...aizskalot dienas emocijas un sajust mājas....
...pamosties brīvdienas rītā un nesteidzīgi pagatavot mīļumiem brokastis...
...brīvā brīdī ieritināties krēslā ar grāmatu un garšīgas tējas krūzi kompānijā...
Šīm sajūtām man pietrūka viena sastāvdaļa - ērta mājas kleita. Teiksiet halāts? Nē, manā prātā šis vārds nav savienojams ar omulību nesteidzīgos rītos un vakaros. Jā, tāds man ir, bet tikai lai tiktu no vannas istabas līdz gultai un otrādāk.
Batikotais trikotāžas audums manos krājumos nonāca, jo bija pārāk skaists, lai atstātu veikalā. Īpaši, ja zini, ka nākamajā veikala apmeklējuma brīdī tāds tur vairs tiešām nebūs. Pirmā doma bija par džekiem, kuriem atkal vajadzētu atjaunot naktstērpu krājumus. Vīrs, ieraudzījis krāsas, stingri noteica, ka viņiem tāds ku-kū tiešām nepatiks. Kā jums šķiet, ko puikas teica, kad ieraudzīja audumu, uz kura jau biju izlikusi piegrieztnes detaļas?
Iecerēts kā vienas dienas projekts, pasākums ievilkās uz trijām. Bet, lai kā arī mašīnas niķotos, nevienā brīdī neuzradās tā nejaukā sajūta, kad gribas iesākto iemest kaktā un kādu brīdi virsū neskatīties. Modelis bija galvā kādu laiku izsapņots - angliski runājošajā pasaulē pazīstams kā wrap-dress, piegrieztne uzzīmēta, izmantojot pēc maniem mēriem kursos uztaisīto blūzes pamatpiegrieztni.
Un pirms kāda brīža atkal sajutu bezcerīgo ko-man tagad-darīt sajūtu.
Jādomā, ka ne uz ilgu laiku ;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru