Pāris dienas tika veltītas piegrieztnes pārzīmēšanai, piegriešanai un sadiegšanai. Kaut kad šī procesa vidū, vīrs garāmejot pamanīja, no kāda auduma gatavojos šūt. Lieki piebilst - savas emocijas par to, ka no uzvalka auduma tak nešujot šortus un kur viņš ar tādiem ies, nepaturēja pie sevis. Bet mans spīts un mūza uz pleca neklausījās. Lēnām čubināju augšā ar domu, ka gan jau kaut kad uzvilks. Bet, ja galīgi nepatiks, atradīšu jaunu īpašnieku.
Visas manas bažas izrādījās veltīgas - tiklīdz uzvilka, uzreiz paziņoja, ka ir lieliski un audums vispār dievīgs ;)
Viens no vīra izteiktajiem argumentiem pret auduma izvēli bija atbilstošu apavu un piemērotu kreklu trūkums. Par apaviem man uzreiz bija skaidrs, ka bažas veltīgas. Savukārt, pirmajā dienā sakombinējot tos ar svītrainu kreklu, mans cienītais pārsteidza mani - tik lieliski viss izskatījās kopā!
Man patīk, vīrs ir apmierināts un arī darbā priekšnieks esot akceptējis! Tagad man āķis lūpā - gribas vīram uzšūt vēl kaut ko!
P.S. par svītrām dažādos virzienos - kabatas apzināti tika taisītas aplamas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru