otrdiena, 2016. gada 29. marts

patīrīt šķūnīti

Īsti pavasarīgs virsraksts, vai ne? Manā gadījumā šķūnītis ir vieta, kur glabāju savus mirkļa vājības brīžos iepriktos audumus. Turpat nonāk arī "kaut kas vēl sanāks" kategorijas atgriezumi. Šajās brīvdienās zvaigznes sakrita tā, ka pavasara tīrīšanas (ārā mešanas) vietā, šķūnīša krājumi tika pārvērsti divos lietderīgos izstrādājumos - es tiku pie kleitas, savukārt kāda maza dāma pie jaunas somiņas.

To trikotāžu toreiz nopirku puķu pēc - patika, pat ļoti. Nopirku un noliku. Atcerējos vien tad, kad kārtējo reizi šķūnītī meklēju ko citu. Konkrētas idejas man nebija līdz pagājušajai ceturtdienai. Tad sagribēju sev vienu šķību džemperi. Piegrieztne manos krājumos no krievu valodā lasāma foruma bija iegūlusi jau sen. Un vakars pirms svētkiem bija ļoti piemērots, lai lērumu A4 formāta lapu salipinātu reāla lieluma piegrieztnē. Viens nesaplānots sestdienas vakars un šķībā džempera ideja bija realizējusies ērtas un pavasarīgi puķainas kleitas veidolā. Bija tikai 2 nelielas atkāpes no piegrieztnes - izlēmu par labu arī otrai piedurknei un pieliku padsmit cm garumam - mans svārku komforta garums ir tieši šāds. 
 
 



pirmdiena, 2016. gada 21. marts

pārsteigums ar pirmā slīcēna statusu

Domāju, spēlējos un eksperimentēju. Ilgi. Man pašai nebija tāda sajūta, ka manās mājās pietrūktu tieši viens groziņš, tādēļ ideja, ka tāds noteikti noderēs viņai, bija laikā - atkal varēju prātā ilgi izauklētu ideju realizēt. 
mazā papīra versija

Piegrieztni jau biju pārbaudījusi darbā ar mazu papīra versiju - tas pārliecināja, ka formu esmu izpratusi pareizi.


Lielāka piegrieztne ādas groziņam problēmas nesagādāja. Jaunas pārdomas radās par stūriem..... Man kā nelabojamai perfekcionistei - tām lietām, kuras palaižu plašajā pasaulē ir jābūt perfektām - bažas radīja stūri. Ļoti ļoti gribējās tādus akurātus un precīzus, bet nezināju kā. Domāju skaļi un mani sadzirdēja - vīrs pateica priekšā! Atlika tikai darīt.


Tā, tas nu bija izdarīts. Bet kā gan dāvināsi tukšu grozu? Manā prātā ceļoja miljons domu - varbūt to, varbūt šito, un tik pat ātri, kā atnākušas pie manis idejas, klāt bija arī attaisnojumi, kādēļ šo vai to nē. Grūti, līdz vienojos ar sevi, ka garda tēja, končas un blociņš ar krāsainiem rakstāmajiem noder vienmēr. Pirmie, lai dzīvei piešķirtu kādu patīkamu noti, otrie - mūzas lidojuma piefiksēšanai.



Gatavs ceļojumam uz jaunajām mājām
Tālāk jau tikai pasts un atkal gaidīšanas svētki. Patiks? Nepatiks? Noderēs vai nē?  Gaidīju ļoti pacietīgi. Un klusēju - nekur nevienam ne vārdiņa. Sagaidīju un smaidīju vēl pāris dienas! To sajūtu, kad ar katru šūnu jūti, ka saņēmējam patīk, novēlu izjust ikvienam!

  

trešdiena, 2016. gada 16. marts

mammis dodas ciemos

Šoreiz daudz un lieki nerunāšu, jo, šujot šo somu, izgāju cauri visiem manis tik ļoti ierastajiem darba posmiem - idejas izauklēšanai, materiālu atrašanai un pašam radīšanas procesam ar visiem tā pozitīvajiem un ne tik ļoti gribētajiem mirkļiem - bez īpašām atšķirībām no iepriekšējām reizēm. 

To, ka mamma grib doties ciemos pie draudzenes ar manis sarūpētu somu, man tika paziņots pietiekami laicīgi. Salīdzinoši ilgs laiks pagāja, līdz mēs abas varējām atrast kopīgi brīvu brīdi ādas un citu detaļu sameklēšanai. Bet, kad līdz Blaumaņielas pagrabam bijām tikušas, ar visu vajadzīgo bruņojušās, ārā no turienes iznācām jau pēc 30 minūtēm! Stāvējām pagalmā un abas bijām vieglā šokā - nevar būt, ka ir tik vienkārši :D Tas bija piektdienas vakars. Svētdienas pēcpusdienā jau bija atlicis vien krikumus sagatavot un sīkumus pabeigt. Krikumiem tika veltīti vēl divu darba dienu vakari - sajūta tāda it kā viss somas radīšanas process  no vieniem krikumiem vien sastāvēja.

Un tagad pļāpas pie malas, lai runā bildes!