Kad Ziemassvētku rūķa maisā nokļuvušajā paciņā ar manu vārdu bija ielikta dzija varavīksnes krāsās, nemiera gars man atnesa domu par reglānu - no apkakles/ apakšmalas adītu džemperi bez vīlēm. Izraku savas senās adīšanas grāmatas, meklējot instrukcijas. Tās tur bija, bet man pārāk sarežģīti uzrakstītas. Īpaši neiespringstot, pāršķirstīju interneta krātuves. Arī tur pamacības ir atrodamas, tomēr mana motivācija laikam nebija tik spēcīga, lai bez palīdzības pati urbtos procesam cauri. Tā varavīksne, satīta kamolos, joprojām gaida savu kārtu.
Brīdī, kad darbiem, skolas uzdevumiem un mājas rūpēm neredzēju ne galu, ne malu, viena no rokdarbniecēm, kuras kontam sekoju Facebook, izsludināja pieteikšanos reglāna adīšanas online meistarklasei - paredzēts adīt pašu vienkāršāko un ar to spēs tikt galā arī iesācējas! Tieši tas, kas man vajadzīgs! Veselais saprāts teica nē, bet mūza jau plānoja laika grafiku....
Bija pagājusi vesela nedēļa, kopš bijs dots starta šāviens. Online diskusijas kļuva arvien spraigākas - tika atradīti paraudziņi, uzklausīti skolotājas padomi un citu dalībnieču viedokļi un uzsākta džemperu adīšana. Es vēl biju nulles punktā - ar sapni un bez izejvielām tā realizācijai. Nedēļu pēc meistarklases sākuma, dziju bodē uzzināju, ka mana noskatītā dzija ir iesprūdusi vīrusa nomocītās Eiropas loģistikas sistēmā un nav zināms, kad to varēšu saņemt. Miers iestājās, kad citā bodē radīju plānu B ieteiktās Drops Alpaka Brushed Silk dzijas vietā izvēlējos autores ieteikto alternatīvo variantu Kidmohēras dziju 3 kārtās.
Ārkārtas situācijas ierobežojumus ievērot varēju doties mierīgu prātu - bija skaidrs, ka būs ar ko nodarboties!
Ārkārtas situācijas ierobežojumus ievērot varēju doties mierīgu prātu - bija skaidrs, ka būs ar ko nodarboties!
Trīsreiz pāradīts sākums, apkakles un apakšmalas noraukums katrs tapa gatavs ar otro piegājienu, uz abām piedurknēm trīs piegājieni, līdz bija tā, kā man patika. Ja ne vīra rūpes par manu naktsmieru, droši vien būtu adījusi 24/7 režīmā. Tik ļoti gribējās dabūt gatavu! Gandrīz mēnesi katru brīvu brīdi pavadīju ar adatām rokās. Mugurā uzvelkot, prieks bija neaprakstāms - biju apguvusi reglāna pamatus un radījusi džemperi, kādu sen vēlējos. Tagad domāju, ko darīt ar to dziju, kas kuru katru dienu būs pie manis!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru