Nezinu kā jums, bet man ir viens nelāgs ieradums - nevaru šķirties no lietām, kuras vēl būtu izmantojamas. Šis stāsts ir par krekliem, kuriem aproču malas un apkakles stūri ir jau neglābjami nolietojušies, bet pārējais vēl būtu tīri labi izmantojams. Un, ja vēl vīriešcilvēks augumā diženāks pagadījies, tad dažādiem darbiņiem izmantojamais materiāls ir fantāziju rosinošā apjomā.
Ik pa laiciņam man uznāk mānija iztīrīt skapjus no lietām, kurām ilgu laiku neviens nav ķēries klāt. Pēdējā reizē iepriekš pieminēto kreklu krājums kārtējo reizi tika papildināts. Vīrs jau grasījās ar vieglu roku izmest, bet man tā "sāpēja" šī doma! Smieklīgi, vai ne?
Un tad, viena vajadzība sekoja otrai. Atmiņā nozibsnīja kaut kur redzēta bilde un manu plānoto darbu sarakstam pievienojās plāns, ko iesākt ar daudzajiem krekliem!
Ideja ir, tagad tik atliek pareizo zvaigžņu stāvokli sagaidīt, lai realizētu iedomāto! Un, kad būs gatavs, noteikti parādīšu, kas sanācis!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru