Spriežot pēc virsraksta, šis būtu ievietojams kategorijā par nedarbiem, ja stāsts būtu par manu sarunu. Bet saruna pīpētavā nebija man - runātāji bija mans Lieliskais un viņa kolēģis. Var padomāt - kāds gan viņai ir labums no vīra pļāpām brīvbrīžos! Un arī man nemaz prātā nebūtu ienācis, ka man būs kāds labums. Bet ir. Un manu radošo izvirtību loku šī saruna ir tikai paplašinājusi.
Nu tā, pietiek runāt aplinkus - šīs sarunas rezultātā manā īpašumā nonāca vēl viena īpaša šujmašīna - darba kārtībā esoša 1864.gada amerikāņu firmas Wheeler & Wilson šujmašīna "smagiem" materiāliem.
Sākumā, kad vīrs pateica, ka ir iespēja pie tik senas mašīnas tikt, īsti nezināju, vai tāda man ir vajadzīga, bet tad, kad man izstāstīja, ka iepriekšējā saimniece ir šuvusi ar to ādu, man vairs nebija šaubu, jo mans mūsdienīgais "brālis" pie vairāk kā trīs standarta kokvilnas kārtām sāk spēlēt izturības spēli ar manu pacietību!
Pāris dienas tā nodzīvoja pie manis, gaidot savu kārtu. Es, savukārt, gaidīju uz vīra brīvo laiku - lai viņš apskatās ar vīriešcilvēka skatu. Kamēr es gaidīju, mans lieliskais nogādāja to pie sava tēva. Mūsu opītim vienmēr nagi niez savest kārtībā kādu aparātu! Viņš to apčubināja pēc labākās sirdsapziņas - iztīrija, saeļļoja, uztaisīja jaunu pamatni un pierīkoja mūsdienām vienu ļoti nepieciešamu lietu - elektromotoru. Palīgā, pats par sevi saprotams, tika pieaicināts arī vīra brālis, kurš šajā procesā bija norīkots nepieciešamo sīkumu sagādnieka lomai - nodarbei, kas viņam vislabāk padodas un patīk! Kārtējo reizi sapratu, cik lieliskā ģimenē esmu ieprecējusies - manām reizēm vājprātīgajām idejām teju vienmēr tiek atrasts kāds saprātīgs budžeta risinājums!
Pāris reizes paciemojos pie meistariem apčubināšanas procesa laikā un drīz vien jau varēju vest savu "jauno" draudzeni uz mājām.
Par jaunieguvumu priecājos kā mazs bērns, bet bija arī nedaudz bail ķerties klāt. Kādu vakaru, saēdusies drosmi, un, izmantojot mirkli, kad mājās esmu tikai es pati, nolēmu izmēģināt. Ar ādu gan nolēmu nesākt - pirmais darbs viņai manās mājās bija karstuma cimds virtuvei. Bet par to jau citā stāstā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru