Pirms daudziem gadiem, kad kā zaļš iemīlējies gurķis ienācu sava vīra ģimenē, ļoti daudzas lietas sāku apgūt no jauna un ar zināmu izbrīnu skatījos uz dažādiem vīriešcilvēku paštaisītiem priekšmetiem.Viens no tiem bija gludināmais dēlis, kurš tobrīd man šķita ārkārtīgi smags un neērts.
Kopš tā laika ir pagājuši padsmit ar astīti gadi, un nu jau esam no kopīgā mitekļa pārvākušies uz savu. Gandrīz 8 gadu laikā, kopš dzīvojam savā dzīvoklī, esam nomainījuši 3 pirktos gludināmos dēļus. Opīšu mājās joprojām tiek lietots tas pats "smagais un neērtais" gludināmais dēlis... Ņemot vērā manu pēdējā laika aizraušanos ar šūšanu, dzīve bez normāla gludināmā dēļa bija sākusi palikt kaitinoša. Pēdējais nopirktais nebija slikts, bet dažu detaļu izturība lika par sevi bieži manīt. Man daudz nevajag - kamēr uz kājām nekrīt un gludekļa svaru tur, varu arī gludināt, tādēļ īsti laikam nemaz par jaunu mēbeli sapņot nebiju sākusi.
Bet vīrs problēmu bija pamanījis un par manu vajadzību pastāstījis saviem vecākiem. Un pavisam nesen es saņēmu ziņu, ka mēbele ir gatava! Vajag vien apvilkt!
Šādam īpašam gadījumam par godu nolēmu, ka jāiegādājas speciāls audums gludināmajiem dēļiem, par kuru biju pa ausu galam dzirdējusi. Pamatojumu par šādu izvēli pastāstīt nevarēšu, jo šis bija pirkums no sērijas - gribu un viss! Kad vajadzīgais bija sagādāts, talkā tika pieaicināts vīra kungs ar skavotāju un vecais gludināmais dēlis varēja doties pensijā.
Noturība pret karstumu ir tā īpašība, kas šo audumu izceļ ierastās kokvilnas priekšā. Kā tas izpaudīsies realitātē, būs jāprasa man pēc pāris gadiem. Pirmā gludināšanas reize sagādāja nelielu pārsteigumu - bija ierasts, ka gludināmais priekšmets it kā pielīp pie gludināmā dēļa un tādēļ nav speciāli jāpietur, bet tagad dēlis ir slidens un jātur ir viss, kokvilnas kreklus ieskaitot. Bet ar šo mīnusiņu jau esmu iemācījusies sadzīvot!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru