Man bija vajadzība - soma, kurā es varētu ietilpināt mazo darba kompīti un vēl kādu čupiņu A4 formāta papīrus. Kamēr biju lielas ikdienas somas nēsātāja, šie priekšmeti problēmas nesagādāja, bet, kopš lielo somu ir aizstājusi mazāka, biju sprukās - vai nu jāatsakās no kompīša paņemšanas līdzi, vai atkal vajag lielu somu. Tā kā darbs ir darbs un īsti nepateiksi: "somā neielīda", vajadzēja risinājumu.
Risinājums atradās ļoti tuvu. Vai es stāstīju, ka līdz ar brīdi, kad es iepazinu ādu kā izejmateriālu savām idejām, šis bacilis ir pielipis arī manam vīram? Ja manas intereses beidzas tur, kur šujmašīna vairs nespēj tikt cauri ādai, tad vīra interese šajā mirklī tikai sākas. Viņam patīk ādu šūt ar rokām un tas viņam izdodas krietni labāk kā man.
Par savu vajadzību izstāstīju dienā, kad tapa skaidrs, ka viņam vismaz nedēļa būs jāpavada mājās sēdus / guļus režīmā. Parādīju dažas somu bildes, kuras biju savilkusi savā Pinterest somu kontā. Es nemaz iedomāties nespēju, ka tās pašas dienas vakarā jau man tiks piedāvāts apstiprināt maketu - papīra somu. Tālākais process jau visiem rokdarbniekiem vienāds - dari, līdz ir gatavs. Un gatavs bija tieši laikā - īsi pirms iestājas diena, kad nevaru pateikt nē kompīša līdzi paņemšanai...
Jau pirmajā dienā atklāju, ka man ir sarūpēta soma ar īpaši ērtiem rokturiem. To garums ir tieši tāds, lai uzliekot somu uz pleca, var uzreiz aizmirst, ka tev vispār ir soma - ne slīd no pleca lejā, ne jūti smagumu! Un apziņa, ka tāda ir tikai man, vienmēr ceļ spārnos!
Paldies, Lieliskais!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru