divi ar astīti metri tamborētas mežģīnes

 Arī šajā reizē viss bija tāpat kā daudzos citos manos projektos - sarunājām sen, tapa gandrīz par vēlu. Vienīgā atšķirība bija tā, ka šī projekta realizācijai netika noteikts nekāds konkrētam gadam piesaistīts termiņš. Solījums - uzdāvināšu tev dzimšanas dienā - bija drīzāk kā nekonkrēts atskaites punkts man pašai, ne saņēmējai. 

Kopš TĀS sarunas biju paspējusi iestāties, mācīties un pabeigt tehnikumu, pārdzīvot pandēmiju un piedzīvot vēl viskautko. Kad saņēmām ielūgumu uz pusgadsimta jubileju, man nebija divu domu - ir pēdējais laiks realizēt to, ko reiz biju solījusi... 

bez aizķeršanās

To, ka viņai šogad būs 12.klases izlaidums, es zināju. Kā nonācām līdz tam, ka es šūšu kleitu, precīzi aprakstīt nevarēšu. Iespējams, kādā sarunā dēlam būšu minējusi - ja ar gatavas meklējumiem galīgi nevedas, varu uzšūt. Tikai jāsaprot, ko! 

 

pie visa vainīgas atlaides

Tā precīzi vairs neatceros, kurā 2021.gada brīdī manā prātā tapa šī apņemšanās, ka neko klāt nedrīkstu pirkt, pirms neesmu izmantojusi kaut ko no jau krājumā esošā. Skaidrs ir viens - tā noteikti nebija ierastā gada pirmā diena, bet gan cita diena kaut kad vēlāk. Ikreiz, kad prāts sāka rēķināt, ko no šī vai tā varētu uzdarināt, pie sevis atkārtoju, ka man neko nevajag, man visa kā ir gana. Ar atsevišķiem izņēmumiem decembra otrajā pusē, šo apņemšanos izdevās ievērot. Tomēr šis ir stāsts par nespēju turēties pretī...

pieauguša cilvēka piedzīvojumi tehnikumā

Tāds neierasti kluss ir izvērties šis rudens. Bērni atgriezušies skolas solos, vīrs turpina darbu, strādājot no mājām, bet es mācos dzīvot "parastajā" pieauguša cilvēka ritmā. Pēdējie divi mācību gadi man bija izaicinājumu pilni - savu ierasto darba rutīnu biju nolēmusi papildināt ar pilna laika mācībām tehnikumā. Tagad diploms ir kabatā, bet kārtīgai pabeigta darba sajūtai pietrūkst vien šī pieredzes, emociju un pārdomu apkopojuma.

Nojauta, intuīcija un nekādas saprašanas...

... jeb tautas valodā runājot - čujs, ņuhs un nekādas poņas

 Maisam gals ir vaļā - no neviena džempera kopš skolas rokdarbu uzdevumu laikiem, līdz ceturtajam reglānam kopš marta vidus. Un padomā ir vēl vairāki.  Uzadījusi divus džemperus pēc IrbeKnits meistarklases parauga, pabeigusi pirms vairāk kā gada iesāktu smalkas dzijas džemperi ar skaista mežģīņraksta teili (reglāns no apakšas), sajutos varoša adīt izsapņoto jaku no dzijas visās varavīksnes krāsās, ko pirms pāris gadiem saņēmu Ziemassvētkos.