otrdiena, 2015. gada 24. marts

ilgi meklētais pārsteigums

Mums sievietēm, bet domājams ne tikai mums, ir lietas, kuras ir šķietami neaizvietojamas. Mīļākā soma, ērtākās kurpes, vislabākā kosmētika un tā sarakstu varētu turpināt nepārtraukti. Un tad, kad šai lietai pienāk loģisks gals, mēdz iestāties mērena panika vai vismaz riebums pret alternatīviem priekšmetiem. Kāda pieņem alternatīvu un dzīvo mierīgi tālāk, kāda spītīgi turas pie sava un meklē identisku aizstājēju. Meklēšanas procesā tiek iesaistīts tuvākais cilvēks, bet process ir nebeidzams, jo labi zinām, ka divi identiski priekšmeti nemēdz būt. 
Un tad, kā gaisma tuneļa galā bez rezultāta nobrauktajiem kilometriem, daudzajām veikalos pavadītajām stundām, strīdiem un ķīviņiem uzrodas brāļa sieva (es), kurai ir nepieciešams savest kārtībā šujmašīnu - šujmašīnu, kas var pielikt punktu bezgalīgajiem braucieniem pa bodēm, pazaudētajam laikam un nervu šūnām. Vajadzēja vien manai motivēšanai atrast pareizos tekstus un process varēja sākties.
Stāsts ir par ļoti mīļu somu, kuras mūžs bija beidzies, bet veikalnieki nebija pamanījušies iepirkt tieši tādu modeli. Un man laikam arī tas aiztaupīja kaudzīti nervu šūnu, jo bija jāuztaisa tikai kopija. Spiegu pastāstiņu cienīgas epizodes, vīrieša sūtīšana uz šūšanas materiālu bodēm, n-tās sazvanīšanās, kur sarunas sākumā ir jautājums: "Vari runāt?", un beigu beigās arī elektriķu darba tehnoloģiju pielietošana ir tas, kā varu raksturot somas tapšanas procesu.
 

 


Telefona zvans no laimīgās saņēmējas - kur dzirdi sajūsmu ik vārdā un paldies katra vārda galā. Jautājumu virknes un sajūsmas radītas klusuma pauzes mijās nepārtraukti. Mans nopelns ir somas kopija, bet vēl viens ordenis par izdomu ir jāpiešķir pasūtītājam, kurš ar viņas mīļo somu padusē ir gājis iznest atkritumus un atnācis pie manis, lai varu visu izpētīt, ir iepazinies un izveidojis lielisku kontaktu ar visu šujamveikalu, uz kuriem viņu sūtīju, pārdevējām, palīdzēja meklēt tehniskus risinājumus vietām, kur man nebija ideju kā to lai dabū gatavu un krita man uz nerva 2 nedēļu garumā, līdz saņēma kāroto pārsteigumu.
Dienā, kad atdevu gatavo somu, šķita - viss, ādu kādu brīdi nešūšu! Kā jums šķiet, kas ir nākamais priekšmets, kurš manā darbnīcā tapa? :)




Nav komentāru: