kas vēl sanāks" kategorijas atgriezumi. Šajās brīvdienās zvaigznes sakrita tā, ka pavasara tīrīšanas (ārā mešanas) vietā, šķūnīša krājumi tika pārvērsti divos lietderīgos izstrādājumos - es tiku pie kleitas, savukārt kāda maza dāma pie jaunas somiņas.</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
To trikotāžu toreiz nopirku puķu pēc - patika, pat ļoti. Nopirku un noliku. Atcerējos vien tad, kad kārtējo reizi šķūnītī meklēju ko citu. Konkrētas idejas man nebija līdz pagājušajai ceturtdienai. Tad sagribēju sev vienu šķību džemperi. Piegrieztne manos krājumos no <a href="http://club.season.ru/index.php?showtopic=22264&st=500" target="_blank">krievu valodā lasāma foruma</a> bija iegūlusi jau sen. Un vakars pirms svētkiem bija ļoti piemērots, lai lērumu A4 formāta lapu salipinātu reāla lieluma piegrieztnē. Viens nesaplānots sestdienas vakars un šķībā džempera ideja bija realizējusies ērtas un pavasarīgi puķainas kleitas veidolā. Bija tikai 2 nelielas atkāpes no piegrieztnes - izlēmu par labu arī otrai piedurknei un pieliku padsmit cm garumam - mans svārku komforta garums ir tieši šāds. </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjsWw07pnT04AvoRqcHWBvC4CEY2veAHHE5-DByNCy6OUYWSNljPk4MkxAJ5AZafC0dYHb7WHnHYZ9Jc8HPnitA7TDWznMJWxCjKHmpqPpjGbIgEjTx-HGq7LsiFwPf_nrws_fQ4Z-oiIgW/s1600/IMG-20160328-WA0000.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjsWw07pnT04AvoRqcHWBvC4CEY2veAHHE5-DByNCy6OUYWSNljPk4MkxAJ5AZafC0dYHb7WHnHYZ9Jc8HPnitA7TDWznMJWxCjKHmpqPpjGbIgEjTx-HGq7LsiFwPf_nrws_fQ4Z-oiIgW/s320/IMG-20160328-WA0000.jpg" width="240" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfktt0KfIOXCziDHAOIQRhNg9TLuC6pvS5TPi6KpbaKfstHEVaxObju60lldueCBMFHn_OPG3V7MWwTIcAYlNVUDWVD6FwdO_tLCJo9j64pRV8tzUtQfHRXlJRicg9VAKVKEmKwUcv_bsY/s1600/IMG-20160328-WA0003.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfktt0KfIOXCziDHAOIQRhNg9TLuC6pvS5TPi6KpbaKfstHEVaxObju60lldueCBMFHn_OPG3V7MWwTIcAYlNVUDWVD6FwdO_tLCJo9j64pRV8tzUtQfHRXlJRicg9VAKVKEmKwUcv_bsY/s320/IMG-20160328-WA0003.jpg" width="240" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgd0yy2_isFzY7eOMsmHbWrLbrAdqo_ILMCrRBA8g5QGiko3jXRKSbij50dRkMZ8H7k75AnRaimG6xVZ1Ph5mTeWEwDG7e_9O19QNhQdk-7su02ZzQFzZlEEJBTBmu898hysWYWd6nBOolo/s1600/IMG-20160328-WA0001.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgd0yy2_isFzY7eOMsmHbWrLbrAdqo_ILMCrRBA8g5QGiko3jXRKSbij50dRkMZ8H7k75AnRaimG6xVZ1Ph5mTeWEwDG7e_9O19QNhQdk-7su02ZzQFzZlEEJBTBmu898hysWYWd6nBOolo/s320/IMG-20160328-WA0001.jpg" width="240" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-19891873744364171762016-03-21T23:54:00.001-07:002018-01-29T10:23:40.617-08:00pārsteigums ar pirmā slīcēna statusu<div style="text-align: justify;">
Domāju, spēlējos un eksperimentēju. Ilgi. Man pašai nebija tāda sajūta, ka manās mājās pietrūktu tieši viens groziņš, tādēļ ideja, ka tāds noteikti noderēs viņai, bija laikā - atkal varēju prātā ilgi izauklētu ideju realizēt. </div>
<div style="text-align: justify;">
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: right; margin-left: 1em; text-align: right;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPb8r18OxIx8iz1adA46j13eXB7j_1Y66jftXzxxMNi-96HJZIZeRjpzPtZ-hieBQ_krjANCypH-9-pki2WgHbkwKsBiHjYmG_ANN_cJeTMbmBl9WXoy3dRzaVW25SpHx3v0LxG9YzwOH5/s1600/20160202_110738.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; margin-bottom: 1em; margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" height="200" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPb8r18OxIx8iz1adA46j13eXB7j_1Y66jftXzxxMNi-96HJZIZeRjpzPtZ-hieBQ_krjANCypH-9-pki2WgHbkwKsBiHjYmG_ANN_cJeTMbmBl9WXoy3dRzaVW25SpHx3v0LxG9YzwOH5/s200/20160202_110738.jpg" width="112" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;">mazā papīra versija</td></tr>
</tbody></table>
<br />
Piegrieztni jau biju pārbaudījusi darbā ar mazu papīra versiju - tas pārliecināja, ka formu esmu izpratusi pareizi.<br />
<br />
<br />
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQuZcNWEfKLUbDmN8K_YUU2DfQVz4qlzhPqMphNjbgs2Ize_CyxrjMPsuhsPVnhFXXS1wJRKHCgBz4_qnz8IRzkMi7bWxNl59gJ6bXLAqBAVkt2g5TxZZGS6DiH4JwiPNzkK9yvoyXnPnS/s1600/20160206_154539.JPG" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQuZcNWEfKLUbDmN8K_YUU2DfQVz4qlzhPqMphNjbgs2Ize_CyxrjMPsuhsPVnhFXXS1wJRKHCgBz4_qnz8IRzkMi7bWxNl59gJ6bXLAqBAVkt2g5TxZZGS6DiH4JwiPNzkK9yvoyXnPnS/s320/20160206_154539.JPG" width="320" /></a>Lielāka piegrieztne ādas groziņam problēmas nesagādāja. Jaunas pārdomas radās par stūriem..... Man kā nelabojamai perfekcionistei - tām lietām, kuras palaižu plašajā pasaulē ir jābūt perfektām - bažas radīja stūri. Ļoti ļoti gribējās tādus akurātus un precīzus, bet nezināju kā. Domāju skaļi un mani sadzirdēja - vīrs pateica priekšā! Atlika tikai darīt.<br />
<br />
<br />
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2sqTO-aKtm_lX140xnT8iKisNKolktTd-_rz1vhBxMPsG-XZAjg8KFe2-IobjOscKWz1WGyvPFA1I8GJH61aQrYdhe6s2hAAq3vmjEHkBFaWJ3z79pg-3jEQu27YQc5ZRjU_VqWNDgF1k/s1600/20160206_154622.JPG" imageanchor="1" style="clear: right; display: inline; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em; text-align: center;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2sqTO-aKtm_lX140xnT8iKisNKolktTd-_rz1vhBxMPsG-XZAjg8KFe2-IobjOscKWz1WGyvPFA1I8GJH61aQrYdhe6s2hAAq3vmjEHkBFaWJ3z79pg-3jEQu27YQc5ZRjU_VqWNDgF1k/s320/20160206_154622.JPG" width="320" /></a>Tā, tas nu bija izdarīts. Bet kā gan dāvināsi tukšu grozu? Manā prātā ceļoja miljons domu - varbūt to, varbūt šito, un tik pat ātri, kā atnākušas pie manis idejas, klāt bija arī attaisnojumi, kādēļ šo vai to nē. Grūti, līdz vienojos ar sevi, ka garda tēja, končas un blociņš ar krāsainiem rakstāmajiem noder vienmēr. Pirmie, lai dzīvei piešķirtu kādu patīkamu noti, otrie - mūzas lidojuma piefiksēšanai. <br />
<br />
<br />
<br />
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: left; margin-right: 1em; text-align: left;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi5vmTMgD0oata2lSjMk997-xd0UCrtnvuPTszbF5-7XyvWtc2Qny6XW9s5wp_R8zbmTK6DmLENxhzSekLiFjo8Iq9__QXoqqN3zYbts2hCGMmv4Vtwp1gfcuXuPgZcMa3IzDYcM3CPcAh-/s1600/20160215_115656.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; margin-bottom: 1em; margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" height="112" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi5vmTMgD0oata2lSjMk997-xd0UCrtnvuPTszbF5-7XyvWtc2Qny6XW9s5wp_R8zbmTK6DmLENxhzSekLiFjo8Iq9__QXoqqN3zYbts2hCGMmv4Vtwp1gfcuXuPgZcMa3IzDYcM3CPcAh-/s200/20160215_115656.jpg" width="200" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;">Gatavs ceļojumam uz jaunajām mājām</td></tr>
</tbody></table>
Tālāk jau tikai pasts un atkal gaidīšanas svētki. Patiks? Nepatiks? Noderēs vai nē? Gaidīju ļoti pacietīgi. Un klusēju - nekur nevienam ne vārdiņa. Sagaidīju un smaidīju vēl pāris dienas! To sajūtu, kad ar katru šūnu jūti, ka saņēmējam patīk, novēlu izjust ikvienam!<br />
<br />
</div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-17172380461267744832016-03-16T10:36:00.000-07:002016-03-17T02:18:29.806-07:00mammis dodas ciemos<div style="text-align: justify;">
Šoreiz daudz un lieki nerunāšu, jo, šujot šo somu, izgāju cauri visiem manis tik ļoti ierastajiem darba posmiem - idejas izauklēšanai, materiālu atrašanai un pašam radīšanas procesam ar visiem tā pozitīvajiem un ne tik ļoti gribētajiem mirkļiem - bez īpašām atšķirībām no iepriekšējām reizēm. </div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
To, ka mamma grib doties ciemos pie draudzenes ar manis sarūpētu somu, man tika paziņots pietiekami laicīgi. Salīdzinoši ilgs laiks pagāja, līdz mēs abas varējām atrast kopīgi brīvu brīdi ādas un citu detaļu sameklēšanai. Bet, kad līdz Blaumaņielas pagrabam bijām tikušas, ar visu vajadzīgo bruņojušās, ārā no turienes iznācām jau pēc 30 minūtēm! Stāvējām pagalmā un abas bijām vieglā šokā - nevar būt, ka ir tik vienkārši :D Tas bija piektdienas vakars. Svētdienas pēcpusdienā jau bija atlicis vien krikumus sagatavot un sīkumus pabeigt. Krikumiem tika veltīti vēl divu darba dienu vakari - sajūta tāda it kā viss somas radīšanas process no vieniem krikumiem vien sastāvēja.<br />
<br />
Un tagad pļāpas pie malas, lai runā bildes!<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjDfybiU5k4AmYD-IZT5GyfWJVG517xKKaSM9lYKvttW-1h7CxZz4GmldlkWaczb50bbYNncrsOBXRsTF9WWQWFZ80T5Ruwx_oylKnwro2XzmCDF4YrJR-QV5geXsLkF-hDtsQBakiQlQ_a/s1600/IMG-20160316-WA0002.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjDfybiU5k4AmYD-IZT5GyfWJVG517xKKaSM9lYKvttW-1h7CxZz4GmldlkWaczb50bbYNncrsOBXRsTF9WWQWFZ80T5Ruwx_oylKnwro2XzmCDF4YrJR-QV5geXsLkF-hDtsQBakiQlQ_a/s320/IMG-20160316-WA0002.jpg" width="180" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoxoT7H1l31qlb_DxxM3YD9fG_mLvAE3tCYrb37TinGwGzq_uc7WM0gYjKX0HwMIxOZe-Jgmy3AguFWEGa18fzrYeQDR_Jazp8zoXuhgFro3ffZR2xmoPRtf_0aD-FxKvYOrdYaRiW-6Kv/s1600/IMG-20160316-WA0005.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgoxoT7H1l31qlb_DxxM3YD9fG_mLvAE3tCYrb37TinGwGzq_uc7WM0gYjKX0HwMIxOZe-Jgmy3AguFWEGa18fzrYeQDR_Jazp8zoXuhgFro3ffZR2xmoPRtf_0aD-FxKvYOrdYaRiW-6Kv/s320/IMG-20160316-WA0005.jpg" width="180" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyZYjwrIlVRFsWBCfyTth13BfYYSxjefGXhzRpIlaZyfHvxjILBwKupJTrohx5oy5RApnhvC7seF9nVK6LMtpkSkT_8taIW1Ed-6Xs7H72CYmgmPGAKYCuHcN0pOOu9JpnfFC7Z1HIoR67/s1600/IMG-20160316-WA0009.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"></a></div>
<a name='more'></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyZYjwrIlVRFsWBCfyTth13BfYYSxjefGXhzRpIlaZyfHvxjILBwKupJTrohx5oy5RApnhvC7seF9nVK6LMtpkSkT_8taIW1Ed-6Xs7H72CYmgmPGAKYCuHcN0pOOu9JpnfFC7Z1HIoR67/s1600/IMG-20160316-WA0009.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjyZYjwrIlVRFsWBCfyTth13BfYYSxjefGXhzRpIlaZyfHvxjILBwKupJTrohx5oy5RApnhvC7seF9nVK6LMtpkSkT_8taIW1Ed-6Xs7H72CYmgmPGAKYCuHcN0pOOu9JpnfFC7Z1HIoR67/s320/IMG-20160316-WA0009.jpg" width="180" /></a><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkPyPUYPqy-xf54Kw73m34CqR_27VDUBvtm_S5HpeKcMD40KUhoY3deLchzSwecPbaRBcNcg4fTMlWHXDZbQWhV0MaJsFrV36pb-RCngw-BH_qTVGtbLLnjNBHcWWXWTgZwuwrtMY4_InV/s1600/IMG-20160316-WA0003.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkPyPUYPqy-xf54Kw73m34CqR_27VDUBvtm_S5HpeKcMD40KUhoY3deLchzSwecPbaRBcNcg4fTMlWHXDZbQWhV0MaJsFrV36pb-RCngw-BH_qTVGtbLLnjNBHcWWXWTgZwuwrtMY4_InV/s320/IMG-20160316-WA0003.jpg" width="180" /></a><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjpmbCcKwZ_AwElaHdBeNiL7OpFBbgsWvUvs3tvLyaFiqywN0UsKc1V5G7miIx_qehHQnJKwhwE01MQBb_jY94l_ao5MY-fVwJgmuAZCg-bV9ZQYIzagylHHl3eUj3mz4NFwTklKC_OiRvk/s1600/IMG-20160316-WA0006.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjpmbCcKwZ_AwElaHdBeNiL7OpFBbgsWvUvs3tvLyaFiqywN0UsKc1V5G7miIx_qehHQnJKwhwE01MQBb_jY94l_ao5MY-fVwJgmuAZCg-bV9ZQYIzagylHHl3eUj3mz4NFwTklKC_OiRvk/s320/IMG-20160316-WA0006.jpg" width="180" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhiipyKUcKBTlEJedpT62U1UyGke42zsQWoW_4JS-T1CfNXR0IyRxJNKoXU0KTZElkbrc40IFCuX2h7-zJp9_5-LH1ml0woVOegWzhlOnZ-81K_gfnZOeSAv_apnmka-Q2qECEr87MPGP1J/s1600/IMG-20160316-WA0007.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhiipyKUcKBTlEJedpT62U1UyGke42zsQWoW_4JS-T1CfNXR0IyRxJNKoXU0KTZElkbrc40IFCuX2h7-zJp9_5-LH1ml0woVOegWzhlOnZ-81K_gfnZOeSAv_apnmka-Q2qECEr87MPGP1J/s320/IMG-20160316-WA0007.jpg" width="320" /></a></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
Secinājumi? Mamma paziņoja, ka šī soma viņai patik tik ļoti, ka būšot pat žēl dāvināt projām. Savukārt es saku paldies lieliskajai Innai par iedvesmu, kuru smeļos, skatoties uz viņas <a href="https://www.facebook.com/Inna-Kopica-My-passion-882613025189082/?fref=nf" target="_blank">meistardarbiem</a>. </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
Un atkal ir iestājusies ko-man-tagad-darīt sajūta. Bet tas uz labu ;)</div>
<br />
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com5tag:blogger.com,1999:blog-1031345801547188006.post-79010897030731437692016-02-29T11:51:00.000-08:002016-02-29T12:22:30.473-08:00kaut kas man pašai<div style="text-align: justify;">
Biju izlēmusi šo dienu pavadīt pavisam laiski - ar kafijas krūzi vienā un TV pulti otrā rokā. Un arī džeki šo plānu akceptēja, dodoties uz laukiem baudīt pavasari. Viena filma un iemīļotā kulinārijas šova viena sērija - tieši tik ilgi man pietika pacietības laiskoties! Līdz pēkšņi sapratu, ka vakara gājienam uz koncertu pietrūkst maza, eleganta somiņa...</div>
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div style="text-align: justify;">
Kā vienmēr, arī šī projekta ideja bija jau galvā izauklēta, par materiālu tiks izmantoti ādas pārpalikumi no <a href="http://fridasdarbnica.blogspot.com/2016/01/kad-izveli-nosaka-krasa.html" target="_blank">lielās, skaistās, sarkanās somas</a> radīšanas.... Arī piegrieztne jau sen bija uzzīmēta.... Sākotnēji domāju, ka šūšu pavisam vienkāršo, Great British Sewing Bee TV šova tiesneses radīto "<a href="http://www.bbc.co.uk/programmes/p01vflr2" target="_blank">aploksni ar rāvējslēdzēju</a>".... Krājumos esošie rāvējslēdzēji neatbilda manai vīzijai, tādēļ fiksi pārorientējos uz magnētiņa aizdari... </div>
<div style="text-align: justify;">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj3LmzLKtMTLNwUdWKW_WNH2dfc0MmV2m9XbrmWTAcXm12-AowXCqnCqLSGmrAQ2QDzqS2G4LMMwnZRRjnmOzNfkJNp3sksIizdA2RUo4JgKNS3VUmjYsDPNHaiosx8FejBtSdiONt0Dihx/s1600/20160229_212551.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj3LmzLKtMTLNwUdWKW_WNH2dfc0MmV2m9XbrmWTAcXm12-AowXCqnCqLSGmrAQ2QDzqS2G4LMMwnZRRjnmOzNfkJNp3sksIizdA2RUo4JgKNS3VUmjYsDPNHaiosx8FejBtSdiONt0Dihx/s320/20160229_212551.JPG" width="180" /></a> <a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyLiPjaYdT1Xlx9ww4QcHVGh195DnMz9uDDei4hFTSjlBi2YDiEyo9qsRTZRny2nH-5vUOA2L_ey2QXYY__NjHY3ge1KY3_DvgzmwhvWjCqs6spRGkHRYQb-jbipmfoKyvoFe4rSQJXY7k/s1600/20160229_212654.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyLiPjaYdT1Xlx9ww4QcHVGh195DnMz9uDDei4hFTSjlBi2YDiEyo9qsRTZRny2nH-5vUOA2L_ey2QXYY__NjHY3ge1KY3_DvgzmwhvWjCqs6spRGkHRYQb-jbipmfoKyvoFe4rSQJXY7k/s320/20160229_212654.JPG" width="320" /></a></div>
<br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0nqgWByqDav5rLfFl4colAtgcIMexGZSNoFPXJWyo14v4N8N6yw3qrHf_632eeixz3v0Io6CQjnO9IXm_ukzoiW9qCXx0nTwX-VlHHMznC3_kbTnOzxX9bR8asQS4pOeazRp4QgzJ8NIE/s1600/20160229_212707.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" height="180" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh0nqgWByqDav5rLfFl4colAtgcIMexGZSNoFPXJWyo14v4N8N6yw3qrHf_632eeixz3v0Io6CQjnO9IXm_ukzoiW9qCXx0nTwX-VlHHMznC3_kbTnOzxX9bR8asQS4pOeazRp4QgzJ8NIE/s320/20160229_212707.JPG" width="320" /></a></div>
<div style="text-align: center;">
Pāris stundu darbs, viena nolauzta adata un uz koncerta apmeklējuma randiņu varēju doties ar jaunu somiņu! </div>
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
<br /></div>
Laurahttp://www.blogger.com/profile/07255161253060758476noreply@blogger.com0