Tā nu ir sanācis, ka džemperis ir tas apģērbs, kura radīšanai adot, man ir pietrūcis pacietības. Tie daži, kas tapa skolas laikā kā mācību uzdevumi, man palikuši atmiņā kā pārbaudījums - ja ar vienu rumpja detaļu vēl tiku galā pirmās sajūsmas emociju vadīta, tad otra jau tapa lēnāk, bet piedurknes ar pierunāšanu. Par sašūšanu nerunāsim. Tā nu es šo apģērba gabalu radīšanu biju izslēgusi no sava iespējamo darbu saraksta. Bet tas man neliedza skatīties bildes ar citu dāmu rokdarbiem, iepirkt kādu dzijas šķeteri kāmja krājumiem, soctīklos piesekot dažam labam rokdarbnieces profilam un nepārstāt sapņot😇.