Šķiet katrai no mums, bet rokdarbniecēm jo īpaši, ir kāda bodīte, kas ir
kā laimes aka - ieej un atrodi to, ko patiesībā nemeklēji, bet jūties
laimīgs. Man tāda ir, bet tur iegriezties darba laiku (mana un viņu)
precīzas sakritības dēļ sanāk ārkārtīgi reti. Šodien zvaigznes bija nostājušās man labvēlīgā kombinācijā un man bija iespēja tur būt bez steigas.
Izložņāju plauktus, izpētīju teju katru baķi, bet ne man kāda ideja prātā ienāca, ne kas sirdī savas nepārspējamās burvības dēļ iekrita. Jau nolēmusi doties tālāk savās dienas gaitās, nolēmu uzmest aci atgriezumu groziem un tad doties tālāk.
Un tur viņš bija - pasakaini rūtains, fantastiskos pasteļtoņos un vēl ar pasakainu sastāvu (vilna + zīds)! Kaut galvā idejas, ko ar to darīt tālāk, nebija, sapratu ka veikalā atstāt viņu nevaru.
Tā pat nav jauna kleita, bikses vai kas cits gatavs mugurā velkams. Tā pagaidām ir tikai krāsu vīzija, bet es visu atlikušo dienu priekā lidoju!
P.S. Mana laimes aka ir Puškina ielas pēc skata necilais audumu veikals. Bet kur ir tava laimes aka?
Izložņāju plauktus, izpētīju teju katru baķi, bet ne man kāda ideja prātā ienāca, ne kas sirdī savas nepārspējamās burvības dēļ iekrita. Jau nolēmusi doties tālāk savās dienas gaitās, nolēmu uzmest aci atgriezumu groziem un tad doties tālāk.
Tā pat nav jauna kleita, bikses vai kas cits gatavs mugurā velkams. Tā pagaidām ir tikai krāsu vīzija, bet es visu atlikušo dienu priekā lidoju!
P.S. Mana laimes aka ir Puškina ielas pēc skata necilais audumu veikals. Bet kur ir tava laimes aka?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru