svētdiena, 2014. gada 3. augusts

kad dāvanā ir tikai bumba

Parasti cilvēki, zinot ka jādodas ciemos, sagādā dāvanu, parūpējas par atbilstošu iesaiņojumu un tad bez krenķiem dodas sveikt gaviļnieku. Es šādi nemāku! Un nemaz nezinu, tas ir labi vai slikti. Tikai ārkārtīgi retas reizes un arī tad bieži vien vīra pierunāta, dāvanas iesaiņojumu gādāju bodē.
Šoreiz, gatavojoties apsveikt draugu puiku, izlēmām, ka necentīsiemies meklēt kaut ko no rotaļlietām, jo mums nav ne mazākās nojautas par to, kas viņa mantu kastē jau ir. Izlēmām par labāko, kas vien puikam var būt - bumbu. 
Jau izejot no sporta preču bodes, man bija skaidrs, ka dāvanu maisiņš klasiskais iesaiņojumam nebūs. Pārmalusi prātā savus "kāmja krājumus", sapratu, ka iesaiņojums šoreiz būs soma, lai puika pats to bumbu var nest!  Mani puiši tika izsūtīti velo braucienā pa pludmali, lai man ir miers mājās un līdz izbraukšanai uz jubileju viss būtu gatavs. Tā nu man sanāca patīkami darbīgs rīts un lieliska dāvana! 




Un jau pēc tam izrādījās, ka lielāka izmēra soma - tāda kā šī - jubilāra vecākiem bija ierakstīta vajadzīgo lietu sarakstā!