pārsteigums ar pirmā slīcēna statusu

Domāju, spēlējos un eksperimentēju. Ilgi. Man pašai nebija tāda sajūta, ka manās mājās pietrūktu tieši viens groziņš, tādēļ ideja, ka tāds noteikti noderēs viņai, bija laikā - atkal varēju prātā ilgi izauklētu ideju realizēt. 

mazā papīra versija

Piegrieztni jau biju pārbaudījusi darbā ar mazu papīra versiju - tas pārliecināja, ka formu esmu izpratusi pareizi.


Lielāka piegrieztne ādas groziņam problēmas nesagādāja. Jaunas pārdomas radās par stūriem..... Man kā nelabojamai perfekcionistei - tām lietām, kuras palaižu plašajā pasaulē ir jābūt perfektām - bažas radīja stūri. Ļoti ļoti gribējās tādus akurātus un precīzus, bet nezināju kā. Domāju skaļi un mani sadzirdēja - vīrs pateica priekšā! Atlika tikai darīt.


Tā, tas nu bija izdarīts. Bet kā gan dāvināsi tukšu grozu? Manā prātā ceļoja miljons domu - varbūt to, varbūt šito, un tik pat ātri, kā atnākušas pie manis idejas, klāt bija arī attaisnojumi, kādēļ šo vai to nē. Grūti, līdz vienojos ar sevi, ka garda tēja, končas un blociņš ar krāsainiem rakstāmajiem noder vienmēr. Pirmie, lai dzīvei piešķirtu kādu patīkamu noti, otrie - mūzas lidojuma piefiksēšanai.

Gatavs ceļojumam uz jaunajām mājām

Tālāk jau tikai pasts un atkal gaidīšanas svētki. Patiks? Nepatiks? Noderēs vai nē?  Gaidīju ļoti pacietīgi. Un klusēju - nekur nevienam ne vārdiņa. Sagaidīju un smaidīju vēl pāris dienas! To sajūtu, kad ar katru šūnu jūti, ka saņēmējam patīk, novēlu izjust ikvienam!