mēbele ilgam laikam

Pirms daudziem gadiem, kad kā zaļš iemīlējies gurķis ienācu sava vīra ģimenē, ļoti daudzas lietas sāku apgūt no jauna un ar zināmu izbrīnu skatījos uz dažādiem vīriešcilvēku paštaisītiem priekšmetiem.Viens no tiem bija gludināmais dēlis, kurš tobrīd man šķita ārkārtīgi smags un neērts.

Kopš  tā laika ir pagājuši padsmit ar astīti gadi, un nu jau esam no kopīgā mitekļa pārvākušies uz savu. Gandrīz 8 gadu laikā, kopš dzīvojam savā dzīvoklī, esam nomainījuši 3 pirktos gludināmos dēļus. Opīšu mājās joprojām tiek lietots tas pats "smagais un neērtais" gludināmais dēlis...  Ņemot vērā manu pēdējā laika aizraušanos ar šūšanu, dzīve bez normāla gludināmā dēļa bija sākusi palikt kaitinoša. Pēdējais nopirktais nebija slikts, bet dažu detaļu izturība lika par sevi bieži manīt. Man daudz nevajag - kamēr uz kājām nekrīt un gludekļa svaru tur, varu arī gludināt, tādēļ īsti laikam nemaz par jaunu mēbeli sapņot nebiju sākusi. 

Bet vīrs problēmu bija pamanījis un par manu vajadzību pastāstījis saviem vecākiem. Un pavisam nesen es saņēmu ziņu, ka mēbele ir gatava! Vajag vien apvilkt!

Šādam īpašam gadījumam par godu nolēmu, ka jāiegādājas speciāls audums gludināmajiem dēļiem, par kuru biju pa ausu galam dzirdējusi. Pamatojumu par šādu izvēli pastāstīt nevarēšu, jo šis bija pirkums no sērijas - gribu un viss! Kad vajadzīgais bija sagādāts, talkā tika pieaicināts vīra kungs ar skavotāju un vecais gludināmais dēlis varēja doties pensijā. 

 

Noturība pret karstumu ir tā īpašība, kas šo audumu izceļ ierastās kokvilnas priekšā. Kā tas izpaudīsies realitātē, būs jāprasa man pēc pāris gadiem. Pirmā gludināšanas reize sagādāja nelielu pārsteigumu - bija ierasts, ka gludināmais priekšmets it kā pielīp pie gludināmā dēļa un tādēļ nav speciāli jāpietur, bet tagad dēlis ir slidens un jātur ir viss, kokvilnas kreklus ieskaitot. Bet ar šo mīnusiņu jau esmu iemācījusies sadzīvot! 

skopums pārākajā pakāpē - pirmais rezultāts

Šī bija vajadzība, kas par sevi jau sen lika manīt. Visas bodē iepirktās spilvendrānas bija absolūti nepiemērotas mūsu gulēšanas paradumiem - spilvens regulāri "kāpa" ārā no tām. Interesanti, ka klasiskās konstrukcijas spilvendrānas ir izmantotas visu laiku, taču nezin kapēc pēdējā laikā tā spilvena nekārtība tracināja nežēlīgi. 

Lūk, kad biju sakrāmējusi kaudzīti ar krekliem ārā mešanai, gluži kā kino, man gar acīm nozibēja kaut kur interneta dzīlēs redzēta bilde - no krekliem uzšūtas spilvendrānas! Galvenā to īpašība - krekla aizdare, kas neļauj spilvenam krist ārā!

Par vienu gan laikam tagad jāaizmirst - negulēsim vairāk uz vienāda paskata spilveniem. Vai arī ar tālejošu domu turpmāk jāpērk 2 vienādi krekli !

skopums pārākajā pakāpē

Nezinu kā jums, bet man ir viens nelāgs ieradums - nevaru šķirties no lietām, kuras vēl būtu izmantojamas. Šis stāsts ir par krekliem, kuriem aproču malas un apkakles stūri ir jau neglābjami nolietojušies, bet pārējais vēl būtu tīri labi izmantojams. Un, ja vēl vīriešcilvēks augumā diženāks pagadījies, tad dažādiem darbiņiem izmantojamais materiāls ir fantāziju rosinošā apjomā. 

Ik pa laiciņam man uznāk mānija iztīrīt skapjus no lietām, kurām ilgu laiku neviens nav ķēries klāt. Pēdējā reizē iepriekš pieminēto kreklu krājums kārtējo reizi tika papildināts. Vīrs jau grasījās ar vieglu roku izmest, bet man tā "sāpēja" šī  doma!  Smieklīgi, vai ne?

Un tad, viena vajadzība sekoja otrai. Atmiņā nozibsnīja kaut kur redzēta bilde un manu plānoto darbu sarakstam pievienojās plāns, ko iesākt ar daudzajiem krekliem! 

Ideja ir, tagad tik atliek pareizo zvaigžņu stāvokli sagaidīt, lai realizētu iedomāto! Un, kad būs gatavs, noteikti parādīšu, kas sanācis!

līgums ar Rūķi

Reizēm Ziemassvētku rūķis savus aģentus sūta uz bodēm. Reizēm aģentus pieņem darbā darbu apvienošanas kārtībā. Man jau vairākus gadus tiek otrais variants. Šogad mūza vēl pamanījās uz to laiku aizklīst brīvdienās. Mēģināju pārslēgt darba līgumu ar Rūķi un mesties iekšā bodēs, bet Rūķis nebija ar mieru - zāģēja mani no visām pusēm un neļāva pārkāpt līgumu. Un tad, sajutusi manu izmisumu, Mūza nolēma pārtraukt savu atvaļinājumu un glāba manu darba līgumu :D Nedaudz neinteresanti no malas vērotājiem, jo viena ideja tika realizēta 3 reizes -  trīs cepures un šalles komplekti.

 

Bildes gan ir tikai no pēdējā uzšūtā komplekta. Pirmie aizgāja dzīvē neiedokumentēti manā foto arhīvā

šūšanas seriāla pidžamu sērija

Tad, kad biju saēdusies drosmi un nokaitināta par veikalu piedāvājuma - cenas attiecību, izlēmu, ka pidžamas puikām šūšu pati - audumu lielveikalā atradu piemērotu trikotāžu, no esošas pidžamas pārzīmēju piegrieztni un ķēros pie darba. Ar pirmo biju puslīdz apmierināta es pati, savukārt laimīgais valkātājs no tās šķirties negribēja nemaz. Protams, uzreiz ieslēdzās otra "signalizācija"  - arī gribot! Tā nu jau gandrīz 4 gadus visiem labi pazīstamajā audumu lielveikalā medīju puišu gaumei daudz maz atbilstošu trikotāžu, lai laiku pa laikam atjaunotu pidžamu krājumus. Bija pienākusi kārtējā reize darbu sarakstā iekļaut puišu pidžamas.

 

Lielajam puikam šoreiz 

tika flaneļa pidžama, jo tāds bija viņa sapnis kopš laika, kad mazais veikalā izvēlējās sev tādu siltu, mīkstu un rūtainu audumu pidžamai. Izvēloties audumu no flaneļa kastes, šķita, ka būs pietiekami, bet piegriežot nācās secināt, ka jāpieaicina būs radošais gars - piedurknēm pietrūka. Tām tika noziedots viens tēta Tkrekls, kurš labi piestāvēja pie zaļajām Simsonu Barta galvām auduma apdrukā.

Mazajam šoreiz ierastā trikotāža ar lidmašīnām. Kā ierasts, iepriekšējās pidžamas piegrieztnei pieliku platākas vīļu tiesas un pagarināju detaļas vajadzīgajos virzienos. Viena vakara stunda tika veltīta piegriešanai, nākamajā - pāris stundas pie overloka. Un  darbiņš padarīts - džekiem jaunas pidžamas gatavas!

Savukārt pati lielākā pateicība laikam ir bērnu nepacietība, kuras vadīti viņi procesa vidū pienāk man pa brītiņam pajautāt - mamm, šovakar būs gatavs? Un rādās, ka būšu ieguvusi vēl vienu klientu - tagad arī tētim vajag pidžamu!