šķūnītis

Sajūsma par šīm pārmaiņām jau sen ir pārtapusi par apmierināta lietotāja ikdienišķa prieka sajūtu. Ir tik ērti un labi, ka nemaz negribas atcerēties par to, kā bija pirms tam. Bija tā - dzīvojam parastā padomijas sērijveida divistabu dzīvoklī. Kad pirkām, bija skaidrs, ka viena istaba tiks nodota puiku valstībai. Otrā būs jāsatilpina viss pārējais - viesistaba, darbistaba un guļamistaba. Es, kā mēbeļu pārbīdīšanas entuziasts (precīzāk laikam būtu teikt - frīks), šo procesu mēdzu izveikt teju ik pusgadu, meklējot labāko vietu izvelkamajam dīvānam un TV kumodei, kas laika gaitā bija transformējies par gultu, diviem galdiem, sofu un atvērtu plauktu pāri. Tad, kad bijām iegādājušies sofu un lielais dēls savācis sev mūsu dīvānu, man uzradās jauna vajadzība - bija jāizdomā, kur likt visus savus audumu krājumus, kas veiksmīgi līdz šim bija atraduši vietu dīvāna kastē, iesauktā par šķūnīti. Kaut kur garām lidojot pazibēja doma, ka viss jāmet ārā, bet cik ātri pielidoja, tik ātri aizlidoja - vienkārši nebiju gatava no saviem krājumiem tik vienkārši atteikties. Kādu brīdi nācās dzīvot ar pagaidu variantu - dažādām kartona kastēm, kas pastumtas zem gultas.

Tāda mazo dzīvokļu klasika, ar kuru var dzīvot ilgi un laimīgi. Man nepatika. Nepatika putekļu daudzums, kas mēdza starp tām sakrāties, nepatika tas, ka katru reizi, kad meklēju ko konkrētu no saviem krājumiem, bija jāizvelk ārā viss, jo tak nevar atcerēties, kas ir katrā kastē, un beigu beigās, skats, kas pavērās, nekādīgi nebija uzskatāms par apmierinošu. Bet bija ļoti labas atmiņas par šķūnīti, kuru atverot bija pārskatāms viss krājums, kurā tagad lielais dēls bija salicis savas ikdienā neizmantojamās lietas. Tā kā jau gulējām vīra darinātā gultā, izdomāju, ka būs jālūdz viņam sagatavot papildinājumu - atvilktnes.
Vairs neatceros vai šī ideja tika pieņemta uzreiz, vai pēc garām diskusijām un stundām ar mērlenti rokās, bet dažu mēnešu laikā mana ideja ieguva taustāmas aprises. Bija tapuši 3 atvikltņu bloki ar 2 atvilktnēm katrā.

Pamatkonstrukcijai finieris, dekoratīvajai apdarei - plats, biezs priedes koka dēlis, kuram ar dedzināšanas un drāšu birstes palīdzību tika iegūta reljefa virsma.

Dažus mēnešus pēc idejas izstāstīšanas, pienāca ilgi gaidītais brīdis - gultas papildinājuma un gultas rāmja savienošana vienā lielā, stabilā un ērti izmantojamā mēbelē.

Pie reizes tika veikta arī krājumu pārskatīšana un vēdināšana. Četras no 6 atvilktnēm atļāvos privatizēt, katrai piešķirot glabāšanā kādu daļu no maniem krājumiem. Tagad man ir pa atvilktnei audumiem, kas iegādāti tāpēc, ka iepatikušies, vai ar konkrētu mērķi;  kokvilnai un linam; trikotāžai un tam, ko žēl izmest. Atlikušajās 2 ir ievākušies Lieliskā sporta tērpi un viņa savāktā gan-jau-kādreiz-vajadzēs kolekcija.

 

Ir pagājis tikai gads, bet sajūta ir tāda, ka nekad nav bijis savādāk!