piektdiena, 2017. gada 17. novembris

vīrietis audumu veikalā

Šad tad, kad turp dodos es, viņš ienāk līdzi. Ja ideja un vīzija mums kopīga, tad arī meklējumus veicam kopā. Ja turp dodos savas galvā izauklētās idejas realizēšanai materiālus meklēt, viņš mēdz ienākt līdzi, bet starp kastu un plauktu rindām klīst savā nodabā un mani netraucē.

Todien jau grasījos doties prom, bet viņš stāvēja un pētīja, kas atrodams krāsainās kokvilnas audumu grozos. Kad starp rūpīgi salocītiem auduma gabaliem atradām šo motīvu ar Sniegbaltīti un mazāko no rūķīšiem, abi sasmējāmies un abiem prātā bija viena un tā pati asociācija. Es īsti pielietojumu vēl neredzēju, bet viņš mani pārliecināja - izdosies lieliska dāvana! 
Vai tad man grūti papildināt savus tā jau ne mazos kāmja krājumus?!

Pagāja teju pusgads un tuvojās brīdis, kad vajadzēs dāvanu. Laicīgi sāku, bet tāpat pabeidzu iepriekšējā vakarā. Ar katru darbu arvien vairāk pārliecinos par to, ka atbilstu vienam no diviem cilvēku tipiem, par kuriem komentārā pie viena mana posta šogad ierakstīja brāļa sieva - esmu cilvēks, kam darbi vislabāk vislabāk vedas, ja termiņš papēžus svilina. 

Asociācijas realizēšana dzīvē kārtējo reizi pirms dāvanas pasniegšanas, smaids un neviltota sajūsma, izpakojot to! 
Brālīc, tu esi lielisks!   
 

Lai labāk varētu saprast, ka šūšanas darbi šajā projektā ir daudz plašāki par sānu vīlēm un rāvējslēdža iešūšanu, jāskata kreisās puses bildes.

 




Nav komentāru: