Ģimenes relikvijas

Dāvanu radīšana man ir ļoti īpašs process. Ir reizes, kad uzreiz ir skaidrs, ko dāvināšu un tad atliek vien ķerties klāt. Tomēr reizēm nākas krietnu laiku lauzīt galvu, līdz saprotu, ka tieši mans izdomātais būs pareizais! Un man tik ļoti patīk tas radīšanas un labo domu "ielikšanas" process, ka arī vīrs jau ir samierinājies, ka par daudzām ikdienišķām lietām tajā laikā vienkārši mēdzu aizmirst!

Pirms pieciem gadiem, kad saņēmu ielūgumu uz brālēna kāzām, man bija skaidrs, ka dāvanā būs izšuvums un šūšanas procesā man tapa skaidrs, ka jātaisa albums.
Pirmais albums ir 100% mans roku darbs - pirku kartonu un zīdpapīru, pasūtīju sagriešanu vajadzīgajos izmēros, līmēju kopā, taisīju caurumus skrūvēm, taisīju vākus un beigu beigās, pēc ļoti ilgas meklēšanas arī pareizās skrūves atradu un saskrūvēju).

Kopumā process bija garš un aizraujošs, bet vīrs gan pēc tam piekodināja, ka vēlreiz ko tādu mājas negribētu piedzīvot! Lieki piebilst - pēc pāris nedēļām mums bija jādodas uz vēl vienām kāzām un azarts mani jau bija pieveicis - saprotams, ka atkal dāvanai gādāju albumu! Bet tas jau ir citas ģimenes relikvijas stāsts.

Kad saņēmu brālēna īsziņu par meitiņas piedzimšanu, man nebija ne mazāko šaubu, ka arī šoreiz dāvanai gatavošu albumu! Ja pirmā un otrā albuma gadījumā nebija ne mazāko šaubu par izšujamā motīva izvēli, tad šoreiz ļoti ilgu laiku pavadīju, līdz atradu to, par kuru bija skaidrs uzreiz - ir īstais! Tā kā bija arī zināms, ka raudzību pasākums notiks vismaz pusgadu vēlāk, tad lēnos miera vējos sameklēju izšūšanai visu vajadzīgo un pamazām sāku bakstīt krustiņus. Tādā harmoniskā mierā, reizi nedēļā izšujot vien dažus pavedienus, nodzīvoju pavasari un vasaru, lai kārtējo reizi saprastu, ka ar šādu darbu laika plānošanu man ir galīgi bēdīgi. Reālais darbs sākās tieši 3 nedēļas pirms mazās radinieces apraudzīšanas pasākuma, kad saņēmu uz to ielūgumu. Pēc pirmo albumu radīšanas sarežģītā tehnoloģiskā procesa, kuru šoreiz nevarēju atļauties laika trūkuma dēļ, un ne pārāk veiksmīgā trešā kāzu albuma, kur nebiju atradusi pareizo albuma pamatu, man bija skaidrs, ka jāmeklē citas iespējas tikt pie kvalitatīva albuma.

Vairs neatceros, kad un kādā sakarā uzzināju par latviešu uzņēmumu Purpurs . Viņu produkcija ir nepārspējama un ar lielisku vēstījumu, un darbinieku atsaucība, palīdzot meklēt risinājumus manām pēdējā mirkļa idejām, ir vārdos nenovērtējama! Ne pirmo reizi pēdējā  brīdī  iegriezos viņu veikaliņā! Tā kā man jau bija pieredze sadarbībā ar Purpuru, pēc albuma arī šoreiz devos pie viņiem. Kopīgi piemeklējām izšuvumam visatbilstošāko albuma krāsu un tā kā tajā brīdī nebija pieejams albums ar pareizās krāsas lapām un vākiem, kopīgiem spēkiem izvēlējāmies albumu Plānam B, un vienojāmies, ka gaidīšu informāciju, vai izdosies realizēt Plānu A. Šajā brīdī teikšu tā - kopā mums izdevās! Purpurs no savas puses realizēja manu Plānu A, kas savukārt atviegloja tālāko procesu man. Bija palikusi vēl viena diena darba pabeigšanai un noformēšanai! Un, pateicoties Plāna A veiksmīgai realizācijai, man pat izdevās doties gulēt pirms pusnakts!

Hi hi, Ha ha par to, ko gan šoreiz esam sagādājuši dāvanai, jo iesaiņojums arīdzan bija gana zīmīgs ar savu izmēru. Viņi nojauta, ka tas atkal varētu būt albums. Nepacietība un trīcošas rokas, uztraukums un dedzība, knibinot vaļā lentas pušķi. Sajūsma un apbrīns, ieraugot dāvanu! Tā ir pati labākā samaksa par ieguldīto darbu - apziņa, ka cilvēks novērtē un tavu darbu lietos un glabās mūžam!

P.S. Pēc tik spraiga darba, man ir sakāmi divi lieli PALDIES!
Viens no tiem ir manam vīram, kurš ir samierinājies ar manu izklaidību un vienaldzību pret ikdienas mājas rūpēm šādu darbu radīšanas laikā. Par to, ka ir mans vēsais saprāts brīžos, kad loģiku no saprāta izstumj panika. Un par to, ka viņš vienkārši IR!
Otrs - lieliskajam Purpura kolektīvam un īpaši cilvēkiem ražošanā, kas atrada iespēju atkāpties no saviem ikdienas darbu grafikiem, lai palīdzētu radīt vienu ļoti īpašu dāvanu!