Tad, kad biju saēdusies drosmi un nokaitināta par veikalu piedāvājuma - cenas attiecību, izlēmu, ka pidžamas puikām šūšu pati - audumu lielveikalā atradu piemērotu trikotāžu, no esošas pidžamas pārzīmēju piegrieztni un ķēros pie darba. Ar pirmo biju puslīdz apmierināta es pati, savukārt laimīgais valkātājs no tās šķirties negribēja nemaz. Protams, uzreiz ieslēdzās otra "signalizācija" - arī gribot! Tā nu jau gandrīz 4 gadus visiem labi pazīstamajā audumu lielveikalā medīju puišu gaumei daudz maz atbilstošu trikotāžu, lai laiku pa laikam atjaunotu pidžamu krājumus. Bija pienākusi kārtējā reize darbu sarakstā iekļaut puišu pidžamas.
Lielajam puikam šoreiz
tika flaneļa pidžama, jo tāds bija viņa sapnis kopš laika, kad mazais veikalā izvēlējās sev tādu siltu, mīkstu un rūtainu audumu pidžamai. Izvēloties audumu no flaneļa kastes, šķita, ka būs pietiekami, bet piegriežot nācās secināt, ka jāpieaicina būs radošais gars - piedurknēm pietrūka. Tām tika noziedots viens tēta Tkrekls, kurš labi piestāvēja pie zaļajām Simsonu Barta galvām auduma apdrukā.
Mazajam šoreiz ierastā trikotāža ar lidmašīnām. Kā ierasts, iepriekšējās pidžamas piegrieztnei pieliku platākas vīļu tiesas un pagarināju detaļas vajadzīgajos virzienos. Viena vakara stunda tika veltīta piegriešanai, nākamajā - pāris stundas pie overloka. Un darbiņš padarīts - džekiem jaunas pidžamas gatavas!
Savukārt pati lielākā pateicība laikam ir bērnu nepacietība, kuras vadīti viņi procesa vidū pienāk man pa brītiņam pajautāt - mamm, šovakar būs gatavs? Un rādās, ka būšu ieguvusi vēl vienu klientu - tagad arī tētim vajag pidžamu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru