Cik es viņu pazīstu, 99% viņai piederējušo somu ir bijušas sarkanā krāsā. Lai kādas ir somu aizdares, tās vienmēr ir bijušas vaļā un tajā vienmēr ir visa dzīve! Arī tad, ja dodamies tikai pastaigā uz mežu ar puikām.
Otra šī stāsta varone ir apbrīnojami talantīga šuvēja ar niku Jozikins, ar kuru man ir tas gods būt pazīstamai šuvēju virtuālajā pasaulē - forumā. Domāju, ne es viena tāda, kuru viņas talants iedvesmo - viņas radītais apģērbs vienmēr atstāj bez vārdiem, un somas, kuru darināšanai viņa ir aktīvi pievērsusies pēdējā laikā, iedvesmo ķerties klāt nezināmajam. Arī tad, kad nav ne mazākās nojautas, kā to dabūt gatavu, iestājas tāds kā "autopilots" - tu vienkārši dari - griez, šuj, ārdi, šuj atkal, izgriez jaunu detaļu utt, līdz esi sasniedzis izsapņoto rezultātu! Tad, kad viņa atrādīja savu sarkano, fantastisko somu, mans prāts sāka pārskatīt dažādus materiālus, zīmēt bildes, un klusībā plānot to brīdi, kad varēšu pati ar tādu iziet ielās. Šis sapnis vēl turpina manā zemapziņā briest.
Jau vairākus gadus novembra vidū es noslēdzu līgumu ar Rūķi. Šogad, izlasījusi apdāvināmā vārdu, pirmais, kas man ienāca prātā dāvanai, bija soma, kurai jābūt tieši tik ietilpīgai, lai tajā varētu paņemt līdzi dzīvi un noteikti sarkanā krāsā - nedrīkst taču lauzt tradīcijas! UN tad es atcerējos par redzēto Jozikins somu - tā bija tieši tāda, kādu varētu vēlēties viņa!
Saskatījusies bildes Jozikins blogā un iedomājusies, ka viss ir tik vienkārši, lēnā garā čubināju somu augšā. Pāris reizes nācās visu likt nost, jo nespēju ar savu mašīnu atrast vienotu valodu. Brīžam uzmācās doma, par to, ka droši vien nāksies mesties veikalos, jo diez vai paspēšu pabeigt laikā. Tiesa, šādas domas uznāk tikai tad, kad kaut kas nezidodas... Toties nākamajā vakarā, kad atkal ķeros vērsim pie ragiem un viss izdodas, uz bodēm iet vairs negribas - arī šogad mūza sēdēja uz pleca un man nenācās izgāzties, pasniedzot ne pašas gatavotu dāvanu.
Domāju, ka ikviens, kurš savām rokām darina dāvanas, apliecinās, ka nav labākas sajūtas par to, kad redzi dāvanas saņēmēja sajūsmu un prieku. Šoreiz es bezkaunīgi sēdēju ar fotoaparātu un caur objektīvu vēroju izsaiņošanas procesu. Un šis mirklis man nelika vilties!
Lai labi nēsājas!
Un viņas sajūsma man ir devusi spārnus nākamajiem izaicinājumiem....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru