ceturtdiena, 2015. gada 11. jūnijs

atstāj tik vienu mājās!!!

Ik pa brīdim man gadās neko-vairāk-negribu noskaņojums un mans Lieliskais zina labākās zāles šādiem gadījumiem - paņemt puikas un atstāt mājās mani vienu... 
Pēdējā reizē, kad šis noskaņojums man bija uznācis, palikusi viena ar savām domām un idejām, secināju, ka neko no ieplānotā negribu sākt, bet aizvien skaļāk prātā sāka uzvesties doma par mēbeļu pārbīdīšanu. Tie, kas pie manis reiz bijuši, noteikti iedomāsies - diez ko vēl šajā šaurībā ir iespējams pārbīdīt! Un taisnība vien ir - tik vien kā samainīt vietām vienīgās pārbīdāmās mēbeles - dīvānu un gultu uz vienu pusi, un šujamgaldu uz otru. Pulksteņa rādītāji jau tuvojās pusnaktij, bet tas nebija traucēklis, jo tik ļoti man gibējās to izdarīt! Kad darbiņš bija paveikts, nosūtīju Lieliskajam bildi ar rezultātu uz ko pretī saņēmu tik vien kā - atstāj tik vienu mājās!!!
Bet tieši tik bija nepieciešams, lai es uzsāktu realizēt kādu citu, jau labu laiku atpakaļ izdomātu projektu ar nosaukumu naktsskapītis. Līdz šim šīs mēbeles funkcija bija uzticēta pie gultas stāvošajam segu grozam un dīvāna malai, kas jaunajā iekārtojumā vairs nekādīgi nederēja. Bija nepieciešamas tikai nākamās brīvdienas un mājās saņēmu mana Lieliskā uztaisītu plauktu skapīti. Tā kā pieredze ar "pagaidām" man ir pietiekami liela, lai pateiktu, ka nekas nav patstāvīgāks par pagaidām, sapratu, ka bez krāsas kārtas piešķiršanas skapītis savu vietu ieņemt nedrīkst. Lai pasākums neievilktos uz vēl nezin cik ilgu laiku, nolēmu, ka individualitāte tiks piešķirta ar mājās pieejamajiem līdzekļiem - atradās gan krāsas bundža, gan plaisu lakas paliekas un laka visa nostiprināšanai. Šī nedēļa kopumā izrādijās diezgan uzmanību un pacietību prasoša, tādēļ nodarbe, kas vakarā atslēdz smadzenes bija tieši laikā - vienu vakaru krāsoju, nākamajā zīmēju un trešās dienas rītā pirms došanās uz darbu paspēju vēl nolakot! Tās pašas dienas vakarā mēbele ieņēma savu vietu! 
Ieskatam pārvērtībās, piedāvāju bildes no sērijas pirms un pēc: 
 
Krāsojums, manuprāt, ne ar ko īpašu neizceļas - balts ar plaisu tehnikā apstrādātu virsmu, par ko atkal saņēmu vienu kolosālu komentāru - vēl diena nav tai mēbelei, kad jau veca palikusi! :D Vai nav mīļi? Man būtu pieticis ar to pašu, bet mana Lieliskajam vienārša, klasiski balta mēbele atgādinot slimnīcu, tādēļ nācās no aizmirstības vilkt ārā "mākslinieces" talantu - savilku melnu līniju kompozīcijas. 

 

Stāsts droši vien ir ne tik daudz par priekšmetu, kuru kopā esam radījuši, bet par to, ka "pilnai laimei" ir nepieciešams viens vakars vienatnē, lai izrautu sevi no drūmās neko-vairāk-negribu sajūtas!

5 komentāri:

Unknown teica...

Lielisks darbs! Tik mīļš stāsts un ļoti skaists rezultāts! Cītīgi tagad grozu galvu sev apkārt un meklēju, ko savā mājā varētu pārveidot :D

Ieva teica...

Labs, patiesi!

Laura teica...
Šo komentāru ir noņēmis autors.
Laura teica...

Paldies! Prieks censties! Man tavas mājas šujmašīnas kājas ar vēl domās ir saglabājušās...

Laura teica...

Paldies par komplimentu!