Man šķita, ka esmu šo tēmu šim gadam aizvērusi. Ar pirmo mēģinājumu neizdevās, auduma nav, vairāk mēģinājumu nebūs. Tā domāju es, nevis mūza un iedvesma, abas rokās sadevušās.
Būt blakus audumu lielveikalam un paiet garām? Neiedomājama greznība. Īpaši, ja bode pilsētas vietā, kur man negadās katru dienu būt. Protams, iegāju. Kaut kādas neskaidras idejas bija - it kā vajag mēteli, it kā blūzi. Un pat modeļu bildes bija atmiņā savu noteiktu vietu ieņēmušas. Klīdu. Parasti šādus mirkļus es saucu par iedvesmas meklēšanu - skaties uz raibajiem audumu gabaliem, uz galdiem sarindotajiem baķiem, līdz ir klikšķis - uzreiz ir skaidrs, ka patīk un kas taps. Tas notika brīdī, kad tukša skatiena vadīta paņēmu rokās nelielu džinsa gabalu - mīkstu un patīkamu un ar jau pielīmētu plānas trikotāžas oderi. Cerībā, ka ir pieejams vēl kāds kriksītis, pārcilāju visus auduma gabalus tajā grozā. Bez panākumiem. Uz aci šķita, ka var būt par maz. Izmēriju - 80 cm garš gabals. Teorētiski vajadzētu pietikt. Tā kā klikšķis bija, veikalā to gabalu atstāt nedrīkstēja. Pēc tam ilgi mocītos pārmetumos, ka vajadzēja tomēr pirkt.
Nevaru noliegt, ka tajos nedaudzajos rītos, kad temperatūras stabiņš bija noslīdējis zem nulles, ar bažām skatījos uz mazo dēlu un vairākas reizes pārprasīju, vai nav auksti, kaut kur manos zemapziņas dziļumos bija dzimusi doma par biksēm ar plānu oderi. Vienīgajā sniegotajā rītā izmēģinātais variants ar džinsenēm apakšā un lietus biksēm pa virsu, netika atzīts par derīgu izmantošanai aukstākās dienās.... Un ej tu mežāzim pierādi, ka taisne ir taisna!
Jau toreiz, kad konstatēju, ka uzšūtās bikses derēs pēc gada, ja ne vairāk, sapratu, ka izmantojot to pašu piegrieztni, vienkārši nav jāliek klāt vīles tiesa - jāgriež precīzi pēc piegrieztnes. Nu dulla, kas dulla - šoreiz nemērīju pilnīgi neko! Pēc iedomātās shēmas ņēmu un izgriezu. Pirmā reize, kad gribējās visu iemest kaktā un klāt kādu brīdi neķerties, pienāca priekšējās kabatas šujot. Sākumā nevarēju saprast - kapēc jau otro reizi man neiet vienā un tajā pat vietā! Kad cīņa bija izcīnīta, sāku papīrus kopā likt. Vaina bija piegrieztnē - vai nu biju izņēmusi citu bikšu kabatu detaļas, vai arī piegrieztnes kvalitāte ir zem katras kritikas. Tiku līdz bikšu staru sašūšanai. Atkal tas pats, kas iepriekšējā reizē - greizi garumi... Bet varbūt man rokas abas kreisās?
Lai kā būtu ar tām piegriestnēm un citiem šķēršļiem, tie visi ir paredzēti, lai procesu padarītu interesantāku un uzvaras garšu saldāku. Vēl viens darbiņš ir pabeigts un valkātājs, uzvilcis bikses bildēšanai, klusiņām nočukstēja - cik silti!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru