apsēstība

Bija trīs fices ļoti sen iegādātas Ogres trikotāžas bukle dzijas knapi zaļā krāsā. Kopš apņēmos krājumus nepapildināt, pirms nav kaut kas no tiem izmantots, šis senais pirkums ik pa brītiņam nozibēja gar acīm. Izmantošanai tīrā veidā ideju nebija nemaz. Pirmais mēģinājums pielasīt citas dzijas acij tīkamam rezultātam beidzās bez rezultāta. Fices jau bija pārceļojušas uz maisu, kur salieku to, kas jānogādā labdarības veikalam. Dienā, kad darbi veda uz pilsētas otru pusi, prātā pazibēja doma, ka mājupceļā varu iegriezties vēl vienā bodē, pamēģināt vēlreiz piemeklēt kompāniju šai dzijai. Otrais piegājiens bija veiksmīgs - izdevās salikt komplektu, ātrai adīšanai (adīšanai ar resnām adatām 😁), kas neapēd buklētās dzijas burvību.... 

Doma, ko adīt, līdz galam skaidra nebija, bet bija zināms virziens - tam jābūt džemperim bez vīlēm! Kādu laika sprīdi pavadīju ravelry.com plašumos, līdz mana izvēle krita par labu šādam džemperim.  Un tad sākās apsēstība - sākumā gribējās ātrāk tikt uz priekšu, jo ļoti patika tehnika, kā ar katru pieaudzējuma rindu pīnes paliek lielākas. Kad nodalīju piedurknes, metos baudīt taisnā gabala maratonu. Pēc pāris uzlaikošanām sapratu, ka izvēlētā dziju kombinācija ir tik silta un aukstumu aizturoša, ka gribu dabūt gatavu iespējami ātrāk, lai pasargātu sevi no normatīvu diktētās telpu temperatūras izraisītās drebināšanās mājās un darbā... Citi darbi un rokdarbi pacietīgi gaidīja rindā 😆

Uzadījās ātri, valkājas čakli - laikapstākļi un gaisa temperatūra aizvadītajā ziemā bija tieši laikā, lai teju ik pārdienas roka pastieptos pēc šī džempera!  Bilžu skaits gaužām pieticīgs - tieši viena, fotografēta uzreiz pēc pēdējā diega gala paslēpšanas.