patīrīt šķūnīti

Īsti pavasarīgs virsraksts, vai ne? Manā gadījumā šķūnītis ir vieta, kur glabāju savus mirkļa vājības brīžos iepriktos audumus. Turpat nonāk arī "kaut kas vēl sanāks" kategorijas atgriezumi. Šajās brīvdienās zvaigznes sakrita tā, ka pavasara tīrīšanas (ārā mešanas) vietā, šķūnīša krājumi tika pārvērsti divos lietderīgos izstrādājumos - es tiku pie kleitas, savukārt kāda maza dāma pie jaunas somiņas.

To trikotāžu toreiz nopirku puķu pēc - patika, pat ļoti. Nopirku un noliku. Atcerējos vien tad, kad kārtējo reizi šķūnītī meklēju ko citu. Konkrētas idejas man nebija līdz pagājušajai ceturtdienai. Tad sagribēju sev vienu šķību džemperi. Piegrieztne manos krājumos no krievu valodā lasāma foruma bija iegūlusi jau sen. Un vakars pirms svētkiem bija ļoti piemērots, lai lērumu A4 formāta lapu salipinātu reāla lieluma piegrieztnē. Viens nesaplānots sestdienas vakars un šķībā džempera ideja bija realizējusies ērtas un pavasarīgi puķainas kleitas veidolā. Bija tikai 2 nelielas atkāpes no piegrieztnes - izlēmu par labu arī otrai piedurknei un pieliku padsmit cm garumam - mans svārku komforta garums ir tieši šāds. 

 

 

pārsteigums ar pirmā slīcēna statusu

Domāju, spēlējos un eksperimentēju. Ilgi. Man pašai nebija tāda sajūta, ka manās mājās pietrūktu tieši viens groziņš, tādēļ ideja, ka tāds noteikti noderēs viņai, bija laikā - atkal varēju prātā ilgi izauklētu ideju realizēt. 

mazā papīra versija

Piegrieztni jau biju pārbaudījusi darbā ar mazu papīra versiju - tas pārliecināja, ka formu esmu izpratusi pareizi.


Lielāka piegrieztne ādas groziņam problēmas nesagādāja. Jaunas pārdomas radās par stūriem..... Man kā nelabojamai perfekcionistei - tām lietām, kuras palaižu plašajā pasaulē ir jābūt perfektām - bažas radīja stūri. Ļoti ļoti gribējās tādus akurātus un precīzus, bet nezināju kā. Domāju skaļi un mani sadzirdēja - vīrs pateica priekšā! Atlika tikai darīt.


Tā, tas nu bija izdarīts. Bet kā gan dāvināsi tukšu grozu? Manā prātā ceļoja miljons domu - varbūt to, varbūt šito, un tik pat ātri, kā atnākušas pie manis idejas, klāt bija arī attaisnojumi, kādēļ šo vai to nē. Grūti, līdz vienojos ar sevi, ka garda tēja, končas un blociņš ar krāsainiem rakstāmajiem noder vienmēr. Pirmie, lai dzīvei piešķirtu kādu patīkamu noti, otrie - mūzas lidojuma piefiksēšanai.

Gatavs ceļojumam uz jaunajām mājām

Tālāk jau tikai pasts un atkal gaidīšanas svētki. Patiks? Nepatiks? Noderēs vai nē?  Gaidīju ļoti pacietīgi. Un klusēju - nekur nevienam ne vārdiņa. Sagaidīju un smaidīju vēl pāris dienas! To sajūtu, kad ar katru šūnu jūti, ka saņēmējam patīk, novēlu izjust ikvienam!

  

mammis dodas ciemos

Šoreiz daudz un lieki nerunāšu, jo, šujot šo somu, izgāju cauri visiem manis tik ļoti ierastajiem darba posmiem - idejas izauklēšanai, materiālu atrašanai un pašam radīšanas procesam ar visiem tā pozitīvajiem un ne tik ļoti gribētajiem mirkļiem - bez īpašām atšķirībām no iepriekšējām reizēm. 

To, ka mamma grib doties ciemos pie draudzenes ar manis sarūpētu somu, man tika paziņots pietiekami laicīgi. Salīdzinoši ilgs laiks pagāja, līdz mēs abas varējām atrast kopīgi brīvu brīdi ādas un citu detaļu sameklēšanai. Bet, kad līdz Blaumaņielas pagrabam bijām tikušas, ar visu vajadzīgo bruņojušās, ārā no turienes iznācām jau pēc 30 minūtēm! Stāvējām pagalmā un abas bijām vieglā šokā - nevar būt, ka ir tik vienkārši :D Tas bija piektdienas vakars. Svētdienas pēcpusdienā jau bija atlicis vien krikumus sagatavot un sīkumus pabeigt. Krikumiem tika veltīti vēl divu darba dienu vakari - sajūta tāda it kā viss somas radīšanas process  no vieniem krikumiem vien sastāvēja.

Un tagad pļāpas pie malas, lai runā bildes!

 

kaut kas man pašai

Biju izlēmusi šo dienu pavadīt pavisam laiski - ar kafijas krūzi vienā un TV pulti otrā rokā. Un arī džeki šo plānu akceptēja, dodoties uz laukiem baudīt pavasari. Viena filma un iemīļotā kulinārijas šova viena sērija - tieši tik ilgi man pietika pacietības laiskoties! Līdz pēkšņi sapratu, ka vakara gājienam uz koncertu pietrūkst maza, eleganta somiņa...

Kā vienmēr, arī šī projekta ideja bija jau galvā izauklēta, par materiālu tiks izmantoti ādas pārpalikumi no lielās, skaistās, sarkanās somas radīšanas.... Arī piegrieztne jau sen bija uzzīmēta.... Sākotnēji domāju, ka šūšu pavisam vienkāršo, Great British Sewing Bee TV šova tiesneses radīto "aploksni ar rāvējslēdzēju".... Krājumos esošie rāvējslēdzēji neatbilda manai vīzijai, tādēļ fiksi pārorientējos uz magnētiņa aizdari... 

  

Pāris stundu darbs, viena nolauzta adata un uz koncerta apmeklējuma randiņu varēju doties ar jaunu somiņu! 

neprāts

Laikā, kad tehnoloģiju jaunumi ērtākai dažādu darbu darīšanai ir pārpildījuši pasauli, es atgriezos akmens laikmetā - plāna auduma malu apstrādei nemeklēju tehnoloģiju vienkāršākai dzīvei, bet ķēros pie adatas un diega. Traka, vai ne?

Jaunākā dēla dejošanas grupas puišu vecāku vidū jau sen virmoja gaisā doma par to, ka ir nepieciešams sarūpēt pašiem savus lakatiņus, lai pirms katra koncerta nav jāzīlē kafijas biezumos - visiem pietiks vai kāds atkal atšķirsies? Saskaņojusi vēlamo audumu toni ar grupas vecāko, iepirku audumu. Izmēģinājusi savas šujamtehnikas piedāvātās iespējas, secināju, ka klasisko vīli ar šujmašīnu varētu šūt, bet overloks ir jāaizmirst. Tad, kad atcerējos par vienkāršu, bet ārkārtīgi elegantu variantu, malas apdarei ar rokām, šujmašīnas piedāvājums tika nolikts malā. Tā kā neesmu saglabājusi bildi, no kuras tehniku iemācījos, labošos, zemāk ievietojot foto ar aprakstiem. 

 
Nogludina apmēram 5-7mm platu malu

Veidojot zigzagus ar diegu, šuj apmēram 3-5 cm garu gabalu - aizķerot aiz dažiem diegiem auduma locījuma vietā un gar griezuma malu audumā

  

 

Pieturot audumu ar vienu roku, ar otru savelk diegu, liekot maliņai smuki aizlocīties. Savilkto vīli izlīdzina. Procesu atkārto, līdz visas malas smukas un akurātas! 

Kādā brīdī, kad sapratu, ka process uz priekšu virzās ārkārtīgi lēni, stresa nomākta ķēros pie šujmašīnas. Tālāk par 2 šallītēm netiku. Ātrāk bija, bet nervus prasīja daudz vairāk kā šujot ar rokām, īpaši jau stūros! Izdzinu steigu no galvas un procesam pievērsos kā pamatīgai meditācijai - ar kaifu līdz rezultātam, kas pašai patīk!

To, ka būtu nepieciešams atsevišķi nofotografēt sapucētu dancotāju, šoreiz neiedomājos. Varu piedāvāt vien izgriezumu no telefonbildes, kura tapa brīdī, kad notika intervija televīzijai.