Laikā, kad sniegam vajadzētu jau būt, bet viņš nav, bērnu dārzā uzzināju, ka man šogad bērnam būs jāsarūpē sniegavīra kostīms. Un uzreiz sekoja maza piebilde no audzinātājām - mēs zinām, ka jūs noteikti to spēsiet! Nedaudz šokēta, nedaudz apmulsusi no uzticētā uzdevuma un saskumusi par to, ka nevarēšu viegli tikt cauri, bridu interneta plašumā meklēt idejas. Cik labi, ka ir tāda burvīga virtuāla vieta kā Pinterest! Pēc pirmajiem apskatītajiem attēliem doma, kā to dabūt gatavu, bija skaidrāka par skaidru - vajadzīgs balts flīss un nedaudz melna un oranža filca.
Realizācijas procesā ar savu domu iejaucās mūsu ome, piedāvājot savus krājumus, tādējādi palīdzot man samazināt pasākuma izmaksas līdz minimumam, jo kā jau kārtīgam kāmim, viss pārējais vajadzīgais mājās bija atrodams. Flīss tika nomainīts pret blīvu kokvilnas audumu un padomu, kā to padarīt stingrāku! No sākuma raucu degunu, bet pēc tam priecājos - tā man ir iespēja ietaupīt - tā jau tās maskas pēcāk stāv bez pielietojuma - un iemācīties kaut ko jaunu, jo līdz šim stērķelēšanas procesu man nebija nepieciešamība apgūt.
Vienu vakaru šuvu tērpu, divus - pogas (tas ir varen apnicīgs process!). Un vēl viens tika veltīts stērķelēšanas eksperimentam. Un, kā teica mana vīra māte - sabojāt nav iespējams, jo vienmēr neizdevušos procesu var pārtraukt ar izstrādājuma izmazgāšanu un visu sākt atkal no jauna. Sīki pa soļiem iztincināju viņu par procesu, neskatoties uz to, veselu vakaru ar to noķēpājos, bet rezultāts, ko ieraudzīju no rīta pēc gludināšanas, mani pilnībā apmierināja - man viss izdevās!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru