Kopš esmu sākusi diezgan aktīvi šūt, uz jautājumiem, vai šuj arī džinsu, vienmēr esmu atbildējusi, ka manuprāt, tas neatmaksājas - vieglāk ir aiziet uz bodi un iepirkt kārtējo džinsu pāri. Un, tā kā puikas man ar apskaužamu regularitāti paziņo, ka te bikses par mazu, te atkal celis caurs, gājiens uz bodi nav nekas neparasts. Jocīgi bija tas, ka pie kārtējā cauruma noziņošanas man, šajās brīvdienās man doma par bodi nemaz neienāca prātā - uzreiz galvā tika izkalkulēts šūšanas plāns! Un arīdzan pasākuma veiksmīgam iznākumam nepieciešamie puzles gabaliņi - piegrieztne, audums, laiks, motivācija - pēkšņi sakārtojās ideālā bildē. Pirmie 2 savu zvaigžņu stundu gaidīja jau kādu brīdi, pēdējie elementi visu salika pa vietām pavisam negaidīti.
Ar nepārspējamu vieglumu padevās šūšana! Izbaudīju to, ka manā rīcībā ir trīs mašīnas - vienai tika uzticētas pamata vīles, otrai dekoratīvās un overloks akurātai kreisajai pusei. Un tad, kad viss jau bija teju gatavs, izrādījās, ka esmu pieļāvusi vienu nozīmīgu kļūdu - nepārmērīju piegrieztni, kā rezultātā bikses ir tik lielas, ka tagad jāgaida, līdz puika pieņemsies apaļumā! A brālīc mums no sērkociņu dzimtas - baro, cik gribi, tāpat ribas laukā spiežas :(
Pirmais piedāvājums no vīra puses bija - ārdi ārā! Uz šo nebiju pierunājama, jo man kļuva žēl ieguldītā darba un diez vai tik akurāti būtu sanācis vēlreiz. Toties tagad zinu, ka nākamajā rudenī varēšu vieglprātīgāk pieiet apģērba sarūpēšanai - vienas bikses jau būs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru