otrdiena, 2022. gada 5. jūlijs

bez aizķeršanās

To, ka viņai šogad būs 12.klases izlaidums, es zināju. Kā nonācām līdz tam, ka es šūšu kleitu, precīzi aprakstīt nevarēšu. Iespējams, kādā sarunā dēlam būšu minējusi - ja ar gatavas meklējumiem galīgi nevedas, varu uzšūt. Tikai jāsaprot, ko! 

 

pirmdiena, 2022. gada 3. janvāris

pie visa vainīgas atlaides

Tā precīzi vairs neatceros, kurā 2021.gada brīdī manā prātā tapa šī apņemšanās, ka neko klāt nedrīkstu pirkt, pirms neesmu izmantojusi kaut ko no jau krājumā esošā. Skaidrs ir viens - tā noteikti nebija ierastā gada pirmā diena, bet gan cita diena kaut kad vēlāk. Ikreiz, kad prāts sāka rēķināt, ko no šī vai tā varētu uzdarināt, pie sevis atkārtoju, ka man neko nevajag, man visa kā ir gana. Ar atsevišķiem izņēmumiem decembra otrajā pusē, šo apņemšanos izdevās ievērot. Tomēr šis ir stāsts par nespēju turēties pretī...

trešdiena, 2021. gada 1. decembris

pieauguša cilvēka piedzīvojumi tehnikumā

Tāds neierasti kluss ir izvērties šis rudens. Bērni atgriezušies skolas solos, vīrs turpina darbu, strādājot no mājām, bet es mācos dzīvot "parastajā" pieauguša cilvēka ritmā. Pēdējie divi mācību gadi man bija izaicinājumu pilni - savu ierasto darba rutīnu biju nolēmusi papildināt ar pilna laika mācībām tehnikumā. Tagad diploms ir kabatā, bet kārtīgai pabeigta darba sajūtai pietrūkst vien šī pieredzes, emociju un pārdomu apkopojuma.

pirmdiena, 2020. gada 17. augusts

Nojauta, intuīcija un nekādas saprašanas...

... jeb tautas valodā runājot - čujs, ņuhs un nekādas poņas


 Maisam gals ir vaļā - no neviena džempera kopš skolas rokdarbu uzdevumu laikiem, līdz ceturtajam reglānam kopš marta vidus. Un padomā ir vēl vairāki.  Uzadījusi divus džemperus pēc IrbeKnits meistarklases parauga, pabeigusi pirms vairāk kā gada iesāktu smalkas dzijas džemperi ar skaista mežģīņraksta teili (reglāns no apakšas), sajutos varoša adīt izsapņoto jaku no dzijas visās varavīksnes krāsās, ko pirms pāris gadiem saņēmu Ziemassvētkos.

piektdiena, 2020. gada 10. aprīlis

pūkains mākonis pavasarim

Tā nu ir sanācis, ka džemperis ir tas apģērbs, kura radīšanai adot, man ir pietrūcis pacietības. Tie daži, kas tapa skolas laikā kā mācību uzdevumi, man palikuši atmiņā kā pārbaudījums - ja ar vienu rumpja detaļu vēl tiku galā pirmās sajūsmas emociju vadīta, tad otra jau tapa lēnāk, bet piedurknes ar pierunāšanu.  Par sašūšanu nerunāsim. Tā nu es šo apģērba gabalu radīšanu biju izslēgusi no sava iespējamo darbu saraksta. Bet tas man neliedza skatīties bildes ar citu dāmu rokdarbiem, iepirkt kādu dzijas šķeteri kāmja krājumiem, soctīklos piesekot dažam labam rokdarbnieces profilam un nepārstāt sapņot😇.